Viņš piebilda, ka galīgais atbrīvojamo gūstekņu skaits tiks saskaņots ceturtdien.
ĪSUMĀ:
Turpinās sarunas arī par teritoriālajiem jautājumiem.
Medijs: Krievija atgādinājusi par jau 2021. gadā izvirzītām prasībām.
Apspriež vērienīgu gūstekņu apmaiņu
Kušners un otrs ASV prezidenta Donalda Trampa sūtnis Stīvs Vitkofs ceturtdien dosies uz Maskavu, lai tiktos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, bet pēc tam lidos uz Dublinu, kur par tikšanās rezultātiem informēs Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Kušners arī izteicies, ka “būtu lieliski”, ja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tiktos ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu, taču Maskava paziņojusi, ka gribētu redzēt “lielāku progresu sarunās pirms šāda tikšanās notiek”. Kušners uzskata, ka starp abiem prezidentiem nevalda ne simpātijas, ne uzticība, tāpēc šādas tikšanās sagatavošanai nepieciešams laiks.
Arī Ukrainas delegācijas vadītājs Rustems Umerovs un Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis apstiprinājuši, ka panākta vienošanās par liela mēroga gūstekņu apmaiņu, piebilstot, ka skaitļi tikšot paziņoti vēlāk.
Zelenskis iepriekš sacīja, ka runa varētu būt par 1000 vai 1500 krievu karagūstekņu apmaiņu pret tikpat lielu skaitu ukraiņu karagūstekņu.
Ukrainas delegācijas pārstāvis, partijas “Tautas kalpi” Augstākās Radas frakcijas vadītājs Davids Arahamija medijiem norādīja, ka gaidāmā gūstekņu apmaiņa būs “viena no lielākajām, ja ne pati lielākā, un tas jau ir sasniegums”.
Pirms sešiem mēnešiem Ukraina pat iedomāties nevarēja, ka līdz pavasarim varētu atjaunoties trīspusējās sarunas. Arī tikšanās reizē Oslo Ukraina bija noskaņota skeptiski, bet tagad sarunas ir atsākušās, un Ukraina gribētu tās turpināt formātā, kur tās vairs nav trīspusējās sarunas, bet tajās jau piedalītos daudzas valstis, pauda Arahamija.
Cerības uz pamieru Melnajā jūrā
Ukrainā bija jaušamas cerības, ka sarunās varētu spert kaut nelielu soli uz priekšu Ukrainai ļoti svarīgos jautājumos – uguns pārtraukšana frontē vai enerģētiskais pamiers, kas tai šobrīd būtu ārkārtīgi vajadzīgs. Arī pamiers Melnajā jūrā, kas ir svarīgs ukraiņu lauksaimniekiem, metālapstrādes nozarei un citiem.
Pamieru Melnajā jūrā pat iepriekš vērtēja kā visreālāko, par ko abas puses spētu vienoties, jo tur ieguvēji būtu visi iesaistītie, arī Turcija un citas valstis, taču, cik pagaidām zināms, vienošanās par šo jautājumu pagaidām nav panākta.
Turpinās sarunas arī par teritoriālajiem jautājumiem
Sarunās Abū Dabī spriests par teritoriālajiem jautājumiem. Ukraina apgalvo, ka sarunās Krievija ievērojami pārspīlējusi datus par to teritoriju, ko tā pašlaik kontrolē. Volodimirs Zelenskis to skaidro ar faktu, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins dzīvo citā informatīvajā realitātē un šādus datus tālāk nodod arī ASV sarunvedējiem.
Arī sarunās klāt esošais NATO apvienoto spēku Eiropā virspavēlnieks Aleksuss Grinkevičs ir apliecinājis, ka ukraiņu sniegtie dati un kartes vairāk atbilst realitātei.
Ukraina arī atkārtoti paziņojusi, ka nav un nekad nebūs gatava apmaiņā pret miera vienošanos atdot Krievijai to Donbasa reģiona daļu, kuru iebrucējs nav spējis okupēt.
Zelenskis atzinis, ka uz Ukrainu tiek izdarīts spiediens un tieši tāda parasti arī ir Krievijas taktika, taču Ukraina joprojām neuzticas Krievijas vadonim Vladimiram Putinam.
Zelenskis paudis gandarījumu par to, ka ASV starpnieku pieeja miera sarunās ir sākusi mainīties. Vienlaikus viņš aicinājis Eiropas Savienību pēc iespējas ātrāk izlemt, kuru cilvēku virzīt par sarunvedēju turpmākajās diskusijās par mieru Ukrainā.
Ukraina cer uz Rietumu atbalstu 800 000 karavīru uzturēšanai
Ukrainas pārstāvji šajās dienās vērsušies pie Rietumu sabiedrotajiem ar lūgumu nodrošināt finansiālu atbalstu 800 000 karavīru lielas armijas uzturēšanai, ziņu aģentūrai AFP pavēstījis kāds augsta ranga Ukrainas avots.
Kijiva vēlas panākt, lai pēc Krievijas uzsāktā kara beigām finansējums Ukrainas bruņotajiem spēkiem tiktu nodrošināts vismaz desmit gadus.
Tas nepieciešams, lai atturētu Krieviju no atkārtota iebrukuma Ukrainā.
Kā vēsta aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēl pirms sarunu sākuma ASV pārstāvji aicinājuši Krieviju piekrist starptautiskajām drošības garantijām Ukrainai. Tās paredzētu NATO līguma 4. un 5. pantam līdzvērtīgas saistības. Ukrainas pārstāvji sarunās uzsvēruši, ka šādu drošības garantiju panākšana ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem kara izbeigšanai. Vienlaikus Krievijas nostāja šajā jautājumā pagaidām nav zināma.
Medijs: Krievija atgādinājusi par jau 2021. gadā izvirzītām prasībām
Krievijas delegācija līdz šim bijusi vienīgā, kas nav sniegusi plašākus komentārus. Taču “RBK Ukraina” ziņo, ka Krievijas delegācija esot atgādinājusi sarunu dalībniekiem par jau 2021. gadā Rietumiem izvirzītajām Eiropas drošības prasībām.
Toreiz tika pieprasīts, lai NATO atsakās no turpmākas paplašināšanās un Ukrainas uzņemšanas aliansē, lai atsakās no bruņojuma izvietošanas Austrumeiropas valstīs, kā arī pieprasīts, lai NATO atsakās no jebkādām militārām darbībām ne tikai Ukrainā un Austrumeiropā, bet arī Kaukāzā un Centrālāzijā.
“RBK Ukraina” informācijas avots gan nav paskaidrojis, vai šīs prasības ir joprojām spēkā diskusijās par jauno Eiropas drošības arhitektūru, vien piebilstot, ka vismaz amerikāņu puse pašlaik mēģinot saprast, no kā tieši Krievija tā baidās, ka tai ir nepieciešamas drošības garantijas.
Abū Dabī ieradušies NATO un ES pārstāvji
Abū Dabī bija ieradušies četru NATO dalībvalstu, kā arī Eiropas Savienības pārstāvji, kas sarunās tieši nepiedalījās. Ukrainas, Krievijas un ASV sarunu pirmā kārta ilga aptuveni četras stundas, un eksperti jau iepriekš brīdināja, ka nevajag lolot cerības par būtiskiem panākumiem. Tomēr ASV prezidents Donalds Tramps otrdien uz jautājumu, vai sarunās iespējams izrāviens, atbildēja apstiprinoši.
Pēc notikušajām diskusijām ASV sarunvedējs Džareds Kušners bija izteicies, ka atsevišķos jautājumos pušu domstarpības esot mazinājušās, nesniedzot nekādus sīkākus paskaidrojumus.
Tikmēr Krievijas delegācijas pārstāvji uzsvēruši, ka kara izbeigšana Ukrainā ir tikai viens no jautājumiem un galvenais esot pārskatīt drošību visā Eiropas kontinentā.
Sarunu otrās dienas noslēgumā Ukrainas prezidents Zelenskis atzīmēja, ka Ukrainas prioritāte ir panākt pēc iespējas drīzāku kara izbeigšanu un cienījamu mieru Ukrainā. Zelenskis arī norādīja, ka Eiropai ir jābūt klāt visos “reālās diplomātijas” etapos, savukārt ASV ir jābūt vienotai pozīcijai un tā ir jāliek lietā attiecībā uz šī kara izraisītāju jeb Krieviju, lai tā izbeigtu pašas uzsākto karu.
Dānijas premjere atsakās pārstāvēt Eiropu sarunās ar Krieviju
Tikmēr Dānijas premjerministre Mete Frederiksena ir atteikusies pārstāvēt Eiropu sarunās ar Krieviju par kara izbeigšanu Ukrainā. Pēc viņas vārdiem, šajās sarunās būtu jāiesaistās kādam Eiropas Savienības vadošo institūciju pārstāvim.
Kurš tas varētu būt, pagaidām ideju nav, bet sagaidāms, ka Eiropas Savienības līderi to varētu apspriest šodien Dublinā notiekošās Eiropas politiskās kopienas tikšanās laikā.
Vairāki Eiropas politiķi ir izteikušies, ka par jaunu Eiropas drošības arhitektūru ir jēga runāt tikai tad, ja Krievija pārtrauc karadarbību Ukrainā.
Oleškiem līdzīgs pamiers nepieciešams vēl daudz kur citur Ukrainā
Nedaudz vairāk kā pirms nedēļas uzmanības centrā bija izsludinātais pamiers Oleškos, kur pirmo reizi pēc vairākiem mēnešiem tika piegādāta humānā palīdzība un arī evakuēti cilvēki. Taču, kā paziņojis Hersonas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins, tikpat kritiska situācija kā Oleškos ir vēl vismaz 34 apdzīvotās vietās.
Viņš norādīja, ka 20 kilometru attālumā no Dņipras kreisā krasta atrodas vēl 58 apdzīvotas vietas, kurās situāciju varētu raksturot kā daļēji kritisku. Prokudins uzsvēris, ka arī tur jau kādu laiku nav ne gāzes, ne elektrības, ir problēmas ar ēdiena, ūdens un humānās palīdzības piegādāšanu. Tieši tāpēc nākamā ziema solās būt ļoti smaga.
Vienlaikus Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji ir paziņojuši, ka humānā operācija Oleškos ir ļāvusi Krievijas spēkiem pārgrupēties un atgriezties pozīcijās, no kurām tos ilgstoši bija mēģināts padzīt.
KONTEKSTS:
Turpinoties Krievijas plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, kurš sākās 2022. gada 24. februārī, Ukraina 2025. gadā augustā sāka pielietot jaunu pretošanās stratēģiju – dronu triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām, sūkņu stacijām, naftas uzglabāšanas noliktavām un eksporta termināļiem, kā arī militāriem objektiem agresorvalsts teritorijā.
Līdz šim Ukrainas vidējas un tālas darbības dronu un raķešu triecieni iznīcinājuši vai bojājuši simtiem šādu Krievijas objektu. Droni bieži apšaudījuši un bojājuši arī naftas termināļus, pārstrādes vai uzglabāšanas objektus Krievijas rietumos pie valsts robežas ar Eiropas Savienību.
Šo triecienu sekas Krievijai ir būtiskas: plaši ugunsgrēki, naftas pārstrādes rūpnīcu darbības apturēšana, degvielas deficīts un pat pilnīgs dīzeļdegvielas eksporta aizliegums. Degvielas trūkums redzams vairākos reģionos, tostarp Maskavā, kur veidojas garas rindas pie uzpildes stacijām. Ukrainas triecieni traucē arī Krievijas militāro loģistiku – īpaši Krimas apgādi.
Ukrainas vadība šos triecienus dēvē par “tālas darbības sankcijām”, kuru mērķis ir radīt Krievijai bailes un deficītu, piespiežot agresorvalsti maksāt augstāku cenu par karu.
