Par uzbrukumu Ustjlugas ostai un sprādzieniem tajā sākotnēji ziņoja Ukrainas mediji. Agresorvalsts ostu izmanto naftas eksportam, un pret to noteiktas Eiropas Savienības sankcijas.
Vēlāk Ļeņingradas apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko apstiprināja, ka dronu uzbrukuma dēļ ostā izcēlies ugunsgrēks, bet virs apgabala notriekti kopumā 92 bezpilota lidaparāti.
Viņš informējis, ka uzbrukuma mērķis bijusi Ustjlugas osta un uzlidojumā cietuši trīs ostas darbinieki. Atslēgusies arī Ustjlugas transformatoru apakšstacija.
Virs Ļeņingradas apgabala notriec ap 150 dronu
Kopumā virs Ļeņingradas apgabala notriekti gandrīz 150 droni.
Neilgi pirms tam Krievijas mediji ziņoja, ka pretgaisa aizsardzība Tverā notriekusi dronus, kas lidoja uz Sanktpēterburgu, un drošības apsvērumu dēļ divas uz šo pilsētu lidojušas lidmašīnas nosēdās Somijas galvaspilsētā Helsinkos.
Pulkovas lidostā arī tika noteikti ierobežojumi ienākošajiem un izejošajiem reisiem. Reģionā uz laiku ir bijuši traucēti interneta sakari. Uzlidojumi notikuši arī Smoļenskai.
Reģiona gubernators Vasīlijs Anohins apgalvo, ka virs apgabala notriekti 37 ukraiņu droni. Jarcevā notriekto lidrobotu atlūzas trāpījušas kādā daudzstāvu dzīvojamā namā, kur izcēlies ugunsgrēks. Bojā gājuši divi cilvēki.
Savukārt Lietuvas varas iestādes īsi pēc pusnakts paziņoja, ka Baltkrievijas teritorijā pamanīts aizdomīgs objekts, kas virzījās uz robežu, vēlāk vairākos rajonos izsludināja dažāda līmeņa brīdinājumu, un šāds piesardzības pasākums tika īstenots arī daļā mūsu valsts teritorijas.
Latvijā tika aktivizētas pārtvērējdronu un pretgaisa aizsardzības vienības, kā arī NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji.
Krievija uzbrūk Harkivai
Krievija nav palikusi atbildi parādā, un trešdienas rītā saņemtas ziņas par jauniem triecieniem Harkivai. Nakts sākumā uzbrukumiem pakļauta arī Krivijriha. Tur postījumi nodarīti daudzdzīvokļu mājām, skolām un bērnudārziem. Pilsētā traucēta arī elektroapgāde.
Sprādzieni atskanēja arī Viņņicas, Kirovhradas, Žitomiras un Čerkasu apgabalos. Cietusi gan civilā infrastruktūra, gan arī vairāki enerģētikas objekti – elektrostacijas un siltumapgādes stacijas.
KONTEKSTS:
Turpinoties Krievijas plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, kurš sākās 2022. gada 24. februārī, Ukraina 2025. gadā augustā sāka pielietot jaunu pretošanās stratēģiju – dronu triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām, sūkņu stacijām, naftas uzglabāšanas noliktavām un eksporta termināļiem, kā arī militāriem objektiem agresorvalsts teritorijā.
Līdz šim Ukrainas vidējas un tālas darbības dronu un raķešu triecieni iznīcinājuši vai bojājuši simtiem šādu Krievijas objektu. Droni bieži apšaudījuši un bojājuši arī naftas termināļus, pārstrādes vai uzglabāšanas objektus Krievijas rietumos pie valsts robežas ar Eiropas Savienību.
Šo triecienu sekas Krievijai ir būtiskas: plaši ugunsgrēki, naftas pārstrādes rūpnīcu darbības apturēšana, degvielas deficīts un pat pilnīgs dīzeļdegvielas eksporta aizliegums. Degvielas trūkums redzams vairākos reģionos, tostarp Maskavā, kur veidojas garas rindas pie uzpildes stacijām. Ukrainas triecieni traucē arī Krievijas militāro loģistiku – īpaši Krimas apgādi.
Ukrainas vadība šos triecienus dēvē par “tālas darbības sankcijām”, kuru mērķis ir radīt Krievijai bailes un deficītu, piespiežot agresorvalsti maksāt augstāku cenu par karu.
