ĪSUMĀ:
Vēsturnieks Kuzmins: Krievija jau sūkstās par Ķīnas diplomātiskajiem žestiem
Trampa, Sji un Putina tikšanos Šeņdžeņā gluži nevar pielīdzināt Jaltas konferencei, intervijā Latvijas Radio raidījumam “Labrīt” sacīja vēsturnieks un militārais eksperts Valdis Kuzmins.
“Tas būtu Vladimira Putina sapņa scenārijs, ka šī tikšanās tiktu pielīdzināta, kur viņi, līdzīgi kā 1945. gada februārī, visi trīs sēž kopā. Bet šeit, es domāju, svarīgākais ir tas, ka šis ir Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības forums, kur kopā piedalās 21 valsts. No Ķīnas skatupunkta viņi noteikti gribētu, lai lielāka uzmanība tiek pievērsta Ķīnas lomai Āzijas Klusā okeāna reģionā.
(…) Bet, kā jau mēs redzējām no neoficiālās daļas un dažādiem simboliskiem žestiem, ko Ķīnas diplomātiskā vadība, teiksim tā, īstenoja vakar, tad Ķīna noteikti negrib, lai šīs tikšanās tiktu salīdzinātas un lai viņi tiktu likti vienā rindā ar Jaltas tikšanos,” teica Kuzmins.
Kā diplomātisko žestu simbolus Kuzmins pieminēja Putina sagaidīšanu un nosēdināšanu pie otrās šķiras galda vakariņās:
“Ķīnas vadītājs Sji personīgi sagaidīja Donaldu Trumpu. Savukārt, kad ieradās Vladimirs Putins, viņu sagaidīja, kā rakstīja, pēc ranga piektā persona Ķīnas Tautas republikā. Jā, un vakar notika neoficiālās vakariņas, kur pie viena galda sēdēja Donalds Tramps un Ķīnas līderis Sji, savukārt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu novietoja pie otrās šķiras galda, un Krievijas ārpolitikas padomnieks Ušakovs jau sūkstījās, ka viņiem diemžēl neizdevās parunāties šajā neoficiālajā daļā.”
Gan šie diplomātiskie žesti, gan tikšanās formāts norāda uz to, ka Ķīna nevēlas, lai šī tikšanās tiktu saistīta tikai ar Sji, Trampa un Putina sarunām. Tikmēr tieši Putins ir ieinteresēts, lai tikšanās Šeņdžeņā tiktu pielīdzināta Jaltas konferencei.
“Vladimiram Putinam ļoti, ļoti, ļoti gribētos, lai tā [tikšanās] asociētos līdzīgi [Jaltas konferencei] – tātad trīs lielvalstis sēž pie viena galda un ar zīmuli velk pa karti, sadalot ietekmes sfēras. Tas bija viens, pat varētu teikt, no publiski deklarētajiem Vladimira Putina mērķiem jau 2021. gadā, ka viņš vēlētos ietekmes zonu, kurā Krievija var darīt, ko viņa grib. Ķīnai ietekmes zonu dalīšana Eiropā neinteresē, un ideja, ka varētu dalīt ietekmes zonas Āzijas un Klusā okeāna reģionā, arī neinteresē. Viņi ne ar vienu tur neko negrib dalīt. No Ķīnas skatupunkta viņi ir vadošā valsts vienpersoniski. Un, kā viņi gribēs, tā viņi dalīs. Neko viņi negrib uz kartes zīmēt,” teica Kuzmins.
Eksperte Ozoliņa: Lielākie ieguvēji būs Ķīna un Krievija
Ārpolitikas eksperte profesore Žaneta Ozoliņa Latvijas Radio raidījumam “Labrīt” komentēja, ka no ceturtdienas tikšanās nevajadzētu gaidīt “likteni pavērsošus lēmumus”. Viņa uzskata, ka šajā gadījumā lielākā ieguvēja varētu būt Ķīna un Krievija.
“Ja mēs tā mēģinām izvērtēt, kurš tad būs vislielākais ieguvējs no šīs tikšanās, tad jāteic, ka laikam Tramps savā iztēlē ir pieņēmis to, ka viņš būs tas galvenais spēlētājs, galvenais noteikumu teicējs un arī, ja būs kāds rezultāts, protams, to ordeni viņš spiedīs sev pie krūts. Tajā pašā laikā lielākie ieguvēji, izskatās, būs tieši Ķīnas un Krievijas vadoņi tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Sji šajā brīdī ir bijusi iespēja jau vairāku dienu garumā stāstīt par Ķīnas milzīgajiem sasniegumiem, par Ķīnas (…) atvērtību pasaulei. (…) Savukārt Putinam šī tikšanās ir svarīga no cita viedokļa. Viņi ļoti labi strādā gan uz ārējo skatītāju un klausītāju pasaulē, gan arī uz pašu Krievijas sabiedrību.
Jo ilgstošu laiku Putins pilnīgi pamatoti nav bijis aicināts pie lielvalstu sarunu galdiem. (…) Šeit viņam ir iespēja sēdēt pie galda un parādīt, ka viņš nekur nav pazudis, ka viņa lēmums uzsākt plaša mēroga karu Ukrainā tiek pieciests, un viņš faktiski būs tas, kas pie galda izjutīs tādu savā ziņā starptautisku atkalredzēšanos ar mediju lietotājiem,” sacīja Ozoliņa.
Eksperte uzskata, ka Krievija ir vājākais posms ASV, Ķīnas un Krievijas attiecībās:
“Ķīnai attiecības ar ASV vienmēr ir bijušas svarīgas pat tādā gadījumā, ja viņas atrodas asas retorikas līmenī un šķiet, ka teju, teju attiecības tiek sarautas; viņi abi ir ļoti svarīgi spēlētāji viens otram, kas, protams, ir saistīts ar tirgu un kas ir saistīts arī ar globālo ietekmi. Tomēr Putins, lai arī cik ļoti vēlētos piederēt šai grupiņai, viņš ir, protams, šajā attiecību trijstūrī visvājākais posms, tādēļ, ka viņš ar šo uzsākto karu ir mazinājis iespējas tālāk attīstīt ar Ķīnu attiecības, kas faktiski bija uzņēmušas diezgan labu līkni. (…) Un tad ir Putins un Tramps, kuru attiecības vairāk ir tādā retorikas līmenī. Tramps atzīst, ka Putins ir brīnišķīgs līderis, ka viņi ir labi draugi, viņiem ir, ar ko parunāt, bet tad, kad viņiem ir jārunā, tad izrādās, ka nav īsti, par ko runāt, jo tomēr šis skatījums uz karu ir pārāk atšķirīgs.”
Runājot par Eiropas un Ukrainas bažām par to, ka tās nav uzaicinātas pie sarunu galda, Ozoliņa komentēja, ka ir divi faktori, kuri nosaka, kādēļ Eiropa tuvākajā laikā netiks aicināta uz sarunām.
“Es pieņemu, ka varbūt kādā tālākā nākotnē Eiropa arī būs pie galda, bet tuvākajā laikā – nē, jo faktiski ir divi faktori, kas pasaka šo “nē”. Viens faktors ir tas, ka Krievijas puse negrib pieļaut Eiropas klātbūtni sarunās. Un arī Eiropai ir jāvienojas, kurš būs tas cilvēks, tā persona, bet nevis vienkārši uzvārds, bet uzvārds arī ar diezgan lielu starptautisko ietekmes faktoru.”
