Krievijas triecienā bojāts viens no galvenajiem dievnamiem Kijivā – Volodimira katedrāle (papildināts)

Volodimira katedrālei, kas ir Ukrainas Pareizticīgās baznīcas galvenais dievnams, izsisti logi, paziņoja Kličko. Viņš piebilda, ka sabojātas  vairāk nekā desmit automašīnas. 

Kijivas mērs arī pavēstīja, ka Krievijas uzbrukumā ceturtdienas pēcpusdienā galvaspilsētā nogalināts vismaz viens cilvēks un pieci cilvēki ievainoti. 

Vienā no Kijivas rajoniem bezpilota lidaparāta atlūzas uzkrita uz astoņstāvu ēkas jumta. 

Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka Krievijas dronu atlūzas nogāzušās Ārlietu ministrijas ēkas teritorijā. Cietušas arī vairāku ārvalstu vēstniecības.

Nīderlandes ārlietu ministrs informēja, ka viena raķete nokrita netālu no diplomātiskās pārstāvniecības, bet viens drons trāpīja ēkai aiz vēstniecības. Reaģējot uz uzbrukumu, Nīderlande izsaukusi Krievijas vēstnieku uz Ārlietu ministriju.

Par nebūtiskiem vēstniecības ēku bojājumiem informēja arī Austrijas kanclers Kristians Štokers, bet ārlietu ministrijas pārstāvji vēlāk vēstīja, ka diplomātiskās pārstāvniecības darbinieki nav cietuši. Tomēr viņiem likts īstenot pastiprinātus drošības pasākumus. 

KONTEKSTS:

Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.

2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.

Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.

Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.

2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā. 

Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.