Aktīvisti ANO Klimata konferencē COP 31 prasa aktīvāku rietumvalstu rīcību

Aizvadītā vasara daudzviet Eiropā tiešām bija postoša – pietiek vien atcerēties plašus meža ugunsgrēkus Bordo tuvumā Francijā, kā arī netālu no Spānijas galvaspilsētas Madrides. Savukārt Parīzē temperatūra pārsniedza +40 °C grādus.

Lielais karstums aiznesa tūkstošiem dzīvību. Vēlāk Donavas upē ūdens līmenis pazeminājās tik ļoti, ka to kādu laiku praktiski nebija iespējams izmantot kravu pārvadāšanai. No tā cieta arī atomelektrostacijas, kurām nepietika ūdens reaktoru dzesēšanai.

Foto: Artjoms Konohovs / Latvijas Radio ANO Klimata konference COP 31.

Lai samazinātu enerģijas patēriņu Rumānijā uz laiku nācās apturēt autorūpnīcas darbu. Turpretī Baltijā mēs drīzāk varam runāt par to, ka vasara bija slapja un arī tas nesa zaudējumus lauksaimniekiem. Vēlāk bija arī pieminētā ledāja atdalīšanās Nepālā, kas aiznesa Latvijas tūristu dzīvību.

Tomēr klimata jautājumi joprojām nav tik aktuāli kā tie bija vēl pirms dažiem gadiem. Šobrīd Eiropā drīzāk ir vērojama daļēja prasību mīkstināšana un pārskatīšana.

Par to liecina kaut vai vēlme atteikties no pilnīga iekšdedzes dzinēja aizlieguma. Tomēr lielie mērķi par izmešu samazināšanu par 90 %, salīdzinot 1990. gada līmeni, joprojām ir spēkā un attiecas uz visu Eiropas Savienību.

Aktīvisti uzskata, ka ne tikai Eiropai, bet arī Ziemeļamerikas valstīm vajadzētu darīt krietni vairāk, lai palīdzētu nabadzīgiem reģioniem. Bet Eiropa šobrīd nav gatava solīt papildu finansējumu šiem mērķiem.

Foto: Artjoms Konohovs / Latvijas Radio Britu klimata aktīvists Leons Sīlejs-Haginss

“Uz Eiropas Savienības valstīm gulstas krietni lielāka atbildība, un tām ir lielākas iespējas rīkoties. Ja runājam par Ķīnu, protams, tā dedzina daudz ogļu. Taču tā ir arī viena no vadošajiem atjaunīgās enerģijas valstīm pasaulē,” stāsta britu klimata aktīvists Leons Sīlejs-Haginss. “Turklāt vēsturiski tā ir jaunattīstības valsts. Tikai nesen tā ir kļuvusi tik ļoti turīga. Vēsturiski tā nav radījusi tik daudz oglekļa emisiju. Turpretī lielākā daļa Eiropas valstu ir krietni pārtērējušas to, kas tām taisnīgi pienāktos. Tas nozīmē, ka

vienīgais veids, kā tās var kompensēt pārmērīgu resursu patēriņu, ir novirzīt daļu no savas naudas valstīm, kas vēl nav iztērējušas savu kvotu, lai tās varētu veikt pāreju taisnīgi un līdzvērtīgi.”

Kā zināms, ASV prezidents Donalds Tramps klimata pārmaiņām netic un aicina urbt arvien jaunas gāzes un naftas atradnes. Tādēļ no Amerikas nauda šiem mērķiem nenāk.

Zīmīgi, ka eiropieši saista klimatu un CO2 samazināšanu ar drošību. Proti, jo mazāk lietosim importa naftu un gāzi, jo neatkarīgāki mēs būsim no dažādiem konfliktiem, kas veicina cenu svārstības. Tātad tīra pašmāju enerģija, kas nāk no vēja, saules, ūdens un arī atomenerģija ir arī Eiropas neatkarības un drošības atslēga.

Latvijas politiķi šoreiz uz Klimata sarunām nav ieradušies. Lielā mērā to var skaidrot ar to, ka galvenā valstu vadītāju uzrunu diena bija 11. novembrī, kad Latvijā tiek svinēta Lāčplēša diena.

Jāsaka, ka šogad nav atbraukuši arī Francijas un Vācijas līderi, kā arī daudzi citi augstākā līmeņa politiķi.

Foto: Artjoms Konohovs / Latvijas Radio Klimata un enerģētikas ministrijas Klimata politikas departamenta direktore Aiga Grasmane.

Tādēļ Latvijas delegāciju vada Klimata un enerģētikas ministrijas Klimata politikas departamenta direktore Aiga Grasmane. Viņa akcentē, ka jau drīz Latvija klimata sarunās spēlēs visai nozīmīgu lomu un nākamajam ministram nāksies orientēties detaļās un spēt par to runāt angliski: 

“Pēc diviem gadiem Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, un Latvijai būs pienākums atvest un nodrošināt visu Eiropas Savienības dalībvalstu klātbūtni COP 33. Tas ir ļoti liels darbs un saistības, tajā skaitā arī Latvijas ministrs, kas būs atbildīgs par šīm politikām, būs tas, kurš līdzās klimata komisāram vadīs starpvaldību sarunas. Var teikt, ka COP 33 būs piecgades svarīgākais pasākums. Šis globālais izvērtējums ir tas, kur tiks secināts, ko mēs esam sasnieguši un vai Parīzes līgums strādā.”

Ir sagaidāms, ka diskusijas par gala secinājumiem varētu ievilkties līdz vēlam piektdienas vakaram vai pat līdz nedēļas nogalei.