ASV, Ķīnas un Krievijas līderu pirmā trīspusējā tikšanās noslēgusies bez skaļiem paziņojumiem (papildināts)

ĪSUMĀ:

Līderi uzreiz pēc sarunām paziņojumus nesniedza

Sji, Trampa un Putina trīspusējā tikšanās noslēgusies pēc aptuveni pusotru stundu garām sarunām, ziņo Ķīnas valsts televīzijas kanāls CCTV un Kremļa medijs “TASS”. 

Uzreiz pēc tikšanās ASV, Ķīnas un Krievijas līderi nesniedza paziņojumus presei. Tomēr Putins neskopojās ar izteikumiem pēc tikšanās beigām. 

Daudzi komentētāji vērtē, ka Putina klātbūtne šajās sarunās noteikti viņam pašam un Krievijas propagandai nāk par labu. Viņš pēc tikšanās beigām sacījis, ka sarunas esot bijušas labākas, nekā visi bija domājuši.

Putins arī pavēstījis, ka īstās diskusijas sākās aiz slēgtām durvīm, kur nebija žurnālistu. Un šīs sarunas bijušas brīvas un atklātas, liekot pamatus turpmākajām diskusijām. Sarunu laikā trīs valstu līderi diskutēja gan par ANO reformēšanu un stiprināšanu, gan par kuģošanas drošību, gan par dažādām starptautiskām organizācijām, piemēram, Starptautisko Krimināltiesu (SKT), kura darbojoties ārpus savas kompetences. SKT izdevusi aresta orderi pret Putinu.

Paraksta kopīgu “Miera deklarāciju”

Visu trīs valstu līderi gan ir publicējuši kopīgu paziņojumu, kas nodēvēts par “Miera deklarāciju”. Ukraina tajā nav minēta. Taču no Putina teiktā preses konferencē var saprast, ka vismaz viņa pozīcija šajā jautājumā nav mainījusies. Tā, piemēram, Putins ir pavēstījis, ka Krievija esot nosūtījusi Eiorpas galvaspilsētām ielūgumu ierasties Maskavā un skaidrot savu attieksmi un redzējumu par Ukrainu.

Vienošanās paredz, ka ASV, Ķīna un Krievija iestājas par reformām ANO, lai organizācija varētu efektīvāk reaģēt uz globāliem izaicinājumiem. Visas trīs valstis arī apņemas palielināt naftas produktu ražošanu un piegādes visu valstu labā.

Tāpat Tramps, Sji un Putins uzskata, ka SKT un citas līdzīgas organizācijas “nedrīkst ļaunprātīgi izmantot savas pilnvaras”. 

Visas arī solījušas turpināt dialogu par kodolrisku mazināšanu un kodolieroču izplatības novēršanu, kā arī apmainījās viedokļiem par pašreizējo starptautisko situāciju un pauda apņemšanos uzturēt stratēģisko stabilitāti un starptautisko drošību.

Sji, Putins un Tramps uzsver tikšanās nozīmi 

Sākotnēji Trampa, Sji un Putina tikšanās bija ieplānota plkst 8.30 pēc Latvijas laika, tomēr sākās ar divu stundu aizkavēšanos. 

Tikšanās sākumā līderi nostājās blakus, lai kopīgi nofotografētos, bet pēc tam viņi devās uz apspriežu zāli, kur apsēdās pie liela apaļa galda. Tad katrs no viņiem nolasīja īsus paziņojumus. 

Namatēvs Sji trīspusējo tikšanos nodēvēja par “vēsturisku”. Viņš uzsvēra, ka lielvarām ir jāsadarbojas, lai risinātu globālas problēmas. Sji arī sacīja, ka Ķīna, ASV un Krievija rāda piemēru pārējai pasaulei, veicinot mieru un stabilitāti. 

“Kā pasaules lielvalstīm un ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm mūsu trīs valstīm jārāda labs piemērs, jāsadarbojas, lai risinātu globālos izaicinājumus, kopīgi jāaizsargā pasaules miers un stabilitāte, kā arī jāsniedz lielāks ieguldījums cilvēces progresā,” teica Sji. 

Nākamais runāja Putins. Viņš uzsvēra, ka Krievija, Ķīna un ASV ir ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles un Otrā pasaules kara uzvarētājvalstis, tāpēc tām esot kopīgs pienākums nodrošināt mieru un stabilitāti pasaulē. Putins piebilda, ka visu trīs valstu interesēs esot izbeigt Krievijas uzsākto karu Ukrainā. 

“Mūsu valstīm ir daudz kopīgu interešu, kas saistītas ar reģionālo konfliktu risināšanu, tostarp, protams, ar konfliktu Ukrainā,” viņš teica. 

Kremļa saimnieks gan norādīja, ka trīspusējās sarunās ar Trampu un Sji apspriedīs ekonomiskās saites, enerģētiku un pārtikas drošību. 

Savukārt Tramps pievērsa uzmanību tam, ka ASV, Krievija un Ķīna ir pasaules lielākās kodolvaras, tāpēc tām esot jāuzņemas vadošā loma diskusijās par kodolatbruņošanos pasaulē. Tramps uzsvēra, ka ASV nepieļaus, ka Irānas rīcībā nonāktu kodolieroči. 

Tāpat Tramps izcēla, ka ASV, Ķīna un Krievija atrodas “unikālā stāvoklī”, lai samazinātu kodolieroču skaitu pasaulē. 

“Kā pasaules trīs lielākās kodolvalstis ASV, Krievija un Ķīna ir unikālā pozīcijā, lai apspriestu, kā samazināt kodolieroču skaitu pasaulē, kā arī mazināt risku, ka šie ieroči kādreiz tiks izmantoti,” teica Tramps, piebilstot, ka krājumu samazināšana ir “ļoti grūti paveicams uzdevums”. 

Lai gan Sji, Putins un Tramps izcēla visu trīs valstu nozīmi kopējā miera garantēšanā pasaulē un turpmāko sadarbību dažādās jomās, taču, kā norāda, amerikāņu prese, patiesībā tikai ASV prezidents ir bijis pietiekami atklāts, lai pateiktu, ka šāda tikšanās notiek par spīti tam, ka ASV, Ķīnas un Krievijas starpā joprpijām pastāv arī domstarpības.

“Kā triju pasaules lielāko valstu prezidentiem mums ir īpašs pienākums saglabāt atklātas un cieņpilnu dialogu par jautājumiem, kas ietekmē ne tikai mūsu iedzīvotājus, bet arī visu planētu. Pagātnē pārāk bieži līderi izvairījās runāt ar valstīm, ar kurām tiem ir domstarpības. Mēs jūtamies citādi. Neviena problēma nav tikusi atrisināta ar vecās skolas piegājienu un neviens miers nav noslēgts, noraidot iespējas iesaistīties sarunās,” sacīja Tramps.

Tāpat Tramps pauda cerību, ka ASV, Ķīna un Krievija varēs apvienot spēkus, lai varētu cīnīties pret tādām “globālistu organizācijām” kā Starptautiskā Krimināltiesa. 

Tramps atsevišķi tikās gan ar Putinu, gan ar Sji 

Satiekoties ar Putinu, Tramps paziņoja, ka Krievijas diktators ir viņa “draugs”. Pēc aptuveni 40 minūšu ilgās tikšanās, kas notika bez mediju klātbūtnes, ASV prezidents paziņoja, ka viņam ir labas attiecības ar Putinu. 

Savukārt Putina padomnieks ārpolitikas jautājumos Jurijs Ušakovs sacīja, ka Putina un Trampa sarunas galvenais temats bija karš Ukrainā. Viņš piebilda, ka Putinam pēc tikšanās bija “teicams noskaņojums”. 

Eiropā Trampa lēmums atsevišķi tikties ar Putinu un demonstrēt draudzīgas attiecības ar Krievijas diktatoru izraisījis kritiku. Eiropas politiķi arī bažījas, ka lielvaras varētu mēģināt vienoties par Ukrainas nākotni bez pašas Ukrainas līdzdalības.

“Spriest par sarunām vēl ir grūti. Visu redzēsim pēc darbiem, taču tas, kā viņš draudzējas ar Putinu un sauc viņu par savu draugu, mums rada zināmas bažas. Rodas jautājums: kuram viņš ir tuvāks? Putinam vai mūsu prezidentam? Un ko viņš darītu izšķirošā brīdī?” sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks uz Trampa un Putina tikšanos reaģējis ar īsu ierakstu mikroblogošanas vietnē “X”. “Dievs, pasargā mūs no šādiem draugiem,” rakstīja Polijas valdības vadītājs.

Var noprast, ka draudzīgā noskaņojumā aizritēja arī Trampa un Sji divpusējā tikšanās. 

Pēc tās Tramps paziņoja, ka ASV un Ķīna ir ieinteresētas tajā, lai caur Hormuza šaurumu tiktu nodrošināts netraucēts naftas un citu energoresursu eksports. 

Ķīnas ziņu aģentūra “Xinhua” arī publicējusi savu ziņojumu par Trampa un Sji tikšanos. 

Sji paziņoja, ka viņš un Tramps ir piešķīruši Ķīnas un ASV attiecībām “jaunu saturu, kas balstās uz savstarpēju cieņu un taisnīgumu”. Abas valstis meklējušas pareizo ceļu, kā divām lielvarām līdzāspastāvēt, vadoties pēc “cieņas, taisnīguma un savstarpējuma” principiem. 

Ķīna arī cerot, ka šis kurss tiks saglabāts, attiecībām, kas tiek pielīdzinātas lielam kuģim, turpinot ceļu pareizā virzienā. 

Savstarpējs izdevīgums un sadarbība meklēta gan tirdzniecības, gan mākslīgā intelekta attīstīšanas jomā. Abas puses tikšanos vērtēja kā pozitīvu un konstruktīvu.

Pētnieks: Eiropai mazāk jāklausās Putina teiktajā un vairāk jāstiprina Ukraina

Šī bija pretrunām pilna tikšanās, Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders. Tās laikā trīs no ANO Drošības padomes vadošajām valstīm vienojās, kā reformēt šo organizāciju un kas ir globālie principi, pēc kuriem vajadzētu veidot valstu sadarbību:

“Bija runas par mieru un atbruņošanos, bet, piemēram, Ķīna patiesībā ir vienīgā valsts, kas attīsta savu kodolarsenālu un tas ir trešais lielākais pasaulē. Un šeit nekāda stabilitāte un atbruņošanās laikā, kad viena no lielvarām palielina savu kodolbruņojumu, nav iespējama,” vērtē eksperts.

Bijušas arī citas pretrunīgas lietas. Piemēram, Ķīna nelabprāt runā par jautājumiem, kas saistīti ar Ukrainu, jo negrib konfliktēt ar Eiropas Savienību (ES).

Visām trim lielvarām kopumā ir pārāk daudz pretrunīgu interešu, lai par ko vienotos, atsaucoties uz Francijas ārlietu ministra teikto, uzskata Šrāders.

Viņaprāt, bija arī ļoti svarīgi, ka ASV prezidents Donalds Tramps vizītes laikā pirms tikšanās ar Ķīnas pārstāvjiem apciemoja Klusā okeāna Rietumu partnerus jeb tā dēvēto QUAD grupu – Austrāliju un Dienvidkoreju, kā arī Japānu un Indiju , jo patiesībā šī grupa veidota, lai ierobežotu Ķīnas varenību reģionā un nodrošinātu mieru un stabilitāti.

Lai arī iepriekš triju līderu sanāksme tika pielīdzināta 1945. gadā notikušajai Jaltas konferencei, kad pēc Otrā pasaules kara ASV, Padomju Savienības un Lielbritānijas līderi vienojās par ietekmes sfēru sadalīšanu, Šrāders uzskata, ka šādas paralēles vilkt nebūtu pareizi.

“Ir skaidrs, ka eiropiešiem un analītiķiem ļoti patīk piemērot vēstures analoģijas šādām lielvaru tikšanās reizēm, kur pastāv potenciāls mainīt pasaules kārtību, bet gan ASV, gan Ķīna ir ieinteresētas stabilitātē, ir ieinteresētas saglabāt tirdzniecības sistēmu, kas devusi varu gan Ķīnai, gan Amerikas Savienotajām Valstīm,” uzskata pētnieks.

Tomēr viņš atzīmē, ka Putins pēc šīs tikšanās jau atkal palielinājis savu politisko kapitālu Krievijā.

Taču Eiropai vajadzētu mazāk klausīties, ko saka Kremļa saimnieks un vairāk sadarboties ar Ukrainu, kas ir viens no Eiropas pašreizējiem un arī nākotnes drošības stūrakmeņiem.

“Ir pilnīgi skaidrs – ja Krievija nezaudēs šajā militārajā agresijā pret Ukrainu, tas bīs pamatīgs izaicinājums visai Eiropai ļoti ilgā laika periodā. Tādēļ Ukrainai un mūsu reģionam, īpaši Centrālajā un Austrumeiropā, un arī lielākajām Eiropas lielvarām, ir fundamentāli svarīgi aktīvi sadarboties un atbalstīt Ukrainu, lai tā nezaudētu pret Krievijas agresiju.”

Uz pretrunām šajā samitā norāda arī Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, pētnieks Māris Andžāns. Īpaši viņš uzsver tā dēvēto “Miera deklarāciju”, ko parakstīja visas trīs puses.

“Saturs deklarācijā ir diezgan neskaidrs. Es nedomāju, ka tur būs kādas lielas sekas. Tiek runāts par ANO reformēšanu. Kas pats par sevi ir zināms, ka to vajadzētu darīt. Bet nav jau īsti darītāju, nav to veidu, kā to izdarīt. Tālāk par kodolieročiem es domāju, ka tā ir ļoti ciniska sadaļa, jo šīs ir trīs pasaules lielākās kodolvaras.

Ķīna būtiski audzē savus “kodolmuskuļus”, un šeit, acīmredzot pēc Ķīnas iniciatīvas tiek runāts par to, ka kodolieročus nekad nevajadzētu izmantot. Un tajā pašā laikā Ķīna pati bruņojas,” atzīmē Andžāns.

Trīs lielāko kodolarsenālu īpašnieces pie viena galda – tas rada politisku signālu. Taču paralēles ar vēl vienu Jaltas konferenci arī viņaprāt ir pārspīlētas.

Eksperts gan neizslēdz, ka varētu būt kādas vienošanās aiz slēgtām durvīm, par kurām uzzināsim tikai vēlāk, taču, visticamāk, tas nav stāsts par Ukrainas likteni, kura deklarācijā pieminēta nemaz netika.

Šobrīd svarīgāk ir tas, vai ASV neierobežos “Starlink” un “Starshield” darbību, izlūkdatu nodošanu un “Patriot” raķešu piegādes: 

“Karu Ukrainā šis samits nevar ietekmēt vairāk kā citi samiti. Piemēram, G20 samits, kas notiks decembrī Maiami, kur, iespējams, arī Putins ieradīsies, vai arī citas aktivitātes. Jo skaidrs, ka Ķīna atbalsta un turpinās atbalstīt Krieviju. Ne ļoti skaļi, bet tomēr. Un šeit ir jautājums tikai par ASV un Krievijas attiecībām, un šobrīd tās nav vienkāršas. Putins šeit arī komentāros diezgan daudz runā izteicās par eiropiešiem, ka viņš esot ielūdzis eiropiešus uz Maskavu, kas arī ir diezgan cinisks žests, lai eiropieši skaidrotu viņu nostāju karā par Ukrainu. Nostāja jau ir ļoti skaidra.”