Igaunijā pēc sabotāžas mēģinājuma diskutē par robežkontroles ar Latviju atjaunošanu

Pēc Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) priekšsēdētāja Martina Helmes teiktā, partija vairākkārt aicinājusi slēgt Igaunijas austrumu robežu. Helme pieļauj, ka valdība nolēmusi slēgt austrumu robežu, cerot uzlabot savus popularitātes reitingus.

“Īpaši apkaunojoši ir vērot šo farsu ap austrumu robežu, kad EKRE jau kopš vasaras atkārtoti pieprasījusi atjaunot kontroli ne tikai uz austrumu robežas, bet arī uz robežas ar Latviju. Tieši no turienes ieradās sabotieri un provokatori, kuriem, kā ziņojis Iekšējās drošības dienests, līdzi bijusi GRU apliecība un operācijas plāns. Nevis pāri austrumu, bet gan dienvidu robežai. Tāpat to šķērsojuši simtiem nelegālo migrantu, kurus policija ik dienu cenšas aizturēt. Taču valdība nevēlas pat apspriest dienvidu robežas slēgšanu, nemaz nerunājot par tās kontroli,” sociālajos medijos rakstīja Helme.

“Valdības jokdariem gribu teikt: tagad, kad beidzot esat atraduši mugurkaulu un veselo saprātu, lūdzu, pārņemiet kontroli pār visu robežu. Pretējā gadījumā visu šo skaļo lielīšanos ar austrumu robežas slēgšanu varēs uzskatīt tikai par priekšvēlēšanu cirku. Veltīgu piepūli. Tam nav un nevar būt nekādas nozīmes drošības stiprināšanā, kamēr dienvidu robeža paliek atvērta,” viņš piebilda.

Sociāldemokrāti: Robežas slēgšanai būtu vajadzīgi lieli resursi

Sociāldemokrātiskās partijas (SDE) priekšsēdētājs un bijušais iekšlietu ministrs Lauri Lānemets sacīja, ka Igaunijas un Latvijas robežas slēgšanai būtu nepieciešami lieli resursi, un viņš to neuzskata par saprātīgāko risinājumu.

“Tā kā uz šīs robežas nav arī žoga, būtu nepieciešams izvietot ievērojami vairāk darbinieku. Faktiski tas Policijas un robežsardzes pārvaldi (PPA) ietekmētu tāpat kā Covid-19 pandēmijas laikā, kad daudzi darbinieki, kuri izmeklēja dažādas lietas vai nodarbojās ar migrācijas jautājumiem, tostarp ārvalstu darbaspēka nodarbinātību, bija spiesti pāriet uz robežas apsardzi. Tas nozīmētu, ka PPA būtu jāsamazina vai jāpārtrauc citas darbības,” skaidroja Lānemets.

“Varētu atjaunot daļēju robežkontroli, taču tai ir būtiski trūkumi, īpaši uz sauszemes robežām, un tā galvenokārt nozīmētu izlases veida pārbaudes vai pastiprinātu kontroli robežšķērsošanas vietās. Jā, to varētu īstenot, un šāda prakse jau ir izmantota iepriekš,” sacīja Lānemets.

SDE līderis uzskata, ka robežkontroles pastiprināšanas vietā Igaunijai būtu vairāk jāiegulda Iekšējās drošības dienesta (KAPO) pretizlūkošanas spēju un Policijas un robežsardzes pārvaldes reaģēšanas spēju stiprināšanā.

“Tas būtu lētāk un efektīvāk, jo būtu precīzāk mērķēts. Turklāt tādējādi mēs izvairītos no pārmērīgas policijas resursu izkliedēšanas,” uzsvēra Lānemets.

Viņš pieļauj, ka austrumu robežas slēgšana varētu pamudināt Krieviju pastiprināt migrācijas spiedienu uz Igauniju.

“Ja mēs pilnībā slēgsim Igaunijas un Krievijas robežu, kas šajā situācijā būtu ļoti saprātīgs solis, kādā brīdī varam saskarties ar pieaugošu migrācijas spiedienu uz šīs robežas. Viens no iespējamiem iemesliem, kāpēc Krievija līdz šim nav radījusi migrācijas spiedienu šādā virzienā, ir tas, ka robežšķērsošanas punkti joprojām ir atvērti,” skaidroja Lānemets.

“Tāpēc mums jāizvērtē visi iespējamie turpmākās nākotnes scenāriji un jāizvēlas precīzāk mērķēti pasākumi. Manuprāt, robežas slēgšana ar Latviju nedotu vēlamo rezultātu, bet tikai novestu pie nelietderīgas mūsu resursu tērēšanas,” piebilda Lānemets.

Centra partija: Varētu apsvērt robežkontroles atjaunošanu uz dienvidu robežas

Igaunijas Centra partijas līderis Mihails Kelvarts sacīja, ka ne austrumu, ne dienvidu robežas kontrolei nevajadzētu kļūt par politisku debašu jautājumu, jo reāli drošības apdraudējumi ir nākuši caur Latviju.

“Manuprāt, tas pat nav politisks jautājums, bet gan elementāras loģikas jautājums. Ja mēs slēdzam austrumu robežu, jo pastāv draudi, ka to varētu pārkāpt, tad attiecībā uz robežu ar Latviju mēs zinām, ka šie draudi, proti, nevis teorētiski, bet reāli uzbrukumi, jau ir īstenojušies. Nemaz nerunājot par to, ka caur Latviju nelegāli ierodas arī migranti. Tā vēl nav krīze, taču vienmēr ir labāk krīzi novērst, nevis vēlāk cīnīties ar tās sekām. Tāpēc uzskatu, ka tas ir objektīvs jautājums: mums tas jāapspriež ar Latvijas kolēģiem, vienlaikus apsverot arī pagaidu robežkontroles atjaunošanu,” sacīja Kelvarts.

“Ja mēs pašlaik veicam preventīvus pasākumus uz vienas robežas, ir jēga tos īstenot arī uz otras,” viņš sacīja.

“Runājot par resursiem, austrumu robežas slēgšana daļu no tiem atbrīvotu. Savukārt tas, kā tieši būtu jāatjauno robežkontrole, nav jautājums, ko lemt politiķiem. Vai tā būtu pilnīga robežkontroles atjaunošana, izlases veida pārbaudes, patruļu skaita palielināšana un tā tālāk, tie ir jautājumi, kas jāizvērtē attiecīgās jomas ekspertiem. Taču, ņemot vērā drošību, apdraudējumus un krīzes, robežkontroles pastiprināšana pašlaik ir pilnīgi loģisks solis,” uzsvēra Kelvarts.

Saskaņā ar Kelvarta domām, arī austrumu robežas slēgšana nav politisks jautājums.

“Ja mēs konstatējam situācijas saasināšanos un ir identificēti arī draudi, kas varētu nākt pāri robežai (pamatojoties uz attiecīgo iestāžu, galvenokārt Igaunijas Iekšējās drošības dienesta, vērtējumiem), tad mēs saskaramies ar objektīvu situāciju. Un, ja šis pasākums ir nepieciešams mūsu drošības nodrošināšanai, tas ir jāīsteno,” teica Kelvarts.

“Isamaa”: Robežkontrole ir piemērots pasākums, kamēr saglabājas migrācijas spiediens

Partijas “Isamaa” priekšsēdētājs Urmass Reinsalu teica, ka austrumu robežas slēgšana atbrīvotu resursus dienvidu robežas stiprināšanai, galvenokārt, lai ierobežotu nelegālās migrācijas plūsmu no Latvijas.

“Ja pieņemam, ka spiediens turpināsies – galvenokārt no Baltkrievijas, bet arī caur Krieviju, cilvēkus nelegāli ievedot Latvijas teritorijā – un ka šo robežu nevar nosargāt, tad papildu robežkontroles ieviešana Šengenas zonā būtu pilnīgi leģitīms, pamatots un samērīgs pasākums. Daudzas Eiropas valstis, tostarp Vācija un Austrija, jau ir šādi rīkojušās. Tas nenozīmē, ka pārbaudes attiektos uz visiem robežšķērsotājiem, bet gan to, ka tās tiktu veiktas atbilstoši draudu novērtējumam. “Isamaa” ir gatava apsvērt šādu iespēju, ja ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem neizdotos apturēt nelegālo migrāciju,” sacīja Reinsalu.

“Tomēr mums nav konkrēta priekšlikuma. Manuprāt, valdībai ir svarīgi sagatavot savu vērtējumu par to, kāpēc Igaunijas teritorijā nelikumīgi iekļuvis tik liels skaits cilvēku, kāpēc šīs izlases veida pārbaudes nav apturējušas cilvēku plūsmu un kādas ir nākotnes prognozes,” piebilda Reinsalu.

“Ja šī migrācijas plūsma turpinās jau kopš vasaras, ir skaidrs, ka jādara vairāk. Viena iespēja ir atjaunot robežkontroli, bet otra – ieviest citus kontroles un uzraudzības pasākumus,” teica Reinsalu.

Komentējot ziņas, ka daži Latvijas pilsoņi ieradušies Igaunijā, lai veiktu sabotāžu, Reinsalu uzsvēra, ka viņi ir Eiropas Savienības pilsoņi, tāpēc šādu draudu novēršanai būtu jāizmanto citi līdzekļi, nevis robežkontrole.

Reformu partija: Risinājums ir sadarbība ar Latviju, nevis robežkontrole

Reformu partijas deputāts un parlamenta Nacionālās aizsardzības komisijas loceklis Mati Raidma teica, ka neuzskata robežkontroles atjaunošanu starp Igauniju un Latviju par lietderīgu risinājumu.

“Sadarbība starp Igaunijas un Latvijas drošības dienestiem ir ļoti efektīva, par ko liecina visu šo gadījumu atrisināšana. Patiesībā mūsdienu izaicinājumu risināšanas atslēga ir laba sadarbība un savstarpēja palīdzība, nevis robežas slēgšana,” teica Raidma.

“Tieši ciešā Igaunijas un Latvijas drošības dienestu sadarbība ļauj mums kontrolēt situāciju un pēc iespējas agrāk izjaukt dažādus ļaunprātīgus plānus. Šīs darbības netiek organizētas no Latvijas valsts puses, bet gan no Krievijas un tās izlūkdienestiem. Tāpēc īstais ienaidnieks ir tur,” piebilda Raidma.

“Eesti 200” frakcija: Šobrīd robežkontroles atjaunošana šķiet pārmērīga

Partijas “Eesti 200” parlamenta frakcijas vadītājs Tomass Uibo norādīja, ka frakcija šo jautājumu vēl nav apspriedusi, taču viņš personīgi uzskata, ka pašlaik robežkontroles atjaunošana nav nepieciešama.

“Šobrīd tas šķiet nedaudz pārspīlēts pasākums. Protams, notikumi jāuzrauga. Ja kādā brīdī tas kļūs pamatots, tad tā arī būs jārīkojas. Šajā jautājumā ekspertu vērtējumam ir lielāka nozīme nekā politiķu viedoklim,” sacīja Uibo.

Iekšlietu ministrs: Valdība ir tālu no robežkontroles izvērtēšanas

Igaunijas iekšlietu ministrs un partijas “Eesti 200” biedrs Igors Taro teica, ka, viņaprāt, pašlaik nav izpildījies neviens no nosacījumiem, kas dotu pamatu nopietni apsvērt robežkontroles atjaunošanu starp Igauniju un Latviju.

“Mēs ne tuvu neesam krīzes situācijai vai tādiem apstākļiem, kas prasītu pilnīgu robežkontroles atjaunošanu uz robežas ar Latviju,” Taro sacīja Igaunijas sabiedriskajam medijam ERR.

“Lai atjaunotu robežkontroli starp Igauniju un Latviju tādā apjomā, kāda tā bija agrāk, mums būtu jāizbūvē infrastruktūra visā robežas garumā. Mums būtu jāatjauno kontrolpunkti uz ceļiem, taču nevarētu atstāt neapsargātus arī laukus un mežus. Ņemot vērā pašreizējās būvniecības izmaksas, piemēram, Igaunijas un Krievijas robežas infrastruktūras izbūvē, šādas robežkontroles atjaunošanai vien būtu nepieciešami aptuveni 300 miljoni eiro,” teica Taro.

Pēc Taro domām, šobrīd tas nebūtu lietderīgs resursu izlietojums.

“Mēs esam sekmīgi tikuši galā ar nelegālo imigrāciju, aizturējuši visus, kuri mēģinājuši nelikumīgi šķērsot Igauniju vai iekļūt tās teritorijā, un nesen arī veiksmīgi novērsuši diversijas mēģinājumu, kurā bija iesaistītas Latvijā savervētas personas. Tas izdevās, pateicoties ļoti ciešai sadarbībai ar Latvijas drošības dienestiem un tiesībaizsardzības iestādēm. Šī sadarbība ļauj mums efektīvi kontrolēt situāciju uz robežas ar Latviju un mazināt riskus, nopietni neapsverot jaunas robežas infrastruktūras izbūvi starp Igauniju un Latviju,” sacīja Taro.

Komentējot priekšlikumus ieviest izlases veida pārbaudes vai daļēju robežkontroli, Taro norādīja, ka Šengenas zonā paredzētie kompensējošie drošības pasākumi jau tiek īstenoti.

“Mums visā Igaunijā ir 50 patruļas, kas uzrauga situāciju, tostarp satiksmi no Latvijas. Nav nepieciešams apturēt automašīnas bijušajā robežkontroles punktā. Mēs varam aizturēt nelegāli iekļuvušos migrantus, kuri mēģina pārvietoties pa valsti, netraucējot personu likumīgu brīvu pārvietošanos un neizvietojot pastāvīgu, redzamu policijas klātbūtni tieši uz Igaunijas un Latvijas robežas,” piebilda Taro.

Diskusija sākusies pēc astoņu Latvijas pilsoņu aizturēšanas saistībā ar mēģinājumu aizdedzināt Igaunijas dronu ražotāju “Threod Systems”. Šo sabotāžas mēģinājumu Igaunijas Iekšējās drošības dienests sasaista ar Krievijas militārās izlūkošanas aģentūru GRU.

Raksts, kura autors ir ERR, pirmo reizi publicēts 2026. gada 17. novembrī 16.24 (CET).

KONTEKSTS:

Naktī uz 14. novembri noticis mēģinājums aizdedzināt bezpilota lidaparātu sistēmu ražotāja “Threod Systems” ēku netālu no Tallinas. Nelaimi izdevās novērst, pateicoties uzņēmuma apsardzes dienesta reakcijai.

Igaunijas atbildīgajām iestādēm sadarbojoties ar Latvijas Valsts drošības dienestu, aizturēti astoņi Latvijas valstspiederīgie.

Igaunijas Drošības policijas direktors Margo Pallosons apstiprinājis Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) saistību ar šī uzbrukuma mēģinājumu. 

Aizturētajiem vainas pierādīšanas gadījumā draud no diviem līdz 15 gadiem ilgs ieslodzījums.

Reaģējot uz Krievijas specdienestu organizēto uzbrukumu dronu ražotājam, Igaunija no 1. decembra plāno slēgt sauszemes robežšķērsošanas punktus ar Krieviju. Šobrīd joprojām darbojas trīs robežšķērsošanas punkti ar Krieviju, divi no tiem valsts dienvidaustrumos, bet trešais – Narvā. Jau šobrīd tie strādā tikai 12 stundas dienā.

Šis bija otrais zināmais mēģinājums šī gada laikā aizdedzināt kādu Igaunijas aizsardzības nozares uzņēmumu. Augustā vidū Tallinas Lasnamē apkaimē tika aizdedzināta ēka, kuru izmanto sauszemes militārās tehnikas ražotājs “Milrem Robotics”. Aizdomās par notikušo tika aizturēti un Igaunijai nodoti trīs Latvijas pilsoņi. Igaunijas Drošības dienests paziņojis, ka šo dedzināšanu pasūtījusi Krievija.