Eiropas Savienības budžeta plānā pirmoreiz samazina kohēzijas naudu

Eiropadomes prezidents Antoniu Košta, kurš tagad pārņēmis daudzgadu budžeta sarunu vadīšanu no Īrijas prezidentūras, piedāvā samazināt kohēzijai atvelētos līdzekļus Eiropā par 8 miljardiem eiro salīdzinājumā ar iepriekšējo priekšlikumu, bet lauksaimnieku tiešmaksājumi nav aiztikti.

Tas ir trieciens valstu koalīcijai no Austrumeiropas un Dienvideiropas jeb tā dēvētajiem kohēzijas draugiem, kas vēl pirms dažām dienām kategoriski iebilda pret kohēzijas griešanu.

Taču to vēlējās Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, kas pieprasījis Eiropas budžeta samazinājumu.

Salīdzinājumā ar pirmo Eiropas Komisijas piedāvāto budžeta projektu izdevumi tagad samazināti par 10 % jeb 200 miljardiem eiro.  

“Vidēji dalībvalstu iemaksas palielināsies no 0,80 % līdz 0,82 % no dalībvalstu nacionālā kopienākuma,” pavēstīja Košta.

Izdevumu pusi līdzsvaro jauni pašu resursi. Košta piedāvā piecus ieņēmumu avotus, kas gadā ES budžetā ienestu ap 60 miljardiem eiro. Proti, 3 % nodevu lielajiem digitālajiem uzņēmumiem kā “Google” un “Meta” – Brisele iepriekš no šīs idejas atturējās, baidoties no Vašingtonas reakcijas; piedāvāts pacelt nodokli nesavāktajiem elektroniskajiem atkritumiem un tabakai; no oglekļa ievedmuitas mehānisma – visa nauda, nevis tikai 75 % nonāku Eiropas kopējā katlā, un no nacionālo frekvenču spektra izsolēm. Tāpat plānots pakāpeniski palielināt Eiropas daļu no emisijas tirdzniecības sistēmas un izvērtēt nodevas kriptouzņēmumiem.

Latvijas finansējuma aploksne pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma (tas bija pirmais budžeta plāns) ir 9,3 miljardi eiro – nomināli līdzvērtīgi pašreizējam periodam. Tagad šī aploksne ir zem spiediena, jo samazināta Eiropas kopējā kohēzijas nauda.

Taču šodienas priekšlikumā 4. punktā ierakstīts, ka daudzgadu budžets “piedāvās atbalsta iespējas visiem ES ārējās robežas reģioniem, tostarp reģioniem, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu”.

Tas ir tieši tas formulējums, ko Latvija un citas austrumu flanga valstis bija prasījušas. Kā tas tiks iztulkots naudas apjomā, vēl nav skaidrs.

Nākamnedēļ Briselē Eiropadomē tiksies valstu līderi, lai par šiem skaitļiem spriestu. Taču būs strīdi, un gala vienošanos gaida vien decembrī vai nākamā gada sākumā.