Pētījums: Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs kļuvis par finanšu krāpšanas upuri; 37 % par notikušo neziņoja (papildināts)

ĪSUMĀ: 

Visbiežāk cietušo pirkumu krāpšanā

Pētījums atklāj, ka vairāk nekā puse jeb 55 % no cietušajiem bija zaudējuši naudu. Pārējos gadījumos cilvēks bija izpaudis krāpniekiem personas datus vai finanšu informāciju, bet finansiālus zaudējumus nebija cietis.

Visbiežāk iedzīvotāji kļuvuši par cietušajiem pirkumu krāpšanā – to piedzīvojuši 15 % visu aptaujāto. 

Pirkumu krāpšana ietver, piemēram, samaksu par internetā iegādātu preci, kas netiek saņemta, vai viltota rēķina apmaksu. 

No pikšķerēšanas ir cietuši 8 % iedzīvotāju – reaģējot uz šķietami uzticama avota e‑pastu, telefona zvanu, īsziņu vai ziņu sociālajos tīklos, izpauduši personas vai finanšu informāciju. Tā sauktā kompromitētā e-pasta gadījumā krāpnieku mērķis nav tikai iegūt privātpersonu finanses. 

“Kompromitētu e-pasta gadījumā lielākoties tie ir tikai uzņēmumi, kuri ir apkrāpti, kur ir grāmatveži noticējuši, ka ir izmainīti rekvizīti un pārskaitījuši naudu. Atsevišķos gadījumos tie ir arī ļoti lieli naudas līdzekļi,” atzina Valsts policijas (VP) Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāve Solvita Sļadze. 

Policijas pieredzē bijuši gadījumi, kad divu dienu laikā uzņēmums krāpniekiem pārskaitījis vairāk nekā miljonu eiro. 

Savukārt 6.5 % kļuvuši par investīciju krāpšanas upuriem – piemēram, veicot ieguldījumus neīstos investīciju piedāvājumos vai zaudējot naudu ar kriptoaktīviem saistītās krāpšanas shēmās. 

Upuru vidū 61 % bija cietuši no viena krāpšanas veida, 25 % – no diviem, bet 14 % – pat no trim vai vairāk krāpšanas veidiem. 

Latvijas Banka: Par upuri var kļūt ikviens 

Kā norādīja Latvijas Bankā, pētījums lauž priekšstatu par to, ka krāpšanas upuris ir viens konkrēts cilvēku tips. Par upuri var kļūt ikviens, turklāt dažādi krāpšanas veidi skar atšķirīgas sabiedrības grupas. 

Krāpnieki izmanto ne tikai zināšanu trūkumu, bet arī cilvēku uzticēšanos šķietami pazīstamiem un drošiem avotiem, rada steigu, impulsīvu rīcību un pārliecību, ka viņi paši krāpšanu noteikti spēs atpazīt. 

Pētījumā konstatēts, ka cilvēki ar augstāku digitālo finanšu pratību biežāk īsteno aizsargājošas darbības, saskaroties ar krāpšanas mēģinājumu. 

Tāpēc viens no būtiskiem turpmākās rīcības virzieniem ir stiprināt cilvēku spēju atpazīt risku un pareizi rīkoties situācijā, kad viņus mēģina apkrāpt. 

Ir arī jāatceras, ka krāpnieku metodes ar laiku attīstās, un runa vairs nav par kādiem atsevišķiem noziedzniekiem vai nelielām grupām, jo krāpniecības faktiski ir pārvērsusies milzīgajā industrijā. 

“Tie mūsu pretinieki nav atsevišķi indivīdi, kuri sēž istabās un ēd hamburgerus un nedaudz piepelnās, bet tā ir organizētā noziedzība, kur uz darbu šajās krāpniecības fabrikās iet desmitiem un simtiem tūkstošu cilvēku katru dienu kā uz darbu, un tie ir mūsu ienaidnieki,” skaidroja Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps. 

Pēc krāpšanas gadījumiem īpaši vecākiem cilvēkiem var rasties arī veselības un citas problēmas. 

“Cilvēks, kurš ir domājis, vai nu tā bija romantiskā krāpšana, kad viņš ir gadu sazinājies, sarakstījies un pēc tam ir zaudējis 50 vai 70, vai 150 tūkstošus, un pēc tam apzinās, ka tas bija krāpnieks, – skaidrs, ka emocionālais stāvoklis ir slikts, un tad dažādas sekas var būt. Un tas var beigties vai nu ar pašnāvībām, vai nu ar kaut kādām slimībām, vai ar depresijām, un tad, 

ja ir līdzcilvēki un klātesošie, mums ir jāpalīdz, jāatbalsta, jāredz šīs situācijas, jāspēj nošķirt, jābūt informētiem, zinošiem,” skaidroja Sļadze. 

37 % cietušo par notikušo nav ziņojuši 

Pētījums rāda, ka cilvēki daudzos gadījumos zina, kā reaģēt uz krāpšanas mēģinājumu. 70 % no tiem, kuri bija saskārušies ar krāpšanu, veica vismaz vienu aizsargājošu darbību – piemēram, pārtrauca sarunu, ignorēja vai bloķēja saziņu vai izdzēsa aizdomīgu ziņu. 

Tomēr situācijās, kad nauda jau bija zaudēta, 37 % cietušo par notikušo nevienam neziņoja. Biežākais iemesls bija pārliecība, ka ziņošana neko nemainīs. 16 % nezināja, kam ziņot, savukārt daļai cilvēku šķērslis bija arī kauna sajūta. 

Daudzos gadījumos cilvēki neziņoja tieši par pirkumu krāpšanu, kur ir salīdzinoši nelielas summas. 

Tuvojoties Melnās piektdienas izpārdošanai, šādi piedāvājumi kļūst īpaši aktuāli. Krāpnieki pircējus visbiežāk vilina ar lielām atlaidēm un reklāmām sociālajos medijos. 

“Pirkuma krāpšana un tiešām tāda reklāma – ļoti lielas atlaides. Sociālo tīklu reklāmas bija tas, kas varbūt izcēlās tiešām starp tieši šiem konkrētajiem datiem. Arī individuālajās intervijās, kad cilvēki aprakstīja savu pieredzi, mēs redzējām, ka bieži vien tā ir. Tā ir kāda akcija. Ļoti liela. Tiešām atlaide ir tas, kam cilvēks ir noticējis,” pauda Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājs Artis Zeiļa.

Viena no galvenajām kļūdām ir cilvēku mēģinājumi sazināties ar pašiem krāpniekiem, lai atgūtu savu naudu. To joprojām dara ap 20 % cietušo, skaidroja Zeiļa: 

“Tā ir viena no sliktākajām lietām, ko cilvēks var darīt, jo krāpnieki izmanto šo mirkli, lai,  iespējams, apkrāptu cilvēku otro reizi, trešo un, iespējams, ceturto, ievilinot cilvēku lamatās,

ka nu, veicot šo pēdējo maksājumu, mēs atgriezīsim tavus nozagtos datus vai naudu, vai jebkādu lietu, kas ir izkrāpta.”

Pareizā rīcība būtu ziņot VP, kiberincidentu novēršanas institūcijai “Cert.lv” un savai bankai. Ja krāpniecība notikusi uzņēmuma ietvaros, tad obligāti jāinformē uzņēmuma informācijas tehnoloģiju speciālisti. 

Četri turpmākās rīcības virzieni 

Balstoties pētījuma rezultātos un konsultācijās ar Latvijas institūcijām, finanšu sektoru un citiem iesaistītajiem partneriem, OECD izstrādājusi rekomendācijas turpmākajai rīcībai. 

Latvijā jau darbojas virkne iniciatīvu finanšu krāpšanas novēršanai. OECD ieteiktās aktivitātes vērstas uz esošo aktivitāšu pilnveidi un stiprināšanu un aptver četrus savstarpēji papildinošus virzienus, norādīja centrālajā bankā.

Pirmkārt, rosināts stiprināt iedzīvotāju informētību. OECD iesaka veidot vienotu vietni ar uzticamu informāciju par finanšu krāpšanu, turpināt sabiedrības informēšanas kampaņas un vairāk pievērsties tādiem krāpšanas veidiem, par kuriem līdz šim Latvijā runāts mazāk.

Otrkārt, OECD iesaka informāciju un praktiskus risinājumus vairāk pielāgot konkrētu mērķgrupu vajadzībām. 

Tas paredz informēšanas un izglītošanas aktivitātēm izmantot kanālus, pa kuriem cilvēkus iespējams sasniegt visefektīvāk, tostarp darbavietas, finanšu institūciju lietotnes, sociālos dienestus, bibliotēkas un citas organizācijas. 

Treškārt, OECD rosina vairāk izmantot praktiskas apmācību metodes, piemēram, krāpšanas simulācijas, interaktīvus rīkus un situāciju izspēles, kas palīdz ne tikai zināt, kā vajadzētu rīkoties, bet arī praktiski trenēt drošu rīcību brīdī, kad cilvēks nonācis krāpnieka ietekmē. 

Visbeidzot, OECD rosina stiprināt sadarbību starp iesaistītajām institūcijām un organizācijām, veidot skaidrāku ziņošanas un atbalsta mehānismu krāpšanas upuriem, regulāri vākt datus par krāpšanas veidiem un riskiem, kā arī stiprināt digitālo finanšu pratību izglītībā. 

Asociācija: Cilvēku aizsardzībai pret krāpšanu jākļūst par valsts līmeņa prioritāti 

To rekomendāciju ieviešanu, kuras attiecas uz iedzīvotāju finanšu pratības stiprināšanu, Latvijas Banka koordinēs nacionālajā Finanšu pratības darba grupā. Pašlaik tajā jau līdzdarbojas 28 valsts, privātā un nevalstiskā sektora partneri. Savukārt jautājumi, kas skar plašāku krāpšanas novēršanas sistēmu, tiks nodoti atbildīgajām valsts institūcijām un privātā sektora partneriem. 

“Lai arī lielu daļu finanšu krāpšanas mēģinājumu izdodas laikus atpazīt un apturēt, kopējais mēģinājumu skaits turpina pieaugt. Tas nozīmē, ka pieaug arī risks kļūt par krāpšanas upuri. Tāpēc vajadzīgas vairākas aizsardzības līnijas: jāstiprina gan tiesībsargājošo institūciju un finanšu sektora darbs, gan arī pašu iedzīvotāju spēja sevi pasargāt,” sacīja Zeiļa.  

“Ņemot vērā problēmas mērogu, cilvēku aizsardzībai pret naudas izkrāpšanu jākļūst par valsts līmeņa prioritāti. 

Iedzīvotāju izglītošana un banku drošības risinājumi jāpapildina ar saskaņotu valsts iestāžu, telekomunikāciju uzņēmumu un digitālo platformu rīcību, lai krāpnieciskus zvanus, ziņas un reklāmas apturētu, vēl pirms tie sasniedz cilvēkus. Tāpēc valdībai būtu jānosaka politikas koordinators cīņai ar naudas izkrāpšanu, kurš nodrošinātu iesaistīto ministriju un nozaru sadarbību un atbildētu par kopīgā rīcības plāna īstenošanu. Plānam vajadzīgi skaidri uzdevumi, termiņi un izmērāmi rezultāti. Vienlaikus cilvēkiem, kuri cietuši no krāpšanas, jānodrošina vienkārša ziņošana un ātra palīdzība,” sacīja Cērps. 

OECD pētījums un rekomendācijas izstrādātas starptautiska projekta ietvaros ar mērķi stiprināt pieaugušo digitālo finanšu pratību un noturību pret finanšu krāpšanu. Projekts īstenots no 2024. gada līdz 2026. gadam, sadarbojoties Latvijas Bankai, Lietuvos Bankai, OECD un Eiropas Komisijai, un finansēts no Eiropas Savienības Tehniskā atbalsta instrumenta. 

OECD aptaujā piedalījās 1400 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 79 gadiem, un to veica uzņēmums “Kantar”.