ANO eksperti uzskata, ka ASV bruņotie spēki ir atbildīgi par februārī notikušo uzbrukumu pamatskolai Minābas pilsētā, kurā nogalināja vairāk nekā 150 cilvēkus, tostarp aptuveni 120 skolēnus, kā arī par triecienu sporta centram Lamerdas pilsētā, kur nonāvēja un ievainoja 22 civiliedzīvotājus.
Misija secinājusi, ka abos gadījumos ASV bruņotie spēki ir veikuši triecienus, nepietiekami izvērtējot iespējamos civiliedzīvotāju upurus un postījumus civilajai infrastruktūrai,
un tādējādi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tie kvalificējas kā kara noziegumi.
ASV Valsts departaments ANO ekspertu secinājumus, kas tiks iesniegti ANO Cilvēktiesību padomei Ženēvā, neuzskata par ticamiem.
ASV jau iepriekš ir noliegušas savu atbildību par uzbrukumu Lamerdā un paziņoja, ka izmeklēs uzbrukumu Minābā.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
