Kā jūs raksturotu vidustermiņa vēlēšanu iznākuma ietekmi uz Baltijas valstu atbalsta grupas darbu Kongresā turpmākajos gados?
Pirms vidustermiņa vēlēšanām mēs prognozējām, ka amatu atstās 23 Pārstāvju palātas locekļi, kuri darbojas Baltijas atbalsta grupā, jo ir nolēmuši atkārtoti nekandidēt. Taču pēc lielā demokrātu jeb tā dēvētā “zilā viļņa”, kas sekoja vidustermiņa vēlēšanām, tagad zinām, ka būs vairāk – 40. Daudzi no viņiem ir republikāņi.
Savukārt Senātā diemžēl zaudēja Baltijas valstu atbalsta grupas locekle – senatore Sjūzena Kolinsa. Tādējādi šeit mums paliks desmit Baltijas valstu brīvības grupas locekļu.
Tātad situācija ir daudz citādāka, nekā jūs bijāt gaidījuši?
Viena no šīs situācijas negatīvajām sekām un zaudējumiem ir tā, ka esam zaudējuši daudzus mērenos republikāņus, kuri ļoti aktīvi atbalstīja Ukrainu. Kā piemērus var minēt kongresmeņus Braienu Ficpatriku un Maiku Loleru, kuri vienmēr bija vieni no pirmajiem, kuri pievienoja savus parakstus likumdošanas iniciatīvām Ukrainas atbalstam.
Tāpēc ir svarīgi, lai arī Republikāņu partijas pārstāvju vidū mēs atrastu un iesaistītu jaunus līderus, kuri stingri atbalsta transatlantisko sadarbību.
Kā jūs rīkosieties?
Galvenais mērķis joprojām ir sadarboties ar abām partijām. Jāņem vērā, ka demokrātiem tagad ir pārliecinošs vairākums gan Pārstāvju palātā, gan Senātā.
Tomēr, ja vēlamies panākt, piemēram, Ukrainu atbalstošu likumdošanas iniciatīvu pieņemšanu, joprojām būs nepieciešams nodrošināt pietiekamu balsu skaitu, lai vajadzības gadījumā pārvarētu prezidenta Donalda Trampa veto. Prezidentam joprojām ir tiesības uzlikt veto jebkuram likumprojektam.
Tāpēc, lai virzītu transatlantiskās sadarbības un drošības jautājumus, joprojām būs jāsadarbojas arī ar Donalda Trampa administrāciju. Taču demokrātiem tagad ir spēcīgākas pozīcijas sarunās par aizsardzības budžetu un iespēju īstenot savu ārpolitisko redzējumu.
Vēlos izcelt vēl pāris aspektus. Pirmkārt, piemēram, Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejā republikāņi ir zaudējuši daudzus savus locekļus. Ikviens jaunais kongresmenis, kurš pievienosies šai komitejai, kļūs par prioritāti tādām interešu aizstāvības organizācijām kā mūsējā. Tieši šī komiteja pārrauga Baltijas drošības iniciatīvu un drošības palīdzības programmas Baltijas reģionam.
Daudzi ir ļoti priecīgi par demokrātu uzvaru un vairākuma iegūšanu Kongresā. Taču, vai mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka demokrāti ir Baltijas valstu labākie draugi?
Es teiktu, ka pašlaik mainās un attīstās gan starptautiskā sistēma, gan stratēģiskā situācija pasaulē. Neatkarīgi no tā, kura partija uzvar ASV vēlēšanās, ASV valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu turpina pieaugt, un tā ir nopietna problēma.
Domāju, ka neatkarīgi no tā, kura partija būs pie varas, ASV vairs neieņems tādu lomu, kādu tā ieņēma Aukstā kara laikā.
Protams, diplomātija varētu kļūt draudzīgāka un atvērtāka, taču mēs nevaram automātiski sagaidīt, ka ASV arī turpmāk saglabās tik lielu ietekmi un lomu Eiropā kā līdz šim – neatkarīgi no tā, kura partija būs pie varas.
Mūsu uzdevums ir turpināt iestāties par ASV iesaisti Baltijas valstu drošības stiprināšanā, uzsvērt nepieciešamību palielināt reģiona aizsardzības spējas un turpināt veidot partnerību ar Amerikas Savienotajām Valstīm.
Taču arī mūsu Eiropas sabiedrotajiem jābūt gataviem uzņemties lielāku stratēģisko patstāvību un attīstīt pašiem savas aizsardzības un militārās spējas. Tas nepieciešams gadījumam, ja ASV vairs nebūs tik uzticams partneris kā līdz šim.
Vai tas nozīmē, ka daudzi jaunievēlētie kongresmeņi nav pietiekami labi informēti par Baltijas vēsturi un jums atkal būs jāsāk no pašiem pamatiem?
Interesanti, ka daudzi līdzšinējie darbinieki pāriet strādāt uz jaunievēlēto kongresmeņu birojiem. Tāpēc mums nav jāsāk pilnīgi no nulles, tomēr ir nepieciešams veidot attiecības ar jaunajiem Kongresa locekļiem.
Mēs piedzīvojam rekordlielu jauno kongresmeņu skaitu, kas ienāk Kapitolijā, un mēs zaudējam Aukstā kara paaudzes politisko mantojumu – no mums aiziet tādi politiķi kā, piemēram, senators Mičs Makkonels.
Tāpēc mums ir jāaizstāj šī Aukstā kara laika izpratne ar jaunu pieeju, kas ļautu pārliecinoši skaidrot un aizstāvēt ASV un Baltijas valstu drošības partnerību.
Kā tas praktiski notiek?
Praktiski darbs Kapitolijā notiek tā, ka mums jāveido attiecības ar kongresmeņiem tajās vietās, kur dzīvo mūsu diaspora, jo tā nodrošina mums vietējo sabiedrības atbalstu un politisko mandātu. Tā ir būtiska atšķirība starp vietējo interešu aizstāvību un ārvalstu amatpersonu vizītēm Vašingtonā.
Piemēram, ja Vašingtonā ierodas Latvijas ārlietu ministre, viņa šeit pārstāv Latviju. Savukārt mēs, aizstāvot savas intereses, runājam Baltijas izcelsmes amerikāņu vārdā.
Mums ir vairākas nozīmīgas diasporas kopienas, piemēram, Ilinoisā, Ņujorkā, kā arī atsevišķos Kalifornijas reģionos, kur dzīvo daudz Baltijas valstu izcelsmes amerikāņu. Mēs cenšamies uzsvērt, ka tieši ASV dzīvojošie kopienu pārstāvji ir tie, kuriem rūp Eiropas drošība.
Otrkārt, atbalstu iespējams veidot, balstoties uz ideoloģiskiem apsvērumiem. Piemēram, senators Džons Kērtiss redz Baltijas valstu sarežģīto situāciju un uztver to kā Dāvida cīņu pret Goliātu. Viņam šis stāsts šķiet saistošs un pārliecinošs. Tātad ideoloģiskā pieeja var būt vēl viens veids, kā iegūt atbalstu.
Visbeidzot, ļoti svarīgas ir arī personiskās attiecības, kas veidojas starp mums un Kongresa darbiniekiem.
Ir daudz dažādu veidu, kā piekļūt kongresmeņu birojiem un panākt, lai viņi pievēršas konkrētiem jautājumiem. Galvenais ir izmantot visus iespējamos instrumentus, lai sasniegtu pēc iespējas vairāk cilvēku un panāktu, ka Kongresa biroji mūsu interešu labā paveic pēc iespējas vairāk.
Ņemot vērā jūsu līdzšinējo pieredzi, vai jums šķiet, ka Kongresā cilvēki jau pietiekami labi zina par Baltijas valstīm, vai tomēr daudziem tā ir jauna informācija? Un vai viņus ir grūti vai viegli pārliecināt palīdzēt Baltijas valstīm?
Pastāv priekšstats, ka Amerikas Savienotajās Valstīs Baltijas valstis ir maz zināmas. Taču patiesībā Vašingtonas politiskajās aprindās Baltijas valstis ir labi pazīstamas un pret tām valda labvēlīga attieksme.
Ja raugāmies uz ASV nostāju attiecībā uz partnerību ar Baltijas valstīm, Kongress kopumā ir saglabājis ļoti spēcīgu atbalstu.
Par to liecina gan Baltijas valstu atbalsta grupas pieaugums Kongresā, gan drošības palīdzības turpināšana arī Donalda Trampa otrās prezidentūras laikā.
Tāpēc uzskatu, ka priekšstats par to, ka Amerikā neviens neko nezina par Baltijas valstīm, ir nedaudz maldīgs. Tomēr gadās arī situācijas, kad jaunie Kongresa darbinieki jauc Baltijas valstis ar Balkāniem.
Viens no mūsu kā interešu aizstāvības organizācijas izaicinājumiem ir tas, ka, dodoties uz tikšanos, dažkārt mums jārunā ar cilvēkiem, kuri ir savas jomas eksperti, un mums pašiem vairāk jāieklausās. Citreiz savukārt mēs esam tie, kuriem jāstāsta un jāiepazīstina ar Latviju cilvēki, kuri par to iepriekš nekad nav dzirdējuši.
Tomēr kopumā es teiktu, ka vismaz 70 procentos mūsu tikšanos cilvēki vismaz ir dzirdējuši par Baltijas valstīm un zina to ģeopolitisko situāciju.
Dažu kongresmeņu birojos pat ir izvietoti Baltijas valstu karogi.
Jā. Piemēram, viens no aktīvākajiem mūsu jautājumu atbalstītājiem ir kongresmenis Dons Beikons. Viņa birojā ir izvietoti plakāti no mūsu rīkotajiem kopienas pasākumiem Kapitolijā.
Viens no veidiem, kā panākt atbalstu mūsu jautājumiem, ir veidot politisku kopienu. To var darīt, organizējot informatīvas tikšanās, neformālus pasākumus Kongresā, piemēram, kopīgus vakarus ar saviesīgām sarunām. Tāpat mēs pasniedzam apbalvojumus kongresmeņiem, kuri aktīvi atbalsta mūsu jautājumus. Šāds apbalvojums paliek viņu birojos kā simboliska zīme un apliecinājums tam, ka viņi atbalsta Baltijas valstis.
Jūs arī organizējat kongresmeņu un viņu komandu vizītes pašās Baltijas valstīs.
Jā. Viens no būtiskākajiem veidiem, kā pārliecināt kongresmeņus un viņu darbiniekus atbalstīt konkrētus jautājumus, ir dot viņiem iespēju pašiem iepazīt situāciju un pārliecināties par to uz vietas.
Ikreiz, kad kāds kongresmenis vai Kongresa darbinieks dodas uz Baltijas reģionu, šī vizīte parasti atstāj ļoti spēcīgu iespaidu.
Īpaši tad, ja viņi apmeklē pierobežas teritorijas, saņem informatīvus ziņojumus no Aizsardzības ministrijām un tiekas ar reģiona domnīcu ekspertiem.
Šādas vizītes un informatīvās tikšanās palīdz labāk izprast, kādus drošības draudus reģions saskata.
Manuprāt, viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai panāktu izpratni par ASV un Baltijas valstu drošības partnerības nozīmi, ir panākt, lai amerikāņu politiķi izprastu Baltijas valstu drošības situāciju. Viņiem jāsaprot, ka draudi var būt tūlītēji, ka pieaug hibrīduzbrukumu skaits un ka ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk stiprināt reģiona aizsardzības spējas.
Šos argumentus iespējams pārliecinoši izskaidrot tikai tad, ja tiek izprasts, ka Baltijas valstis atrodas sarežģītā drošības situācijā un to bažas par apdraudējumu ir objektīvi pamatotas.
Baltijas drošības iniciatīva ir bijusi viens no galvenajiem praktiskā atbalsta instrumentiem Baltijas valstīm. Vai, jūsuprāt, tā arī turpmāk saglabāsies kā viens no galvenajiem atbalsta mehānismiem? Un ko vēl jūs plānojat darīt?
Jā, viens no būtiskākajiem ASV un Baltijas valstu sadarbības elementiem Kongresa līmenī ir Baltijas drošības iniciatīva. Tā ir ikgadēja finansējuma programma, kurai tiek piešķirti līdzekļi no ASV budžeta.
2026. finanšu gadā tās finansējums parasti bija 200 miljoni ASV dolāru. Savukārt 2027. finanšu gadam mēs gaidām 175 miljonus dolāru.
Mēs vēlētos, lai šī programma turpinātos, ņemot vērā tūlītējos draudus, ko redzam reģionā. Turklāt ASV sniegtā militārā palīdzība un amerikāņu ieroču piegādes ir saistītas arī ar ASV militāro klātbūtni un spēku izvietojumu reģionā.
Mēs vēlamies saglabāt šo sadarbību, lai ASV ieroči arī turpmāk nonāktu Baltijas valstīs. Taču vienlaikus gribētu redzēt, ka amerikāņu karavīri kopā ar šīm bruņojuma sistēmām piedalās arī militārajās mācībās.
Runājot par citiem ASV un Baltijas valstu sadarbības jautājumiem, ir izstrādātas arī likumdošanas normas, kas paredz iespēju pārvietot ASV ieročus pāri valstu robežām reģiona ietvaros. Īpaša uzmanība pievērsta HIMARS raķešu artilērijas sistēmām, kuras paredzēts piegādāt Baltijas valstīm.
Tas nodrošina zināmu stratēģisko nenoteiktību – iespēju izvietot un pārvietot ASV bruņojuma sistēmas tā, lai potenciālie pretinieki precīzi nezinātu, kur tās atrodas.
Tie ir daži no jautājumiem un likumdošanas normām, pie kuriem mēs ikdienā strādājam.
Svarīga ir arī Donalda Trampa administrācijas nostāja, lai gan izskanējušas runas, ka aizsardzības ministrs Pīts Hegsets varētu zaudēt amatu un notiktu citas pārmaiņas. Kā jūs plānojat sadarboties ar administrāciju?
Domāju, ka viens no izaicinājumiem organizācijām, kas Vašingtonā aizstāv ASV un Baltijas valstu drošības partnerību, ir tas, ka mēs galvenokārt strādājam ar Kongresu, bet ir arī citas ASV valdības institūcijas, kuru mūsu organizāciju ietekme ir mazāka un mūsu iespējas ir ierobežotākas.
Viena no mūsu galvenajām bažām un uzdevumiem ir panākt, lai Baltijas drošības iniciatīvai piešķirtais finansējums patiešām tiktu izlietots.
Kongress ir apstiprinājis šo finansējumu, un mēs vēlamies, lai Pentagons šos līdzekļus arī iztērētu paredzētajam mērķim.
Viens no mūsu Kongresa grupas līdzpriekšsēdētāju uzdevumiem ir uzraudzīt Pentagona darbu un pārliecināties, ka tas īsteno Kongresa pieņemtos lēmumus un izlieto tam piešķirto finansējumu.
Ja Pīts Hegsets vairs nebūtu kara ministrs, tas radītu jaunu izaicinājumu. Vai tas nozīmētu, ka lielāku ietekmi un vadošus amatus iegūtu transatlantiskajai sadarbībai pretēji noskaņoti spēki? Vai arī Pentagonā varētu nostiprināties izteiktāk proeiropeiska nostāja?
Domāju, ka šī ir viena no pretrunām pašreizējā ASV ārpolitikā attiecībā uz Baltijas valstīm. Viena persona ASV valdībā var paust ļoti izteikti pret Eiropu vērstu nostāju, bet nākamajā brīdī, kā mēs zinām, prezidents Tramps var paziņot, ka tiek apsvērta pastāvīgas militārās bāzes izveide Lietuvā.
Mūs interesē, kā šajos pretrunīgajos apstākļos panākt, lai ASV politika attīstītos Baltijas valstīm labvēlīgā virzienā.
Vai situācija, kurā prezidents Donalds Tramps būs opozīcijā Kongresam, mums palīdz vai gluži pretēji?
Baltijas valstīm ir jāprot diplomātiski un politiski gudri veidot attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Tām jāspēj skaidri paust savu izpratni par drošības apdraudējumu un aizstāvēt savas intereses, vienlaikus ņemot vērā arī ASV intereses.
Ja prezidents Tramps diplomātiskajās attiecībās konkrētajā brīdī dod priekšroku Maskavai, nevis Ukrainai, tas, protams, rada problēmas visam reģionam. Tā ir viena no sarežģītākajām pretrunām ASV un Baltijas valstu attiecībās.
Kopumā šāda situācija mums nepalīdz, jo Ukrainai nelabvēlīga kara iznākuma tālejošās sekas neizbēgami ietekmētu arī Baltijas valstu drošības situāciju.
Politiskajā līmenī Baltijas reģiona valstu ārlietu ministrijām ir pienākums uzturēt labas attiecības ar ASV neatkarīgi no tā, kā attīstās miera sarunas. Taču domāju, ka neviens nešaubās par šo pretrunu un to, cik sarežģītā situācijā mēs pašlaik atrodamies.
Cik lielu vietu jūsu darba kārtībā ieņem Ukraina?
Viena no lietām, ko mēs kā Baltijas valstu interešu aizstāvības organizācija darām, ir Ukrainas jautājuma iekļaušana mūsu likumdošanas iniciatīvu prioritāšu vidū. Tas var būt gan atbalsts Ukrainas finansēšanai, tostarp militārās palīdzības veidā, gan dažādas drošības jomas likumdošanas normas.
Mēs cenšamies palīdzēt arī ASV dzīvojošajām Ukrainas interešu aizstāvības organizācijām, sadarbojamies ar tām un piedalāmies kopīgos pasākumos.
Savukārt tās atbalsta arī mūsu iniciatīvas. Mūsu mērķis ir veidot plašu transatlantisku koalīciju tepat Amerikas Savienotajās Valstīs, kuras dalībnieki savstarpēji atbalstītu cits cita jautājumus.
Domāju, ka, ņemot vērā demokrātu vairākumu Kongresā, mēs varēsim virzīt daudz ambiciozākas likumdošanas iniciatīvas Ukrainas atbalstam.
Taču to pieņemšana Baltajā namā būs pavisam cits izaicinājums.
Pārstāvju palātas Ārlietu komiteju, visticamāk, vadīs kongresmenis Gregorijs Mīks, kurš ir liels Ukrainas atbalstītājs. Tāpēc gaidām, ka šajā komitejā tiks virzītas daudz vērienīgākas likumdošanas iniciatīvas Ukrainas atbalstam. Tomēr jautājums par to, vai tās izdosies pieņemt, joprojām paliek atklāts.
Un noslēgumā, Lī, – kāpēc jūs to darāt? Jūs pats esat amerikānis, taču tik ļoti iesaistāties Latvijas un Baltijas valstu jautājumos.
Es divus gadus studēju Rīgā, Rīgas Stradiņa universitātē, maģistrantūrā. Un, kā jau minēju, līdzīgi kā Kongresa darbiniekiem, kuri dodas uz Baltijas valstīm un iepazīst reģionu, arī man pēc tam, kad esi iepazinis Latvijas drošības un politiskos jautājumus, ir grūti no tiem distancēties.
Tāpēc viens no maniem mērķiem, atgriežoties Amerikas Savienotajās Valstīs, bija turpināt strādāt pie ASV un Baltijas valstu drošības attiecību stiprināšanas un sniegt savu ieguldījumu, cik vien spēju.
