Par Lulu nobalsoja vairāk nekā 64 miljoni vēlētāju, savukārt viņa konkurents saņēma nedaudz mazāk par 60 miljoniem balsu.
Brazīlijas vēsturē šis ir pirmais gadījums, kad prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvar kandidāts, kurš pirmajā kārtā palicis otrajā vietā.
Uzvaras runā Lula pateicās savas vēlēšanu kampaņas organizatoriem un Brazīlijas iedzīvotājiem par atbalstu. Īpaši viņš pateicās jauniešiem, kuri, viņa vārdiem runājot, “devās ielās, lai aizstāvētu Brazīlijas demokrātiju”.
Lula arī sacīja, ka vēlētāji nobalsojuši par viņu, jo izdevies pārliecināt sabiedrību par balsojuma izšķirošo nozīmi valsts suverenitātes saglabāšanā. Viņš arī uzsvēra, ka vēlēšanas ir bijušas “negatīvisma un melu sakāve”.
Vēlēšanu iznākumu noteica arī iekšpolitiskie jautājumi
Kampaņas laikā būtiski jautājumi bija dzīves dārdzība, noziedzība un valsts ekonomiskā politika.
Lula uzsvēra sociālo programmu nozīmi un Brazīlijas neatkarību starptautiskajās attiecībās, savukārt Bolsonaru solīja stingrāku cīņu pret noziedzību un ciešākas attiecības ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju.
Līdzšinējais prezidents Lula iepriekš tika vainots gan nespējā tikt galā ar pieaugošo vardarbību valstī, gan par to, ka valstī pieaug dzīves dārdzība. Vēl dažas dienas pirms svētdienas balsojuma sabiedriskās domas aptaujas liecināja, ka Flāviu Bolsonaru apsteidz savu konkurentu vien aptuveni par vienu procentpunktu. Tieši tāpēc Lulas uzvara otrajā kārtā ar trīsarpus procentu pārsvaru daudziem ir izrādījies pārsteigums.
Pirmajā vēlēšanu kārtā 4. oktobrī Bolsonaru bija ieguvis aptuveni 47 % balsu, bet Lula – 45 %. Tā kā neviens kandidāts nepārsniedza 50 % robežu, bija nepieciešama otrā kārta.
Politiskā cīņa turpināsies arī pēc vēlēšanām
Flāviu Bolsonaru ir bijušā prezidenta Žaira Bolsonaru dēls. Žairs Bolsonaru, kuru Lula uzvarēja 2022. gada prezidenta vēlēšanās, izcieš 27 gadu cietumsodu saistībā ar apvērsuma mēģinājumu pēc vēlēšanu zaudējuma.
Pēc sakāves vēlēšanās Flāviu Bolsonaru atteicās atzīt rezultātus un pieprasīja tos anulēt, atsaucoties uz neskaidrībām, ko izraisīja lēmums pagarināt balsošanas laiku atsevišķu problēmu dēļ.
“Tas, kas šodien notika, nav normāli. Patiesībā, tas ir nepieņemami. Pirmo reizi vēsturē Augstākās tiesas tiesnesis, kurš ir arī bijušais Lulas jurists, pēc bijušā biznesa partnera aicinājuma vienbalsīgi izdeva rīkojumu mainīt spēles noteikumus laikā, kad spēle vēl turpinās. Tiesnesis, kurš pat nav augstākās vēlēšanu tiesas tiesnesis, apgāja vēlēšanu likumus un pieņēma lēmumu pagarināt balsošanu par divām stundām. Tieši tāpēc šo vēlēšanu rezultāts ir jāanulē.
Es gribu šeit un tagad paziņot, ka es neatzīstu šo vēlēšanu rezultātus un mēs iesaistīsim savu juristu komandu, lai panāktu vēlēšanu rezultātu atcelšanu,” sacīja Bolsonaru.
Vēlēšanu amatpersonas norādījušas, ka balsošanas laika pagarinājums neietekmēja gala iznākumu.
Vēl pirms balsošanas abi kandidāti mēģināja panākt viens otra diskvalificēšanu no vēlēšanām un no Lulas puses pret Bolsonaru visasākās apsūdzības tika vērstas saistībā ar “Facebook” algoritmu pielāgošanu ar mērķi veicināt Bolsonaru popularitāti.
Lula arī turpmāk varētu mēģināt piekopt savu balansēšanas politiku
Lulas jaunais prezidentūras termiņš sāksies 2027. gada 5. janvārī, ja vēlēšanu rezultātus atzīs tiesa. Viņam būs jāvada politiski sašķelta valsts, kurā saglabājas domstarpības par ekonomisko politiku, sabiedrisko drošību un Brazīlijas vietu starptautiskajā politikā.
Pirms vēlēšanām diezgan daudz tika runāts par to, ka Flāviu Bolsonaru ļoti vēlas uzlabot attiecības ar ASV. Tika izteiktas spekulācijas par to, ka Brazīlija varētu kļūt gandrīz par vēl vienu ASV prezidenta Donalda Trampa koloniju, kurā, piemēram, apmaiņā pret ciešāku sadarbību drošības jomā, tostarp cīņā pret tiks garantēta piekļuve dažādiem dabas un enerģijas resursiem.
Turklāt daudzi eksperti norādīja, ka Dienvidamerikā un Latīņamerikā ir palicis ļoti maz kreisi noskaņotu valstu un šis labējo spēku uzvaras gājiens, kas vērojams arī daudzviet Eiropā, varētu turpināties arī Brazīlijā. Taču iznākums ir cits.
Visticamāk, ka Lula arī turpmāk mēģinās piekopt savu balansēšanas politiku, cenšoties saglabāt gana labas attiecības ar ASV, gan arī turpinot sadarboties ar Brazīlijas lielāko tirdzniecības partneri Ķīnu un Āfrikas valstīm.
Lula arī savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā lika uzsvaru uz nacionālo suverenitāti, vienlaikus neslēpjot savas ambīcijas kļūt par tādu kā globālo Dienvidu līderi
laikā, kad pastiprinās ģeopolitiskā sāncensība starp ASV un Ķīnu.
Komentētāji jau arī aicina pievērst uzmanību tam, kā šīs Brazīlijas vēlēšanas un tajās īstenotās taktikas – gan uzrunājot vēlētājus sociālās saziņas vietnēs, gan mītiņos – var tikt izmantotas gaidāmajās vēlēšanās, piemēram, Francijā vai Vācijā.
Lulu ar uzvaru ir apsveikusi arī Eiropas Komisija sprezidente Urzula fon der Leiena, nosaucot šīs vēlēšanas par demokrātijas un multilaterālisma uzvaru. Šis varētu būt arī signāls par to, kā Eiropas Savienības vadība attiecas pret galēji labējās ideoloģijas atbalstītājiem.
