Šādi triecieni ir absolūti nepieņemami, pauda Bulgārijas premjerministrs Rumens Radevs, norādot, ka Bulgārijas Ārlietu ministrija izsaukusi Krievijas vēstnieci.
Radevs šorīt arī sasauca Nacionālās drošības padomes sēdi. Tās laikā premjers uzsvēra, ka Bulgārijai nav pieņemami uzbrukumi tās tuvumā.
“Bulgārija pieprasa palīdzību šo uzbrukumu izmeklēšanā, lai mēs varētu precīzi noskaidrot, kurai valstij pieder droni, kas vēršas pret kuģiem Bulgārijas teritoriālo ūdeņu tiešā tuvumā. Mēs arī pieprasīsim un uzstāsim uz palīdzību mūsu gaisa telpas un teritoriālo ūdeņu novērošanas spēju stiprināšanā, kā arī mūsu reaģēšanas spēju uzlabošanā.
Mums nav pārliecinošu pierādījumu, lai vainotu kādu no pusēm – Ukrainu vai Krieviju –, taču loģika liek domāt, ka šie triecieni ir izdevīgi Krievijai,” pauda Bulgārijas premjers.
Kuģim “Chelsea 3” ar Maltas karogu, kas pieder Ukrainas uzņēmumam un ir reģistrēts Odesā, aptuveni 18 jūras jūdžu attālumā uz austrumiem no Bjalas trāpīja trīs droni, norādīja premjers.
Visi 15 kuģa apkalpes locekļi – septiņi Ukrainas pilsoņi un astoņi Azerbaidžānas pilsoņi – evakuēti uz Varnas ostu. Pieciem sniegta medicīniskā palīdzība.
Otram kuģim trāpīts aptuveni 17 jūras jūdžu attālumā uz austrumiem no Krapecas. Tas bija kravas kuģis “Dignity” ar Gvinejas–Bisavas karogu, un pēc trieciena tas nogrimis. Pieci apkalpes locekļi izglābti, bet 11 pazuduši bez vēsts.
“Mūsu kuģim trāpīja trīs droni. Tie bija jūras nevis gaisa droni. Par laimi neizcēlās ugunsgrēks. Paldies Dievam, nekas neaizdegās. Kuģis nav nogrimis. Visi esam dzīvi un veseli, ar mums viss ir kārtībā,” medijiem stāstīja viens no izglābtajiem jūrniekiem.
Dronu triecieni notikuši tikai nedēļu pēc tam, kad diviem citiem tirdzniecības kuģiem Bulgārijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā trāpīja jūras un gaisa bezpilota lidaparāti.
Arī toreiz viens no kuģiem “Alfa Watan” nogrima, un visi 10 tā apkalpes locekļi, tostarp deviņi sīrieši, tiek uzskatīti par mirušiem.
Kā norādīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, abiem kuģiem trāpījuši droni. Viņa brīdināja, ka “Melnā jūra ir kļuvusi par vēl vienu fronti Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara eskalācijā”.
The Black Sea has become another front of escalation of the Russian war in Ukraine. This is unacceptable. I strongly condemn the drone attacks on merchant ships near Bulgaria’s coast. Putting the lives of the crew in grave danger and threatening security in the Black Sea. We stand with Bulgaria and thank its rescuers for their swift response. Those responsible should be held accountable. — Ursula von der Leyen (@vonderleyen) October 13, 2026
“Tas ir nepieņemami,” uzsvēra Leiena, apliecinot solidaritāti Bulgārijai.
Bulgārija informējusi NATO un Eiropas Savienību (ES) un lūdz starptautisko palīdzību, lai izmeklētu uzbrukumus un stiprinātu savas gaisa un jūras uzraudzības spējas, norādīja Radevs.
Par triecieniem ir atbildīga Krievija, platformā “X” pauda Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, norādot, ka notikušais ir Maskavas “apzināta nevērība pret civiliedzīvotāju dzīvībām un jūras drošību Melnajā jūrā”.
Russia’s latest attack on commercial vessels near Bulgaria’s territorial waters, which injured Ukrainian and Azerbaijani citizens, once again demonstrates Moscow’s deliberate disregard for civilian lives and maritime security in the Black Sea. We urge our partners to step up pressure on Russia, strengthen sanctions, and take decisive action to hold it accountable and protect freedom of navigation. The Black Sea is a lifeline for global food security. Russia is attacking it to weaponize hunger and hold the world hostage. This must be met with strength. — Andrii Sybiha 🇺🇦 (@andrii_sybiha) October 13, 2026
“Melnā jūra ir globālās pārtikas drošības dzīvības līnija. Krievija tai uzbrūk, lai izmantotu badu kā ieroci un turētu pasauli gūstā,” uzsvēra ministrs.
Krievija notikušo pagaidām nav komentējusi. Taču iepriekš Kremlis apgalvojis, ka uzbrūk kuģiem, kuri piegādā ieročus un divkārša lietojuma kravas uz Ukrainas ostām.
Ukraina un ES uzstāj, ka patiesībā agresors uzbrūk tirdzniecības kuģiem, kas pārvadā graudus un citas civilās kravas.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute šodien paziņoja, ka alianse atbilstoši nepieciešamībai pielāgos savu aizsardzību:
“NATO turpinās cieši sadarboties ar mūsu sabiedrotajiem Melnajā jūrā. Mēs jau esam nostiprinājuši savu pozīciju gar austrumu flangu un turpināsim uzraudzīt drošības situāciju, nepieciešamības gadījumā pielāgojot mūsu atturēšanas un aizsardzības pozīciju,” viņš pauda pēc sarunas ar Bulgārijas premjeru.
