ĪSUMĀ:
Visvairāk uzmanību civilās aizsardzības mācībām pievērš Lietuva
Par trim galvenajām lietām, kuras kļuva skaidras pēc veiktā pētījuma, šodien Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” stāstīja Ziemeļvalstu noturības organizācijas CIREN valdes loceklis Jānis Vanags:
“Pirmā ir, ka mums joprojām ir tāda maldīga sajūta, ka mēs esam sagatavojušies krīzēm. Otra – ka gatavība jeb sagatavošanās krīzēm ir katra mūsu individuālā atbildība, un trešā lieta, kas mūs diezgan daudz satrauc, ir tāda, ka joprojām liela daļa organizāciju, tātad uzņēmumi, pašvaldības, lielas kapitālsabiedrības – viņi tomēr varētu krietni labāk parādīt līderību un gatavot gan darbības nepārtrauktības, gan krīžu plānus, jo mēs redzam, ka tomēr gatavība ir ļoti zema.”
Pētījumā arī noskaidrots, cik lielā mērā katra no valstīm vērš uzmanību civilās aizsardzības mācībām. Visvairāk šajā jautājumā izceļas Lietuva, stāstīja Vanags.
Interesanti, ka, kaut gan Somiju un Norvēģiju parasti slavē par viņu civilās aizsardzības sistēmām, pētījums parādīja, ka ap 70 % šajās valstīs aptaujāto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nekad mūžā nav piedalījušies civilās aizsardzības mācībās.
Pilsēta rada viltus drošības sajūtu
Cilvēki, kuri dzīvo pilsētās dažkārt arī uzskata, ka viņiem nav jāgatavojas lielām krīzēm, jo pilsētās ir pietiekami attīstīta infrastruktūra un viegli sasniedzami palīdzības punkti. Par to liecina antropoloģiskā pētījuma dati. Taču šāda pārliecība ir maldīga, uzsver antropoloģe un uzvedības zinātniece Helelina Tammsāra:
“Pilsētas rada gandrīz vai viltus drošības sajūtu. Jo cilvēki uztver, ka viss ir tuvumā – slimnīcas ir tuvumā, veikali ir tuvumā, palīdzība ir tuvumā, un tāpēc, iespējams, man nav jāpieliek personīgas pūles, lai būtu gatavam. No otras puses, kad cilvēki runā par kara iespējamību, pilsētas šķiet ļoti slikta izvēle. Un vairums cilvēku intervijās saka, ka kara draudu gadījumā, visticamāk, centīsies pamest pilsētu.”
Mazām krīzēm gatavoties nav vērts. Karam sagatavoties – neiespējami
Vēl viena problēma ar cilvēku sagatavošanās krīzēm – daudzi pētījumā aptaujātie uzskata, ka nav jēgas īpaši gatavoties nelielām krīzēm, piemēram, kad elektrība pazūd uz pāris dienām, jo šo periodu varēs pārdzīvot bez īpašām grūtībām. Taču tik lielām krīzēm kā karš, viņuprāt, tik un tā nav iespējams pietiekami sagatavoties.
“Cilvēki saka, ka nav lietderīgi gatavoties mazām lietām, un gandrīz nav iespējami sagatavoties tik drastiskām situācijām,” turpina Tammsāra.
Runājot par citiem interesantiem atklājumiem veiktajā pētījumā, izrādās, ka tā dēvētā 72 stundu soma ir pilnībā savākta tikai 1–4 % iedzīvotāju, un tas attiecas uz visām pētījumā minētājām valstīm.
Vienlaikus dati rāda, ka tieši Baltijas valstu iedzīvotāji ir tie, kuri uzskata, ka tuvāko divu gadu laikā reģionā varētu notikt kāda nopietna krīze.
Jebkurā krīzē būtisks ir civiliedzīvotāju atbalsts
Jebkuras nopietnas krīzes gadījumā ļoti būtisks ir civiliedzīvotāju atbalsts – gan bruņotajiem spēkiem un Zemessardzei, glābējiem, policijai un mediķiem, bet arī savstarpējais atbalsts, kad kaimiņš palīdz kaimiņam un viena ģimene – citai. Tā uzskata Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerāls Aivars Krjukovs:
“Noturība rodas ne tikai no politikas vai labiem runātājiem, bet patiesībā – no katra sabiedrības locekļa. Un, ja ikvienam rūp viņa loma, viņa Latvija, tas patiesībā rada lielas pārmaiņas. Jūs sākat ar mazām lietām – rūpējaties par savām mājām, par savu ģimeni, savu kopienu, savu darba vietu un dalāties šajās zināšanās ar citiem, un uzdodat jautājumus – kā es varu jums palīdzēt kļūt labākiem? Kā jūs varat kļūt noturīgāki? Kā jūs varat atbalstīt viens otru, kad tuvojas krīze, piemēram, kad pazūd elektrība?
Vai es varu jums palīdzēt? Tas ir jautājums, ko mums ir jāspēj uzdot un patiešām sniegt palīdzību viens otram. Tas ir kopīgs darbs, tas nav tikai armijas vai policijas uzdevums – darīt visu, bet tā ir visas sabiedrības pieeja.”
Ziemeļvalstu noturības samita ieraksts būs pieejams Ziemeļvalstu noturības organizācijas CIREN organizācijas “Youtube” kanālā.
