ĪSUMĀ:
Zelenskis uz Trampa asajiem izteikumiem atbild ar kritiku
Piektdien Briselē notiekošajā ES valstu vadītāju sanāksmē piedalīsies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ierodoties uz Eiropadomes sanāksmi, Zelenskis tika sagaidīts ar aplausiem. Viņš sveica ES valstu līderus, apskaujot un sabučojot. Viens no izņēmumiem bija Slovākijas premjers Roberts Fico, kuru Zelenskis neapskāva, jo Slovākija gatavojas atjaunot līdz šim neaktīvu sadarbības forumu ar Maskavu. Vēlāk oktobrī abām pusēm plānota attiecīga tikšanās.
Ceturtdien Ukrainas parlaments beidzot apstiprināja ilgi gaidītās reformas, kas ļauj atbloķēt ES un Starptautiskā Valūtas fonda finanšu palīdzību. Tas varētu nedaudz atvieglot diskusijas ar ES līderiem par Ukrainas finanšu situāciju un turpmāk nepieciešamo atbalstu.
Tomēr pastāvēja bažas, ka Zelenskis varētu saņemt arī pārmetumus par savu neseno kritiku pret Trampu.
Ukrainas prezidents pēdējā laikā ir sācis arvien asāk izteikties par Balto namu un tā pašreizējo saimnieku Trampu. Var tikai minēt, vai tā ir apzināta stratēģija vai stresa rezultāts, ņemot vērā pašreizējo Trampa spiedienu, ka Zelenskim būtu jāpamet amats un Ukrainā jāsarīko vēlēšanas. Tāpat asu kritiku ir izraisījis arī ASV lēmums iegādāties Krievijas dīzeļdegvielu.
Tomēr Eiropas valstu līderi pašlaik paliek piesardzīgi, jo apzinās, ka viņiem un arī Ukrainai joprojām ir vajadzīgs ASV atbalsts.
Briseles kuluāros ir dzirdama arī kritika, ka Ukrainas amatpersonas diezgan asi vai brīžiem pārlieku pašpārliecināti un uzstājīgi izturas pret Briseles un ES dalībvalstu politiķiem.
Tomēr Zelenskis sacīja, ka piektdien ES samita laikā nekādi pārmetumi nav izskanējuši. No Eiropas kolēģiem viņš saņēmis atbalstu.
ES uzstāj uz spiediena pret Krieviju saglabāšanu
Medijos izskanējis, ka ASV administrācija esot rosinājusi Eiropai atdot Krievijas iesaldētos aktīvus Vašingtonas pārraudzībā.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs norādīja, ka šo naudu nekādā gadījumā nevar atdot ASV. Tā ir iesaldēta Eiropā, un tādēļ par tās turpmāko nākotni ir jālemj eiropiešiem. Šī informācija varētu arī aktivizēt tos, kuri iestājas par līdzekļu nodošanu Ukrainai. Nesen par to publiski runāja Zviedrijas ārlietu ministre.
Bažas, ka Vašingtona, kas jau ilgāku laiku nesniedz finanšu atbalstu Ukrainai, varētu mēģināt kādā brīdī iegūt Krievijas iesaldētos līdzekļus, lai tos atdotu Maskavai, izskanēja jau iepriekš. Eiropa tad paliktu ar miljardiem lielu parādu, ko tai nāktos atdot Ukrainas vārdā.
ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa arī saka, ka šī nauda, kā arī sankcijas, liek Amerikai iesaistīt Eiropu sarunās.
Tikmēr Leiena atzīmēja, ka uz šī fona blokam ir jāpalielina spiediens uz Kremli, uzsverot, ka sankcijas pret Maskavu netiks atceltas, kamēr Krievija turpina karu pret Ukrainu. Par nepieciešamību saglabāt sankciju spiedienu uz Krieviju izteicies arī Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta.
“Mūsu vēstījums prezidentam Volodimiram Zelenskim ir ļoti vienkāršs. Eiropas Savienības atbalsts Ukrainai joprojām ir tikpat spēcīgs kā līdz šim. Šis nav īstais brīdis pārtraukt atbalstu Ukrainai. Šis nav īstais brīdis atvieglot sankcijas pret Krieviju. Tagad ir laiks palielināt mūsu atbalstu [Ukrainai] un pastiprināt spiedienu uz Krieviju. Tas ir būtiski, lai panāktu, ka Krievija piekrīt reālam pamieram, sēžas pie sarunu galda un izbeidz šo karu. Ir pienācis laiks mieram,” sacīja Košta.
Uzrunājot žurnālistus, Zelenskis aicināja Eiropu ķerties pie iesaldēto Krievijas līdzekļu izmantošanas, jo pretējā gadījumā Kremlis pieliks visas pūles, lai šos līdzekļus atgūtu.
Viņš arī aicināja Eiropas līderus nemazināt sankcijas pret Krieviju vai jebkuru, kas ar to saistīts.
“Putins nevēlas nekādas miera sarunas, nekādā formātā. Viņš spēlējas ar vārdiem, un šie piedāvājumi ir parodija. Tā izskatās kā parodija īstai vēlmei izbeigt karu. Viņš nevēlas izbeigt karu, un es esmu pārliecināts, ka ar Donbasu viņam nepietiks. Manuprāt, mēs nedrīkstam pieņemt šādus dīzeļdegvielas tirdzniecības līgumus, jo nākamie būs gāzes piegāžu līgumi. Es par to esmu pilnīgi pārliecināts. Viņi atcels sankcijas gāzei un tad arī vēl kaut kam citam. Tad mēs nonāksim līdz banku sistēmai, individuāliem cilvēkiem un ķīmiskās industrijas. Tie ir riski, pie kuriem mēs varam nonākt. Un, ja es par to neiestāšos, kurš to darīs mūsu vietā?” vaicāja Zelenskis.
Preses konferencē Zelenskim prasīja arī par Trampa un Krievijas “dīzeļa darījumu”.
“Labi, jūs nolēmāt, ka jums tas ir nepieciešams, lai gan visa analīze liecina, ka tas neietekmē cenu. Taču, lai kā arī nebūtu, pašlaik runa nav par cēloņiem, bet gan par sekām. Jums tas ir vajadzīgs, bet, ja netiks panākts “enerģētiskais pamiers”, viņi uzbruks mūsu energosistēmai. Iedodiet mums pretraķešu aizsardzības sistēmu, lai es varētu pasargāt enerģētikas objektus! Nevajag daudz – un tikai uz to laiku, kamēr jums ir nepieciešams šis darījums. Es tās nesaņēmu. Tas, manuprāt, tas izskatās… dīvaini,” atbildēja Zelenskis.
Eksperte: Krievija, iespējams, piesolījusi labumus ASV sarunvežiem
Vēl pēdējā laikā medijos parādās informācija, ka ASV ir krietni vairāk iesaistīta Ukrainas kara noregulējumā, nekā publiski izskatās. Komentētāja Anna Apelbauma nesen sacīja, ka Krievijas vadonis Vladimirs Putins esot piesolījis ASV sarunvežiem daudz labumu un viņi cer tos iegūt.
Apelbauma saka, ka eiropieši, kas ir dzirdējuši ASV sūtņu Džareda Kušnera un Stīva Vitkofa izteikumus par Putina solījumiem, neesot varējuši noticēt, ka ASV pārstāvji kaut ko tādu varētu nopietni teikt.
Turklāt Apelbauma uzskata, ka Putins šos sarunvežus ir aptinis ap pirkstu un neko negrasās dot. Var pieļaut, ka runa ir par kāda personiska labuma gūšanu no nākotnes darījumiem ar Krieviju. Iespējams, ka tas arī motivē viņus aktīvāk spiest uz Zelenski.
Ukrainai nākamgad draud 70 miljardu eiro caurums budžetā
Lai atspēkotu Krievijas uzbrukumus, Ukrainai nākamgad būtu nepieciešami papildu 70 miljardi eiro, paziņoja Zelenskis. Pēc viņa vārdiem, kopējie kara izdevumi nākamgad sasniegs 155 miljardus eiro.
Ukrainas prezidents mudināja ES valstu līderus darīt vairāk, lai sniegtu papildu atbalstu.
Atbildot uz jautājumu, vai Ukraina būtu gatava atdot daļu no savas teritorijas apmaiņā pret mieru, Zelenskis norādīja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins neaprobežosies ar Donbasu un Luhansku.
“Putins vēlas mūs iznīcināt. Viņš neciena mūs, mūsu suverenitāti un teritoriālo nedalāmību. Viņš patiešām uzskata, ka mēs neesam valsts, neesam nācija. Tātad jūs patiešām ticat, ka viņam vajag tikai mūsu valsts austrumu daļu? Nē, protams, ar to nepietiek. Kas notiks, ja mēs kritīsim? Tad kādi 20 miljoni ukraiņu ieradīsies Eiropā, jo viņš mūs iznīcinās un izspiedīs ārā,” sacīja Zelenskis.
Viņš arī apstiprināja, ka ASV nesen uz laiku samazināja “Starlink” interneta savienojuma ātrumu, kas neļāva Ukrainas karaspēkam notriekt daļu no Krievijas droniem. Tagad savienojuma ātrums ir palielinājies, bet ne līdz iepriekšējam līmenim.
Dažu starptautisko mediju uzmanību pievērsusi Latvijas premjera Andra Kulberga (“Apvienotais saraksts”) vakar starptautiskajiem medijiem teiktais, ka, ja katrs eiropietis izdzertu par vienu alu gadā mazāk – tas palīdzētu segt Ukrainas kara izmaksas. “The Economist” sarēķinājis – ja 450 miljoni eiropiešu dzertu glāzi alus par 3 eiro – tas dod tikai 1,35 miljardus eiro – tie ir tikai 2 % no Ukrainai nepieciešamā.
Kulbergs sacīja: “Tas ir atbalsts. Nu, nopietni! – atbalstīt Ukrainu nozīmē naudu. Tas ir par vienu alus kausu gadā mazāk katram eiropietim. Mēs to varam atļauties. Bet Ukrainai tas ir vajadzīgs tieši tagad. Tas viens alus kauss ir tikai izmaksas. Turpretim šeit runa ir par dzīvībām – mēs dzeram mazāk, bet viņu dzīvības tiek izglābtas. Tik vienkārši.”
Savukārt trīs Baltijas valstu līderi publiski runāja arī Krievijas graudu tranzīta pārtraukšanu caur ES. Latvijas premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) atgādināja par vēstuli, ko viņš nesen parakstīja kopā ar Lietuvas prezidentu un Igaunijas valdības vadītāju.
“Mēs šobrīd skaidri un gaiši esam trīs Baltijas valstis parakstījuši dokumentu, esam iesnieguši, mūs ņem nopietni šajā jautājumā. Šis ir jautājums numur viens , kad mēs runājam par Ukrainu. Kāpēc? Tāpēc, ka šobrīd mēs atļaujam Krievijai finansēt kara ekonomiku un vienlaicīgi runājam par to, ka mums vajag finansiālo atbalstu sniegt Ukrainai. Ukraiņi ieņēmumus nesaņem no graudiem, kas ir viens no viņu svarīgākajiem eksportiem. Vienlaicīgi viņiem ir jāsubsidē viņu fermeri, jo viņiem pusi no graudiem vispār nav, kur izvest,” sacīja Kulbergs.
Tomēr Briseles gaiteņos izskan skepse par iespēju tuvākajā laikā iegūt pārējo ES valstu atbalstu graudu tranzīta sankcijām.
