Dubultpilsonību varētu pieļaut noteiktos apstākļos
Valsts likumi paredz, ka Igaunijas pilsoņiem, kuriem ir arī kādas citas valsts pase, 18 gadu vecumā jāizvēlas, kuras valsts pilsonību viņiem paturēt, lai gan valsts konstitūcijā noteikts, ka cilvēkiem, kas dzimuši kā Igaunijas pilsoņi, pilsonību atņemt nemaz nevar.
Jaunais likumprojekts gan paredz zināmus ierobežojumus, proti, dubultpilsonība atļauta tikai ar valstīm no Eiropas ekonomiskās zonas, kā arī ar ASV, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi un Šveici.
Visās šajās valstīs ir gana lielas igauņu kopienas, lai tur dzīvojošajiem Igaunijas pilsoņiem tas būtu aktuāli.
Opozīcijas partijas gan norāda, ka šis jautājums tiek virzīts pirms vēlēšanām un to var uzskatīt arī par mēģinājumu iegūt diasporas balsis.
Tāpat ir arī daži tīri praktiskas dabas jautājumi, piemēram, vai jaunietim ar dubultpilsonību jāpiedalās Igaunijas obligātajā militārajā dienestā vai tomēr ne.
Kas attiecas tieši uz militāro dienestu, nepatikšanas var sanākt igauņu autosportistam Polam Āronam, kurš ir uz robežas, lai startētu Pirmajā formulā un šogad piedalījies vairākās treniņu sesijās, demonstrējot labu ātrumu. Ārons nav apmeklējis medicīniskās pārbaudes un izskan ziņas, ka par to viņam draud sods.
Opozīcija kritizē ieceri atgriezties pie pasēm zilā krāsā
Tikmēr Igaunijas Iekšlietu ministrijas virzītā iecere paredz, ka no 2030. gada Igaunijas pilsoņu pases atkal būs zilā krāsā. Tomēr opozīcija paudusi kritiku par šādiem plāniem, norādot, ka šobrīd, ņemot vērā iekšējās problēmas un ārējos apdraudējumus, valstij ir risināmi daudz svarīgāki jautājumi.
Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro skaidroja, ka pases krāsas maiņa saistīta ar to, ka pase simbolizē saikni starp valsti un tās pilsoņiem un ir galvenais personu apliecinošais dokuments. Līdz ar to, pēc ministra teiktā, vizuālajam noformējumam jāatspoguļo arī Igaunijas valsts krāsas.
Bijušais Igaunijas iekšlietu ministrs un opozīcijā esošās Sociāldemokrātiskās partijas līderis Lauri Lēnemetss intervijā laikrakstam “Postimees” kritizējis ieceri mainīt pasu dizainu.
Viņaprāt, pašreizējos apstākļos iekšlietu ministram būtu jāvelta uzmanība svarīgākiem jautājumiem, tostarp migrācijai, Krievijas hibrīddraudu novēršanai un policijas un glābšanas dienesta personāla trūkuma risināšanai.
Pases zilā krāsā Igaunijā izsniedza gan pirms Otrā pasaules kara, gan pēc neatkarības atjaunošanas. Taču pēc valsts pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gadā tās nomainīja pases sarkanā krāsā.
