ĪSUMĀ:
Krievija turpina terorizēt Ukrainu
Turpinoties Krievijas dronu uzbrukumiem Kijivai, pirmdien dienas vidū kaujas drons trāpījis Kijivas centrā esošajai Nacionālās zinātņu akadēmijas ēkai, kas aizdegusies. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska publiskotajā video redzams, ka sagrauta ēkas sānu siena un deg trešais un otrais stāvs, un ap ēku ir drupu kalni.
Galvaspilsētas militārā administrācija ziņoja par vienu bojā gājušu sievieti un pieciem ievainotajiem. Valsts policija precizēja, ka bojā gājusi 44 gadus veca sieviete.
BBC Ukrainas dienests ziņojis, ka uzbrukumā ievainots bijušais Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Voldimirs Horbulins, un viņa palīdze ir gājusi bojā. 86 gadus vecais Horbulins bija Ukrainas Zinātņu akadēmijas viceprezidents. Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra amatu viņš ieņēma no 1994. līdz 1999. gadam, kā arī 2006. gadā pildīja sekretāra pienākumus.
“Trieciens skāra telpu, kas atradās stāvu virs viņas kabineta,” teica viens no BBC Ukrainas dienesta avotiem. Pēc viņa teiktā, gāja bojā zinātnieka palīdze. Iespējams, trieciena brīdī viņa atradās netālu no ēkas. Horbulins guva vieglas traumas un jau ir atgriezies mājās.
BBC Ukrainas dienests Horbulinu dēvē par vienu no galvenajām figūrām Ukrainas aizsardzības un raķešu-kosmiskajā nozarē. 1994. gadā viņš nonāca pie varas kā prezidenta Leonīda Kučmas līdzgaitnieks un saņēma uzdevumu atjaunot valsts aizsardzības rūpniecību, armiju un kosmosa nozari. Vēlāk viņš turpināja strādāt valsts drošības un aizsardzības jomā, bija prezidentu Viktora Juščenko, Petro Porošenko un Oleksandra Turčinova padomnieks stratēģiskajos jautājumos, bet prezidenta Volodimira Zelenska prezidentūras laikā vadīja “Ukroboronprom” uzraudzības padomi.
Par uzbrukumu Nacionālajai zinātņu akadēmijai sabiedrību informējis arī pilsētas mērs Vitālijs Kličko:
“Šobrīd turpinās meklēšanas un glābšanas darbi, neizslēdzam, ka bojāgājušo un ievainoto skaits pieaugs. Tas ir tīrs terors, ko turpina Krievijas Federācija – tā neņem vērā neko – ne dzīvojamās mājas, ne vēsturiskās ēkas. Ienaidnieka mērķis joprojām ir katrs ukrainis.”
Krievijas drons trāpa Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas ēkai galvaspilsētas centrā Foto: Indra Sprance / Latvijas RadioKrievijas drons trāpa Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas ēkai galvaspilsētas centrā Foto: Indra Sprance / Latvijas RadioKrievijas drons trāpa Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas ēkai galvaspilsētas centrā Foto: Indra Sprance / Latvijas RadioKrievijas drons trāpa Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas ēkai galvaspilsētas centrā Foto: Indra Sprance / Latvijas RadioKrievijas drons trāpa Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas ēkai galvaspilsētas centrā Foto: Indra Sprance / Latvijas RadioKrievijas drons trāpa Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas ēkai galvaspilsētas centrā Foto: Indra Sprance / Latvijas Radio
Ukrainas mediji vērš uzmanību uz to, ka netālu no Ukrainas Zinātņu akadēmijas atrodas arī Vācijas vēstniecība un vairāki citi nozīmīgi objekti.
Dūmu mutuļi pirmdien cēlās no vairākām vietām pilsētā. Krievijas drons vēlāk uzbruka arī Kijivas centrā esošai privāta medicīnas uzņēmuma ēkai. Par cietušajiem ziņu nav. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēris, ka agresors par pastrādātajiem uzbrukumiem noteikti saņems atbildi.
Zināms, ka arī Kijivas Darņickas rajonā bezpilota lidaparāts notriekts kādā nedzīvojamā zonā.
Latvijas Radio ziņo, ka notikuma vietā atrodas daudz ugunsdzēsēju, arī četri paceļamie krāni, lai sasniegtu ēkas augstākos stāvus. Glābšanas darbus uz brīdi nācās gan pārtraukt, jo notikuma vietas virzienā lidoja vēl viens Krievijas drons.
Kopumā Krievijas uzbrukumos Ukrainas galvaspilsētā Kijivā pirmdien nogalināts viens, bet ievainoti vēl vismaz 19 cilvēki, viņu vidū arī bērni, paziņojis Kličko.
Sekmīgi turpinās operācija “Vivaldi”
Ukrainas Bruņoto spēku 3. armijas korpuss sekmīgi turpina operāciju “Vivaldi” Ukrainas austrumos. No iebrucēja atbrīvoti vēl trīs ciemati Doneckas apgabalā, Limanas apkaimē un gūstā saņemti vairāk nekā 250 Krievijas armijas karavīri.
Pirmo reizi Ukrainas Bruņoto spēku 3. armijas korpuss par pretuzbrukuma operāciju “Vivaldi” ziņoja 15. septembrī. Toreiz tika atklāta informācija par operācijas pirmo posmu, kurā atbrīvoti kopumā 85 kvadrātkilometri teritorijas Doneckas apgabalā.
20. septembrī tika ziņots par vēl 40 kvadrātkilometru atbrīvošanu turpat Doneckas apgabalā, bet šodien tiek ziņots par “Vivaldi” trešā operācijas etapa noslēgšanos, kurā ukraiņiem izdevies atbrīvot trīs apdzīvotas vietas un atjaunot kontroli pār vēl 51 kvadrātkilometru Ukrainas zemes.
“Šis posms bija pagrieziena punkts visai operācijai. Cīņas loģika bija vienkārša – tas, kurš kontrolē augstieni Noves apkaimē, tam pieder iniciatīva,” skaidro 3. armijas korpusa komandieris Andrijs Bileckis. “Lai pārrautu pretinieka galvenos nocietinājuma punktus, mēs izdomājām jaunu risinājumu – vecie padomju bruņutransportieri tika pārveidoti par attālināti vadāmiem transportlīdzekļiem kamikadzēm. Šīs operācijas laikā ienaidnieks zaudēja vairāk nekā 2000 karavīru. Vairāk nekā 250 Krievijas karavīri nonāca gūstā.
Filmās dzirdētais sauklis “krievi nepadodas!” praksē pārvērtās par veselu vienību nonākšanu gūstā – ieskaitot virsniekus, pilotus un artilēristus.”
Daļa veiksmes atslēgas – māņu kustības
Kā norāda Bileckis, operācijas veiksme slēpjas arī māņu kustībās – iebrucējs bija pārliecināts, ka 3. korpusa karavīru galvenais mērķis ir Šandriholovas ciema virziens. Tas spieda iebrucēju novirzīt spēkus uz turieni un arī pazaudēt tos tur. Iebrucējs arī esot nokavējis īstā pretuzbrukuma sākumu Noves virzienā, kas ļāvis ukraiņiem panākt sekmīgu rezultātu šajā posmā.
Visos trīs operācijas posmos kopā Limanas virzienā Doneckas apgabalā no iebrucējiem atbrīvoti 176 kvadrātkilometri ukraiņu zemes.
Sagaidāms, ka operācijai būs vēl vismaz viens posms – tā kā tai ir dots “Vivaldi” nosaukums un jau tās sākumā tika dots mājiens par šī vārda saistību ar komponista Antonio Vivaldi skaņdarbu “Četri gadalaiki”.
Iepriekš atsevišķu ekspertu aplēses liecināja, ka kopumā 3. armijas korpusa atbrīvotās teritorijas Limanas apkaimē varētu būt aptuveni 200 kvadrātkilometru platībā, taču, tā kā armijai nepieciešams laiks, lai nostiprinātos atgūtajās teritorijās, informācija par to tiek sniegta tikai tad, kad tas jau noticis.
Ar šo operāciju 3. armijas korpusam faktiski izdevās novērst Krievijas armijas centienus šajā atzarā turpināt virzību uz priekšu Doneckas apgabalā.
Tas ir ļoti svarīgi, jo agresorvalsts mērķis ir sagrābt visu Doneckas apgabalu. Krievija par to cīnās jau kopš 2014. gada, un pēc 2022. gada tur ir novirzīti milzīgi armijas resursi. Piemēram, medijos izskanējusi informācija par 150–170 tūkstošiem karavīru. Šis jau gadiem ir smagākais frontes posms, un situācija tajā ir ļoti sarežģīta.
Lai arī ar milzīgiem zaudējumiem, fronte lēnām tuvojas pēdējām lielajām brīvajām Doneckas apgabala pilsētām Kramatorskai un Slovjanskai.
Krievija jau 15 reizes ir pagarinājusi savus plānus Doneckas apgabala sagrābšanai, jo vienkārši nespēj salauzt ukraiņu mūri, un vietējo Ukrainas ekspertu ieskatā – ja Krievija virzību Doneckas apgabalā turpinās kā līdz šim, atlikušo aptuveni 20 % apgabala brīvo teritoriju sagrābšanai iebrucējam būs nepieciešami vēl vismaz trīs gadi un ļoti lieli karavīru upuri.
