Palestīniešu pārstāvji šonedēļ ziņoja par kārtējiem Izraēlas gaisa triecieniem, kuru laikā tika nogalināti vairāki cilvēki. Netanjahu apstiprināja, ka, neraugoties uz pērn oktobrī panākto pamieru, cīņa turpinās.
Viņš paziņoja, ka militārā priekšpostenī netālu no Dzeltenās līnijas, kas atdala palestīniešu kontrolēto un Izraēlas okupēto teritoriju, tiek kontrolēti 60 % Gazas joslas un tās neesot beigas. Turpinās to teroristu likvidācija, kas apdraud Izraēlu, kā arī darbs, lai atbruņotu “Hamās” un demilitarizētu palestīniešu teritoriju.
Gan viņš, gan citi avoti apstiprināja, ka īstenota operācija pret grupējuma iekšējās drošības vadītāju, un tās ietvaros īstenoti vairāki triecieni, lai novērstu draudus Izraēlas karavīriem. Gazas ziemeļos arī demontēts apmēram kilometru garš pazemes tunelis, kas raksturots kā teroristu infrastruktūra.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam.
2025. gada oktobra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja Izraēlai un “Hamās” savu 20 punktu pamiera plānu, uzsverot, ka abām pusēm tas jāpieņem. Pēc vairākas dienas ilgām netiešām sarunām Ēģiptē “Hamās” un Izraēla plānam piekrita. Drīz pēc tam Izraēla sāka daļēji atvilkt savus spēkus no Gazas joslas.
Pirmajā pamiera posmā bija paredzēta “Hamās” sagrābto ķīlnieku un Izraēlā ieslodzīto palestīniešu atbrīvošana, kā arī cilvēku apmaiņa, tostarp bojāgājušo mirstīgo atlieku nodošana.
Tramps pamiera otro fāzi izziņoja 2026. gada sākumā, kad viņš pasauli iepazīstināja ar jauno “Gazas miera padomi”, kas gan drīz tika pārveidota par Miera padomi. Starptautiskā sabiedrība šo organizāciju vērtējusi pretrunīgi, jo uzaicinājumu tai pievienoties saņēmuši gan Netanjahu un Krievijas vadonis Vladimirs Putins, pret kuru Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdevusi aresta orderi, gan Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko un virkne noziegumos apsūdzētu monarhu no Persijas līča valstīm.
