Eiropai jāspēj aizstāvēt savas intereses arvien nestabilākā pasaulē, kur līdzās kariem un ekonomiskajai nenoteiktībai pieaug arī hibrīdie draudi. Atklājot Rīgas konferenci, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka tie kļūst arvien plašāki un biežāki.
“Mēs novērojam kiberuzbrukumu skaita pieaugumu. Mēs redzam, ka pieaug sabotāžas aktu skaits, kuros tiek iesaistīti gan mūsu pašu pilsoņi šeit, Latvijā, gan citu Eiropas un NATO valstu pilsoņi, kas tiek izmantoti pret NATO un Eiropas Savienības teritoriju,” teica Rinkēvičs.
Tieši diplomātijas loma šo draudu ierobežošanā un demokrātisko valstu interešu aizstāvībā bija pirmā konferences diskusiju paneļa uzmanības centrā. Izcelts arī sabiedroto atbalsts Ukrainai un Krievijas radītie drošības riski. Šķetinot veidus, kā izdarīt spiedienu uz Maskavu, Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide norādīja – sankcijas pret Krieviju palīdz, taču ar tām vien nepietiek. Tāpēc ekonomiskais spiediens jāstiprina ar diplomātiju, militāro atturēšanu un citiem ārpolitikas instrumentiem.
“Ir vajadzīgi gan karavīri, gan diplomāti, gan finanšu ministri – nepieciešams visaptverošs instrumentu kopums. Gudra politika nozīmē pareizi tos apvienot. Ja visas olas saliek vienā groziņā, tas nedarbojas. Redzam, ka lielvarām nemaz tik labi neklājas, paļaujoties uz militāro spēku,” secina Eide.
Krievija pēdējā laikā izvērš arvien vairāk hibrīdo aktivitāšu.
NATO ģenerālsekretāra vietniece Radmila Šekerinska tikmēr pauda – šādi draudi aliansi neiebiedēs.
“Tas viss ir vērsts uz to, lai vājinātu un apšaubītu mūsu atbalstu Ukrainai, taču mēs neļausim sevi iebiedēt. Pēdējos gados esam redzējuši, ka Putina plāns provocēt mūs atteikties no atbalsta Ukrainai, radīt šķelšanos un faktiski atteikties no solidaritātes principa, nav izdevies.
Gluži pretēji – Krievijas agresīvās rīcības, kā arī tās izvērstā kara un agresijas pret Ukrainu dēļ NATO ir kļuvusi stiprāka.”
Viens no konferences īpašajiem viesiem ir Ukrainas prezidenta biroja vadītājs, bijušais Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs. Viņš tikās ar Valsts prezidentu Rinkēviču un pauda pateicību Latvijai un pārējiem partneriem par nelokāmo atbalstu.
Pēcāk augstā Ukrainas amatpersona piedalījās paneļdiskusijā par Ukrainas kara pieredzes izmantošanu NATO aizsardzības plānošanā un spēju attīstīšanā. Budanovs pauda – karš Ukrainā ir jauns gan pēc savas formas, gan būtības. Tas ir jaunu tehnoloģiju karš, kurā pieredzi uzkrājušas tikai Ukraina un Krievija.
“Ja nevēlaties darīšanas ar Krieviju, jums būs darīšana ar mums – un tas noteikti ir labāk. Mēs labprāt dalāmies ar jums šajā pieredzē. Mēs esam pateicīga tauta; mēs esam pateicīgi par palīdzību, ko visi esat mums snieguši.
Arī Latvija – šodien vairākkārt paudu pateicību prezidentam, ministram, premjerministram un izlūkdienesta vadītājam par visu, ko viņi ir paveikuši un turpina darīt,” teica Budanovs.
Ukraina nestāv izstieptu roku, lūdzoties – tā gatava dalīties ar gūto pieredzi, sacīja Budanovs.
Kā norāda Latvijas Transatlantiskās organizācijas vadītāja Sigita Struberga – ir svarīgi runāt ne tikai par problēmām, kurām nepieciešami tūlītēji risinājumi, bet arī raudzīties uz ilgtermiņa politiku.
“Lielā mērā mēs arī koncentrēsimies uz to, kā rīkoties tā, lai pēc 20 gadiem mūsu bērni dzīvotu drošībā un labklājībā. Attiecīgi mēs to redzam ļoti labi arī no paneļdiskusiju tematiskā klāsta. No vienas puses, mēs runāsim par to, ko mēs varam mācīties no Ukrainas, ko NATO var mācīties no Ukrainas. No otras puses – mēs obligāti runāsim par ekonomiku, jo ekonomika ir būtiska ne tikai tāpēc, lai nosegtu izdevumus, kas attiecas uz drošību, bet arī parūpētos par to, lai Eiropas iedzīvotāji dzīvotu labklājībā.”
