ĪSUMĀ:
TM sola regulāru informāciju pazudušo tuviniekiem.
Pirms plūdiem 33 Latvijas tūristi bija šķērsojuši robežu ar Ķīnu
“Mēs esam saņēmuši no Ķīnas institūcijām šobrīd jau oficiālu informāciju, – viņi arī apstiprina, ka
33 Latvijas valstspiederīgie ir bijuši Ķīnā, un nav informācijas, ka viņi būtu šķērsojuši robežu atpakaļ uz Nepālu. (…) Tātad, visticamāk, jau ar pārliecību varam teikt, ka mūsu cilvēki ir bijuši Tibetas pusē brīdī, kad notika nelaime,”
paziņoja Medne.
6. septembrī Ķīna ļāvusi rietumvalstu žurnālistiem piekļūt Girongas robežpunktam, tādēļ medijos parādās arvien aktuālāka informācija par tur notiekošajiem glābšanas darbiem.
Ķīna ir aicinājusi iesūtīt Latvijas tūristu tuvāko radinieku DNS paraugus, lai varētu veikt salīdzināšanas un pārbaudes. Medne apstiprinājusi, ka DNS paraugi tiks nekavējoties iesūtīti.
Valsts policija pirmdien skaidroja, ka tiek gatavoti atbilstošie DNS profili no paņemtajiem tuvāko radinieku paraugiem, lai tos Ķīnas iestādes varētu izmantot salīdzināšanai ar atrasto bojā gājušo DNS.
Meklē iespējas Latvijas valstspiederīgo mantu nogādāšanai tuviniekiem
Otrdien Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta pārstāvis Nepālā Jurģis Barkāns ziņoja, ka ir saņemta neoficiāla informācija par, iespējams, ārvalstu tūristiem piederošo mantu atrašanu Ķīnā pie Girongas robežpunkta. Trešdien Medne apstiprinājusi, ka Ārlietu ministrija gaida no Ķīnas institūcijām informāciju par atrastajām mantām.
“Vakar izskanēja informācija par mantām, kas ir atrastas uz robežpunkta Ķīnas pusē. Šobrīd mēs skaidrojam, vai šīs mantas tiks arī kaut kur fotografētas un publiskotas. Tikko būs skaidrība, tā mēs dosim ziņu,” teica Medne.
Tikmēr Barkāns strādā pie tā, lai nodrošinātu Latvijas valstspiederīgo mantu, kas tika atstātas viesnīcās, nogādāšanu atpakaļ tuviniekiem Latvijā.
“Šobrīd mūsu pārstāvis Jurģis Barkāns intensīvi mēģina saprast, kā labāk mēs varam nogādāt atpakaļ uz Latviju mantas, kas ir viesnīcā palikušas, lai nogādātu atpakaļ tuviniekiem. Svarīgi tagad ir saprast mantu apjomu, kas ir viesnīcā, kā arī to, vai tās var identificēt. Lai mēs saprotam, kuram kas pieder, lai uzreiz runātu ar aviokompānijām, par iespējām tās [mantas] nogādāt atpakaļ [Latvijā]. Tā ka cerams, ka tas process būs diezgan ātrs,” sacīja Medne.
Aicina radiniekus pieteikties izziņai par pazudušo tuvinieku statusu
Kamēr pazudušo Latvijas valstspiederīgo ģimenes gaida ziņas par saviem tuviniekiem, tām vienlaikus jārisina arī virkne juridisku jautājumu tepat Latvijā.
Iepriekš radinieki norādīja, ka problēmas rada savu tuvinieku finansiālo un citu saistību pārņemšana, jo šobrīd daļa nevar piekļūt šai informācijai. Tāpat svarīgi ir saprast, cik ilgi persona tiek uzskatīta par bezvēsts pazudušu, jo tas sarežģī dažādu formalitāšu kārtošanu.
Medne pauda, ka aizvadītajā nedēļā tuviniekiem saistībā ar šiem jautājumiem nosūtīts skaidrojums no Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Pašvaldību savienības un arī Izglītības ministrijas:
“Vēlreiz gribu uzsvērt, ka Valsts policija ir ziņojusi, – svarīgi ir saņemt šobrīd visiem tuviniekiem šo izziņu par mūsu ceļotāju statusu kā pazudušajiem.
Viņi ir izsludināti starptautiskā meklēšanā, un šī izziņa palīdz jums arī kārtot visas pārējās formalitātes.
Tāpat arī tiesībsargs savās iespēju robežās ir gatavs konsultēt gan mūsu Ārlietu ministriju, gan arī tuviniekus.”
Tieslietu ministrijā skaidro – ja pazudusī persona nokļuvusi nāves briesmās un sešu mēnešu laikā par to nav saņemtas ziņas, tuvinieki var lūgt tiesu šo personu izsludināt par mirušu (Civillikuma 378. panta 2. punkts). Bet, runājot ar tuviniekiem, ir skaidrs, ka seši mēneši ir ļoti ilgs laiks.
Tieslietu ministrija ar advokātiem nodrošinās juridisko palīdzību
Trešdien, 9. septembrī, Latvijas tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (“Apvienotais saraksts”) un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Saulvedis Vārpiņš tikās ar Nepālā pazudušo Latvijas valstspiederīgo tuviniekiem, lai pārrunātu problēmas, ar kurām ģimenes šobrīd saskaras, un nepieciešamo atbalstu.
“Gaidīt ziņas par pazudušu tuvinieku un dzīvot neziņā ir ārkārtīgi smagi, un šajā laikā ģimenēm nevajadzētu palikt vienām arī ar praktiskajiem un juridiskajiem jautājumiem. Valsts uzdevums ir būt līdzās un pēc iespējas mazināt šo papildu slogu. Tāpēc mums bija svarīgi uzklausīt pašas ģimenes, izprast konkrētās situācijas un rast praktiskus risinājumus, kā varam palīdzēt,” uzsvēra Smiltēns.
Piemēram, patlaban esot viens gadījums, kad konkrētam uzņēmumam ir viens īpašnieks un viens darbinieks – īpašnieka sieva. Šajā situācijā pēc viena cilvēka pazušanas otram nav iespējams piekļūt uzņēmuma kontiem, lai turpinātu apmaksāt rēķinus un nodrošināt uzņēmuma darbību.
Ar pazudušo Latvijas tūristu radiniekiem tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar pazudušo personu saistībām un mantu, tās pārvaldību un aizsardzību, aizgādnības nodibināšanu pār mantu, kā arī citus praktiskus un tiesiskus jautājumus.
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi nodrošinās pazudušo tūristu ģimenēm juridisko palīdzību.
Latvijas zvērinātu advokātu padome piekritusi bez maksas sniegt praktisko juridisko palīdzību cietušo ģimenēm.
“Jautājumu loks, kuri ir risināmi, ir ārkārtīgi plašs un šī situācija ir neordināra, jo ir pazuduši ārkārtīgi daudz cilvēku un katram ir kāds neatrisināto jautājumu loks, un līdz ar to kontaktpersona tagad ir Aldis Liepiņš, Advokātu padomes loceklis, un var vērsties, rakstot e-pastu uz padome@advokatūra.lv. Vajag aprakstīt, kāda ir problēma, kādā jautājumā un ko jūs gribat atrisināt, attiecīgi tiks nozīmēta kontaktpersona, kura kontaktējas ar attiecīgo cilvēku, kurš ir griezies pēc juridiskās palīdzības. Tātad, lai izvairītos arī no krāpšanām, par kurām informācija ir jau parādījusies, lūgums ir cietušo radiniekiem šim e-pastam Advokātu padomei pievienot arī izziņu par pazudušo personu,” norādīja padomes priekšsēdētājs Saulvedis Vārpiņš.
Tieslietu ministrija norāda, ka minētā izziņa jeb dokuments, kas apliecina saistību ar Nepālas dabas katastrofā bez vēsts pazudušajiem, Valsts policijā izsniegts teju visu pazudušo personu tuviniekiem, izņemot vienu.
Sola regulāru informāciju pazudušo tuviniekiem
Ministrijā skaidro – ja pazudusī persona nokļuvusi nāves briesmās un par to nav saņemtas ziņas (tas attiecas arī uz dabas katastrofām), tad sešu mēnešu laikā kopš traģēdijas brīža tuvinieki var lūgt tiesu šo personu izsludināt par mirušu.
To paredz Civillikuma 378. panta 2. punkts. Seši mēneši ir ilgs laiks, taču minētās juridiskās problēmas ģimenes varēšot risināt jau arī ar šo pieminēto bez vēsts pazudušā tuvinieka izziņu.
Tieslietu ministrija norādīja, ka turpmāk uzņemas koordinēt visu informāciju par palīdzību juridiskajos jautājumos
un ministrijas mājaslapā no šī brīža ir pieejama arī atsevišķa sadaļa, kas attiecas uz Nepālas traģēdiju.
“Tuvinieki un piederīgie, var iet vietnē tm.gov.lv. Tur šobrīd ir salikta pamatinformācija ar biežāk uzdotajiem jautājumiem. Šī sadaļa būs dzīva. Visi secinājumi, kas nāks iekšā, tiks arī maksimāli papildināti. Vienlaikus esam uzrunājuši arī Latvijas Universitāti, ja būs nepieciešama papildu palīdzība. Tāpat arī Zvērinātu notāru padome šobrīd ir uzrunāta un izskata iespējas palīdzēt. Zvērināti tiesu izpildītāji tūlīt tiks uzrunāti, ja gadījumā kādas lietas ir piedziņā, lai šobrīd process mazliet tiek piebremzēts. Tāpat, protams, mēs arī konsultējamies ar Datu valsts inspekciju attiecībā par datiem, jo pakalpojumu sniedzēji baidās izsniegt jebkāda veida informāciju tāpēc, ka tas pārkāptu datu aizsardzības normatīvos aktus. Tātad šeit arī ir nepieciešams skaidrojums ātri no Datu valsts inspekcijas, ko mēs varam, ko nevaram,” pauda Smiltēns.
Advokātu padome un ministrija šobrīd vēl lūdz visas valsts un arī privātās iestādes gadījumos, ja Nepālā pazudušo personu tuvinieki uzrāda minēto izziņu, atlikt kādu maksājumu vai sniegt citu palīdzību un būt saprotošiem.
Nepālā pazudušo tuvinieki šodien intervijas nepiekrita sniegt, bet atzina, ka ministrijas piedāvātā palīdzība varētu būt noderīga.
KONTEKSTS:
26. augustā Nepālu skāra plaši plūdi, bet tuvējo Tibetu dubļu noslīdeņi. Eksperti lēš, ka plūdus izraisījis no tūkstošiem metru augstuma nokritis ledāja gabals. Tas iekritis upē, pa kuru plūstošās dubļu masas izraisīja katastrofu Nepālā un Tibetā. Dabas katastrofā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku, bet bez vēsts pazuduši vairāk nekā 5000.
Starp bezvēsts pazudušajiem ir arī 33 Latvijas valstspiederīgie. Viņu radiniekus aicina nodot DNS paraugus potenciālai bojāgājušo identificēšanai.
Nepālā šī ir upuru skaita ziņā lielākā katastrofa kopš 2015. gada zemestrīces. Glābšanas darbos iesaistīti 20 000 cilvēku.
