ASV prezidents Donalds Tramps Baltajā namā tikās ar vadošo mākslīgā intelekta uzņēmumu vadītājiem – Īlonu Masku, Marku Zakerbergu, Semu Altmanu un citiem – un pēc tikšanās paziņoja, ka ir panākta vienošanās, kuras mērķis ir tehnoloģiju uzņēmumiem pašiem pastiprināt mākslīgā intelekta drošības kontroli.
Tramps uzsvēra, ka nozarei ir sevi jāregulē pašai.
Vienlaikus Tramps atkārtoti noraidīja ideju par plašiem valdības ierobežojumiem, uzsverot, ka viņš nevēlas apslāpēt tehnoloģiju, kas, viņa vārdiem, būs lielāka par industriālo revolūciju.
Tramps arī sacīja, ka ASV šobrīd ir vadībā mākslīgā intelekta sacensībā ar Ķīnu un vēlas šo pārsvaru saglabāt.
Donalds Tramps mākslīgo intelektu dēvē par “superinteliģenci”, jo, viņaprāt, vārds “mākslīgais” intelekts vairs neatspoguļo šīs tehnoloģijas spējas un ir licis šādu formulējumu lietot arī visām federālajām iestādēm.
“Šodien mēs oficiāli esam mainījuši nosaukumu. Mēs oficiāli esam pārdēvējuši “mākslīgo intelektu” par “superinteliģenci”. Jūs zināt, ko tas nozīmē – superinteliģence? Man šķiet, tas patiešām ir diezgan nozīmīgs paziņojums, jo nosaukums ir oficiāli mainīts — to ir izdarījuši lielākie, gudrākie un izcilākie cilvēki visā pasaulē šajā jomā. Es pirms dažām dienām biju kopā ar Ķīnas prezidentu Sji, un viņš to atzina, ka šie ir gudrākie cilvēki pasaulē tajā, ko viņi dara,” sacīja Tramps.
Mākslīgā intelekta tēma ASV patlaban ir ļoti aktuāla, jo arvien skaļāk izskan brīdinājumi par tā iespējamiem riskiem. Ekspertu bažas vairs nav tikai par tālu nākotni vai zinātniskās fantastikas scenārijiem.
Šobrīd uzmanība pievērsta tam, ka mākslīgā intelekta sistēmas kļūst arvien spējīgākas pašas rakstīt kodu, analizēt informāciju un veikt virkni darbību bez nepārtrauktas cilvēka iesaistes.
Vienas no lielākajām bažām ir kontrole – vai cilvēki spēs paredzēt un apturēt sistēmu darbību, ja tās kļūs ievērojami jaudīgākas. Īpaši tiek apspriesta iespēja, ka nākotnē mākslīgā intelekta sistēmas varētu palīdzēt pašām sevi pilnveidot, tādējādi paātrinot tehnoloģijas attīstību.
Vienlaikus eksperti brīdina par daudz tuvākiem riskiem – kiberuzbrukumiem, krāpniecību, dziļviltojumiem jeb “deepfake”, dezinformāciju, darba vietu automatizāciju un iespējamu mākslīgā intelekta izmantošanu bioloģisku vai citu bīstamu tehnoloģiju izstrādē.
Atsevišķi pētnieki brīdina arī par galējo scenāriju – iespēju, ka ļoti jaudīga sistēma kādā brīdī varētu kļūt cilvēkiem nekontrolējama. Taču jāuzsver – tas ir nākotnes riska scenārijs, nevis pierādīts fakts, un ekspertu viedokļi par tā iespējamību būtiski atšķiras.
