Zelenskis: Aizliegums uzbrukt – atcelts
“Aizliegums [attiecībā uz triecieniem naftas pārstrādes rūpnīcām] ir atcelts. Ar to ir cauri,” intervijā sacīja Zelenskis.
Ukraina trīs dienas neuzbruka Krievijas enerģētikas objektiem, izrādot pretimnākšanu ASV, taču Krievija turpināja uzbrukumus, pēdējā nedēļā nogalinot vairāk nekā 100 cilvēku, norādīja prezidents.
Tajā pašā laikā Ukrainas Bruņotie spēki palika bez ASV sniegtās agrīnās brīdināšanas informācijas par ballistiskajām raķetēm, un “Starlink” darbība visā valstī palēninājās.
Kā norādīja Zelenskis, ASV partneri brīdinājuši Ukrainas armiju: “Ja jūs nepārtrauksiet [uzbrukumus enerģētikas objektiem], mēs bloķēsim izlūkošanas datus.”
Vēlāk Kijivai tika skaidrots, ka tā bijusi “tehniska kļūda”.
Zelenskis noraidīja versiju par nejaušu “Starlink” darbības traucējumu: “Tā nebija tehniskā problēma, bet gan gribas trūkums.”
Ukraina varētu pārtraukt triecienus enerģētikas objektiem pat tad, ja turpinātos Krievijas uzbrukumi, vienīgi apmaiņā pret papildu “Patriot” pārtvērējraķetēm, sacīja prezidents, norādot, ka tas ir “minimums”, ko viņš lūdz.
Zelenskis arī izteica pieņēmumu, ka atteikšanās no uzbrukumiem tikai mudinās ASV un Krieviju noslēgt jaunas vienošanās.
“Jautājums ir – kad tiks noslēgta nākamā vienošanās? Iespējams, runa būs par gāzi. Neapšaubāmi, runa būs par gāzi,” sacīja Zelenskis.
Komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa attiecības ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, Ukrainas prezidents norādīja, ka Tramps atklāti runā par simpātijām pret līderiem, kas var palikt pie varas gadu desmitiem.
Trampa aicinājumu atkāpties no amata Zelenskis nosauca par “retoriku”, kas tikai nāk par labu Putinam.
“Sašķeltība starp Eiropu un Savienotajām Valstīm vai starp Ukrainu un Savienotajām Valstīm palīdz viņam saliedēt savu nāciju. Tas viņam dod panākumu sajūtu,” norādīja Zelenskis.
Viņš uzsvēra, ka attiecības ar ASV kā stratēģisko partneri joprojām ir ārkārtīgi svarīgas un karot bez amerikāņu atbalsta būtu “ļoti grūti”.
Savukārt intervijā britu žurnālistam Pīrsam Morganam Zelenskis kritizēja ASV prezidenta Donalda Trampa rīcību un atzina, ka jūtas nodots Vašingtonas un Maskavas dīzeļdegvielas darījuma dēļ:
“Ir sāpīgi, ka prezidents Tramps izvēlas vienu pusi – un tā nav mūsu puse. Mēs pieņemtu to, ja viņš ieņemtu pozīciju pa vidu. Taču, ja reiz esi pa vidu, tad arī jāpaliek pa vidu – nevis jānostājas nepareizajā pusē. Manuprāt, viņa padomnieki kļūdās. Nezinu, kas viņu mudina izvēlēties nepareizo pusi. Šī nav vēstures pareizā puse.”
Zelenskis paudis visai tiešu sašutumu par Vašingtonas pēdējā laika darbībām pret Ukrainu un sadarbošanos ar Krieviju.
Ukraina, iespējams, atsākusi atbildes triecienus
Ukraina, iespējams, arī īstenojusi pirmo uzbrukumu Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumam pēc tā dēvētā “pamiera”, proti, pienāk informācija par postījumiem Rjazaņas naftas pārstrādes uzņēmumā, taču oficiāla apstiprinājuma šai informācijai šobrīd nav.
Ukrainas jūras spēki ar ukraiņu ražojuma raķetēm “Neptun” trāpījuši arī militārajam lidlaukam Voroņežas apgabalā. Tur tobrīd atradušies seši Krievijas bumbvedēji Su-34M. Šobrīd vēl tiek precizēta informācija, cik lieli postījumi ir nodarīti šīm lidmašīnām. Kā norāda Ukrainas militārie eksperti, agresors šo lidlauku izmanto, lai paceltu gaisā lidmašīnas, kas Ukrainas virzienā raida vadāmās aviobumbas.
Frontē uzlabojas “Starlink” pieejamība
Ukrainas sabiedriskais medijs “Suspilne” un “Ukrainska Pravda” vēsta, ka šodien frontē situācija ir uzlabojusies. Objektiem, kas kustas ātrumā virs 160 kilometriem stundā, satelītinterneta “Starlink” militārās versijas “Starshield” signāls vairs nepazūd.
Pagaidām gan nav nekādas informācijas par situāciju gaisa telpas aizsardzībā Ukrainas iekšienē. Te šādu ierobežojumu ietekme ir liela.
“Ja ņemam vērā, ka ar “Starlink” aprīkota drona ātrums tiek ierobežots līdz 160 kilometriem stundā, ja paskatāmies Krievijas dronu tehniskos parametrus – tie lido ar ātrumu, kas sasniedz turpat 200 kilometrus stundā. Jautājums – vai pārtvērējdrons, kura ātrums ir mākslīgi ierobežots līdz 160 kilometriem stundā, spēj notriekt šādu mērķi? Nē, nespēj! Lūk, tieša sakarība,” sarunā ar Ukrainas sabiedrisko mediju skaidro militārais eksperts Deniss Popovičs.
Apstākļos, kad Ukrainai jau tā trūkst ieroču, lai vērstos pret Krievijas ballistiskajām raķetēm, šajās dienās notikuši ierobežojumi, kas valstij likuši šķēršļus stāties pretī iebrucēja droniem.
Ukraina pēdējā laikā strauji audzējusi savas spējas to notriekšanā, un, ja iepriekš reaktīvo kaujas dronu notriekšanas īpatsvars bija relatīvi neliels, tad oktobra sākumā atsevišķās dienās izdevies notriekt jau 85 % no Krievijas palaistajiem bezpilota lidaparātiem, oktobra sākumā ziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
Šāds rādītājs gan bija līdz “Starlink” darbības ierobežošanai, un šobrīd nav skaidrs, vai iekšzemē situācija ir uzlabojusies līdzīgi kā frontē, vai “Starlink” darbību pilnā apmērā atjaunojis tikai frontē.
KONTEKSTS:
Turpinoties Krievijas plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, kurš sākās 2022. gada 24. februārī, Ukraina 2025. gadā augustā sāka pielietot jaunu pretošanās stratēģiju – dronu triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām, sūkņu stacijām, naftas uzglabāšanas noliktavām un eksporta termināļiem, kā arī militāriem objektiem agresorvalsts teritorijā.
Līdz šim Ukrainas vidējas un tālas darbības dronu un raķešu triecieni iznīcinājuši vai bojājuši simtiem šādu Krievijas objektu. Droni bieži apšaudījuši un bojājuši arī naftas termināļus, pārstrādes vai uzglabāšanas objektus Krievijas rietumos pie valsts robežas ar Eiropas Savienību.
Šo triecienu sekas Krievijai ir būtiskas: plaši ugunsgrēki, naftas pārstrādes rūpnīcu darbības apturēšana, degvielas deficīts un pat pilnīgs dīzeļdegvielas eksporta aizliegums. Degvielas trūkums redzams vairākos reģionos, tostarp Maskavā, kur veidojas garas rindas pie uzpildes stacijām. Ukrainas triecieni traucē arī Krievijas militāro loģistiku – īpaši Krimas apgādi.
Ukrainas vadība šos triecienus dēvē par “tālas darbības sankcijām”, kuru mērķis ir radīt Krievijai bailes un deficītu, piespiežot agresorvalsti maksāt augstāku cenu par karu.
