Pēc aptuveni 37% balsu saskaitīšanas tika prognozēts, ka Netanjahu bloks iegūs 57 no 120 vietām Izraēlas parlamentā Knesetā, kas ir par desmit vietām vairāk nekā opozīcijas blokam, ko vada bijušais bruņoto spēku komandieris Gadi Eizenkots.
Netanjahu partija “Likud” ar 28 vietām būs lielākā atsevišķā partija parlamentā, savukārt otrajā vietā ierindosies Eizenkota partija “Yashar” ar 21 vietu, liecina sākotnējie rezultāti.
Tā kā nevienai pusei acīmredzot nav izdevies iegūt 61 vietu, kas nepieciešama vairākuma nodrošināšanai, joprojām nav skaidrs, kurš kļūs par Izraēlas nākamo premjerministru.
Trešo lielāko atbalstu esot ieguvusi bijušā premjerministra, labējā politiķa Naftali Beneta partija “Kopā”. 17 līdz 18 vietas parlamentā, pēc aptauju datiem, varētu būt ieguvušas arābu partijas, kas ir jauns rekords. Kopumā parlamentā varētu būt iekļuvuši 11 saraksti.
Jaunās valdības veidošana būs sarežģīta
Jaunas valdības izveidošana varētu būt ļoti sarežģīta, ja neviens no blokiem negribēs sadarboties ar arābu partijām, kas kontrolēs gandrīz sesto daļu vietu Knesetā.
Parlamenta vēlēšanu iznākums izšķirs, vai Izraēlā pie varas paliks labējais premjerministrs Benjamins Netanjahu. Viņa galvenais konkurents šajās vēlēšanās ir bijušais armijas komandieris Gadi Eizenkots, kurš sola samierināt dziļi sašķelto Izraēlas sabiedrību.
Foto: AP Photo/Ariel Schalit Izraēlas partijas “Jašar” līderis Gadi Eizenkots ar mazdēlu balso Izraēlas parlamenta vēlēšanās. Aptaujas rāda, ka Eizenkots varētu būt pārspējis līdzšinējā premjera Benjamina Netanjahu vadīto bloku
Eizenkots pēc aptauju rezultātu publicēšanas pavēstīja, ka šāds vēlēšanu iznākums liecina par “neuzticības izteikšanu” Netanjahu valdībai. Viņš esot gatavs nekavējoties ķerties pie jaunas valdības veidošanas.
Arī vairāku citu opozīcijas partiju līderi izteikušies, ka Netanjahu bloks esot cietis smagu sakāvi.
Vēlēšanu iecirkņi tika slēgti pulksten 22 pēc Latvijas laika. Pirmie oficiālie rezultāti varētu būt zināmi ap pulksten 1 pēc Latvijas laika, bet izdevums “Haaretz” vēsta, ka balsu skaitīšana varētu turpināties līdz pat piektdienai, jo bijis daudz pa pastu iesūtīto balsu (ap 600 000 jeb 10 % no kopējā skaita).
Daudziem izvēle šķiet svarīgākā pēdējās desmitgadēs, tādēļ arī vēlētāju aktivitāte bijusi rekordaugsta. Izraēlas Centrālā vēlēšanu komisija informē, ka šoreiz vēlēšanās nobalsoja 77,7 % balsstiesīgo pilsoņu.
Politikas komentētāji spriež, ka šoreiz sevišķi aktīvi balsojuši Izraēlas arābu pilsoņi: ja pirms četriem gadiem vēlētāju aktivitāte arābu vidū bija tikai nedaudz vairāk par pusi (53 %), tad šoreiz tā varētu būt sasniegusi 78 %.
Lai gan Eizenkots iepriekš ir noraidījis iespēju sadarboties ar arābu partijām, norādot uz kopīgu vērtību trūkumu, analītiķi pieļauj, ka tās tomēr varētu palīdzēt opozīcijai pārņemt varu no Netanjahu.
Vienlaikus Apvienotā arābu partiju saraksta līderis Mansurs Abass jau ir paudis cerību, ka mandātu sadalījums ļaus Eizenkota blokam un arābu politiskajiem spēkiem kopīgi nodrošināt 61 vietu Knesetā. Pēc 2022. gada vēlēšanām Abasa vadītā partija pievienojās Naftali Beneta un Jaira Lapida veidotajai valdošajai koalīcijai. Tomēr šī sadarbība ilga tikai gadu, līdz koalīcijas sairšanai.
Opozīcijas līderis sola likvidēt “Hamās”
Vēlēšanas notiek trīs gadus pēc palestīniešu teroristiskā grupējuma “Hamās” 7. oktobra uzbrukuma, intensīva kara Gazas joslā, spriedzes pieauguma Rietumkrastā un kara pret Irānu, kas radījis globālas sekas.
Bijušais armijas ģenerālštāba priekšnieks Gadi Eizenkots un viņa partija “Jašar” metusi nopietnu izaicinājumu premjeram Netanjahu. Eizenkots sola 18 mēnešu laikā likvidēt “Hamās”.
“Netanjahu valdībai nav izdevies likvidēt “Hamās”, taču tai ir izdevies sagraut patiesību – izplatot melus, pārrakstot vēsturi un kavējot valsts izmeklēšanas komisijas izveidi.
Izraēla atrodas draudu jūrā, saskaroties gan ar ārējiem ienaidniekiem, gan iekšējiem izaicinājumiem. Pašreizējā vadība nav spējīga ar tiem tikt galā,” apgalvo Eizenkots.
Viņš sola izveidot izmeklēšanas komisiju par izlūkošanas un politiskajām kļūdām, kas noveda pie 7. oktobra uzbrukuma.
Foto: Gints Amoliņš, LTV Gadi Eizenkota vadītās partijas “Jašar” mītiņš
Eizenkots vēlēšanu dienā apmeklēja arī Gazas karā bojā gājušā dēla kapu, bet nobalsojot Netanjahu valdību nosauca par sliktāko valsts vēsturē.
Līdzšinējais premjers Netanjahu balsoja Jeruzalemē un savukārt brīdināja – ja kritīs viņa valdība, ko premjera partija “Likud” veido koalīcijā ar nacionālistiskām un ultraortodoksālo ebreju partijām, būs apdraudēta Izraēlas valsts pastāvēšana.
“Mēs to nevaram atstāt kreiso spēku un arābu partiju rokās, kuras vēlas izbeigt ebreju valsts pastāvēšanu. Tieši tas ir likts uz spēles. Tas ir tas, kas izšķiras: ebreju valsts nosargāšana, mūsu drošības nodrošināšana, mūsu nākotnes garantēšana.”
Netanjahu joprojām ir daudz atbalstītāju
LTV filmēšanas grupa vēlēšanu dienā devās uz Sderotu – 40 tūkstošu iedzīvotāju pilsētu, kas strauji aug. Pilsēta atrodas vien kilometra attālumā no Gazas joslas un ierasti bijusi labējo un konservatīvo spēku cietoksnis. “Hamās” uzbrukumā šeit tika nogalināti 70 cilvēki.
Izraēlā aģitācija pie balsošanas iecirkņiem turpinās arī vēlēšanu dienā. Vēlēšanu iecirknī filmēšanas grupu neielaida, taču jūtams, ka šeit vairums atbalsta Netanjahu “Likud” partiju un sabiedrotās ultranacionālās un reliģiski konservatīvās partijas.
“Visi cilvēki Izraēlā, kas pieder pie labā spārna, vēlas, lai uzvar Bibi [Netanjahu iesauka]. Mums nav nekā kopīga ar kreisajiem,” stāsta Netanjahu un “Likud” partijas atbalstītājs Haims.
Galvenais jautājums viņam ir drošība. “Ja pie varas nāks kreisie, ar Izraēlu būs cauri.”
Šeit balso arī Reuta Ben Haima, kas kandidē no finanšu ministra Bezalela Smotriča vadītās Reliģiskā cionisma partijas. Smotričs citu solījumu skaitā piedraudējis okupētajā Rietumkrastā izvērst tādu pašu militāro kampaņu kā Gazā. Vairākas rietumvalstis pret viņu un nacionālās drošības ministru Itamaru Ben-Gviru ieviesušas sankcijas, apsūdzot par ebreju kolonistu vardarbības kurināšanu pret palestīniešiem Rietumkrastā.
Savukārt mērenāk noskaņotā Eiznekota atbalstītāji uzskata, ka vajag pārmaiņas, un cer, ka kādu daļu balsu iegūs arī šeit.
“Domāju, ka arī šeit gaidāmas pārmaiņas – nostājas mainās visdažādākajos virzienos. Un es ceru, ka tas viss kopā strādās, un galu galā Sderotas iedzīvotāji pieņems realitāti pat tad, kad tā mainīsies. Ticu, ka tas nāks par labu arī mums – pilsētas iedzīvotājiem – un veicinās šīs vietas turpmāku izaugsmi,” stāsta Eizenkota partijas “Jašar” atbalstītājs Joavs.
Izveidot koalīciju nebūs viegli
Kopumā no abām pusēm – gan Netanjahu, gan Eizenkota nometnēm – izskan, ka otras uzvaras gadījumā apdraudēta Izraēlas nākotne. Politikā atmosfēra ir nokaitēta. Un tas atsaucas sabiedrībā.
“Kad sākās karš, daudzi cilvēki apvienojās un nolēma, ka vairs nekādas šķelšanās un nekādu kašķēšanos. Taču vēlēšanu laikā politiķiem ir interese sašķelt cilvēkus un panākt, lai viņi vērstos cits pret citu,” secina laikraksta “The Times of Israel” politiskā korespondente Tāla Šneidere.
Galu galā Netanjahu un Eizenkota polistisko nākotni – neatkarīgi, kura no abām partijām uzvarēs –, izšķirs, kā vēlēšanās veiksies abu sabiedrotajām koalīcijas izveidei. Lai iekļūtu 120 deputātu Knesetā, partijām jāpārvar 3,25 % barjera. Vēlētāju aptaujas rāda, ka tas varētu būt izdevies 11 sarakstiem.
