Kā norādījis viens no avotiem, vēstule tapusi pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma. Tramps apstiprinājis, ka atbalstījis Vensa ideju nodibināt kontaktus ar Irānas pārstāvjiem, norādot, ka tas tiek darīts, jo Teherānai ir nepieciešama palīdzība ar medicīnas precēm.
“The Wall Street Journlal” atzīmēja, ka nosūtot vēstuli Rezaei, Venss cenšas noskaidrot, vai Vašingtonai un Teherānai ir iespējams panākt vismaz minimālu vienošanos, kas ļautu pārliecināt Trampu nedot pavēli atsākt militāru triecienus Irānai pēc 3. novembrī gaidāmajām ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām.
Tomēr vēstulē nav izklāstīts konkrēts miera plāns. Tajā iekļauti priekšnoteikumi sarunu atsākšanai.
Rezaei ir bijis visilgāk amatā esošais Islāma revolucionārās gvardes korpusa komandieris – šo amatu viņš ieņēma arī Irānas un Irākas kara laikā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Par Irānas Augstākās nacionālās drošības padomes vadītāju Rezaei kļuva šā gada augustā.
Daļa ASV amatpersonu uzskata, ka sarunas ar tādiem Irānas stingrās līnijas piekritējiem kā Rezaei varētu dot rezultātus. Tomēr Rezaei līdzšinējie izteikumi neliecina, ka pusēm būs viegli rast kopsaucēju.
Savā nesenajā ierakstā mikroblogošanas vietnē “X” viņš paziņoja, ka no Irānas netiks izvests pat grams bagātinātā urāna un sarunas ar ASV nenotiks, kamēr Vašingtona nebūs veikusi pasākumus uzticības atjaunošanai. Pēc Rezaei teiktā, šis process jāsāk ar visu Irānas izvirzīto nosacījumu pilnīgu izpildi.
KONTEKSTS:
Ir izskanējuši minējumi, ka Izraēla un ASV triecienus Irānai varētu atsākt tūlīt pēc ASV vidustermiņa vēlēšanām 3. novembrī.
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
