Jūrmalas iedzīvotāja Irina Kozlova atceras 22. augusta vētras nakts izjūtas – vējš pamatīgi zēģelējis, bijis neomulīgi, līdz kādā brīdī atskanēja brīkšķis. Par spīti spēcīgajām pūsmām, viņa devās tumsā skatīties, kas īsti nolūzis.
Mākslīgais intelekts palīdzējis aprēķināt zaudējumus
“Es izgāju ārpusē paskatīties, kas notika, skatos, otrā pusē tur divi zari nokrita. Nekādas vainas. Eju apkārt mājai, skatos – koks. Ņemot vērā, ka zari ir ļoti kupli, plaši, te pagalmā neko nevarēja redzēt. Jūs taču zināt, kā cilvēki saka – tikai ne ar mani. Un tas notiek nakts laikā, kad vēl ir tāda tumsa. Nu tiešām nezināju, kur skriet un ko darīt, kam vispār lūgt palīdzību,” stāsta Irina.
“Sekas, ko mēs nevarējām redzēt, ir tas, ka tagad tek iekšā mājā; bija pēc dažām dienām tās lietusgāzes. Un tad mums tika. Dabūjām grāmatplauktus izvākt un nolikt tur lielu bļodu, lai varētu mainīt. Protams, caurums ir caurums, tur jumtā kaut kur ietek ūdens.”
Kritušais koks sagandēja ne tikai jumtu. Tā kā mājā pašlaik notiek remonts, ārā bija izliktas mēbeles un sadzīves tehnika. Trauku mazgājamā mašīna bija nolikta tieši tajā vietā, kur nokrita koks. Tā gan nebija apdrošināta. Jumta bojājumu pieteica apdrošināšanai – atlīdzības pieteikumu veikli izskatīja un izmaksāja.
“Mēs ar dēlu uzreiz izmantojām mākslīgo intelektu. Ievadījām mākslīgā intelekta programmā bildes. Pateicām, ka neko nesaprotam celtniecības jautājumos; lai apskatās materiālus, kas tur ir par materiāliem.
Mākslīgais intelekts zaudējumus aplēsa uz 5000 eiro. Mēs tā arī uzrakstījām, ka tas varētu izmaksāt piecus tūkstošus.”
Septiņas priedes uz mājas
Irina ir viena no tiem īpašniekiem, kas pieteikuši atlīdzību apdrošinātājiem. Kopumā saņemti vairāk nekā 7000 pieteikumu, no kuriem atlīdzības izmaksātas jau gandrīz pusei. Līdz šim izmaksāti 2,5 miljoni eiro, bet vēl 10,75 miljoni rezervēti pārējām atlīdzībām – kopā lēstās izmaksas ir 13 miljoni eiro.
Lielākā daļa pieteikumu ir par nodarītajiem bojājumiem īpašumiem, kam spēcīgais vējš norāvis vai sabojājis jumta segumus, kā Irinai. Citiem krītoši koki sagandējuši ēku fasādes vai lietus iekļuvis mājās. Pārējie pieteikumi ir par sabojātām mašīnām vai bojātiem sējumiem.
“Rekords ir septiņas priedes uz vienas mājas. Tas izklausās diezgan daudz un kā mums teica kāds mūsu nozares cilvēks – senāk cilvēki pirms būvēja māju, līda līdumu, šobrīd izskatās, ka cilvēks dara pretējo, ka cilvēks lien parkā, mežā iekšā dzīvot. Ja cilvēks dzīvo mežā, tad skaidrs, ka kādā mirklī arī kāds koks var uzkrist,” spriež Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Apdrošinātāji vērtē, ka šī gada vētra izmaksu ziņā bijusi “lētāka”, nekā tā, kas pirms diviem gadiem plosījās jūlijā. Toreiz katra pieteikuma vērtība vidēji bija augstāka, kā arī sējumi vēl nebija nopļauti.
Šogad lielākā daļa lauku jau bija nokopta. Lauku atbalsta dienestā zaudējumi pieteikti no vismaz 100 lauksaimniekiem, bet par konkrēta atbalsta summa vēl nav zināma – to dienestā vēl vērtēs.
Nav arī apzināti zaudējumi “Sadales tīkliem” – radīto bojājumu novēršana turpināsies vismaz līdz mēneša beigām. Savukārt “Augstsprieguma tīkli” provizoriski lēš, ka izmaksas būs līdz 300 tūkstošiem eiro.
Pašvaldības varēs pretendēt uz naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem
Pēc valsts atbalsta vērsušās 26 pašvaldības – pieteikti 1000 dažādi infrastruktūras vai objektu bojājumi. Visvairāk to ir Rīgā – vairāk nekā 300, arī bojājumu summa lielākā – nepilns miljons eiro. Vēl lielākie zaudējumi pieteikti Dobeles, Augšdaugavas un Daugavpils novados – 150 un 100 tūkstoši eiro. Summas vēl varētu mainīties, jo jāiesniedz precīzas tāmes.
“Manas aplēses ir indikatīvi, ka tas varētu būt līdz 5 miljoni eiro. Nedomāju, ka būs vairāk. Drīzāk varētu būt mazāk. Tie ir zaudējumi, ko pašvaldības informējuši, kas ir attiecināmi uz VARAM,” stāsta viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (“Apvienotais saraksts”).
“Sadaļa, kas attiecas par pašvaldībām, ir sedzama no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šīm aplēsēm, par kurām es minēju, budžetā ir nauda,” sola Tavars.
Ņemot vērā pašreizējos aprēķinus, vētras postījumu labošana izmaksās zem 20 miljoniem eiro. Taču klāt nāks vēl atbalsts lauksaimniekiem, kā arī zaudējumi “Sadales tīkliem”.
“Vētra parādīja, ka mēs neesam vientuļi, jo pirmajā brīdī šķita, ka tu esi vienatnē un nezini, ko darīt,” stāsta jūrmalniece Irina Kozlova.
“Šodien es joprojām dzirdu, kā zāģē kokus un zarus; klausos, kas notika ar kaimiņiem un kādas nepatikšanas bija. Bet gribu pateikt, ka mūsu valstī tomēr ir sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Bija arī garāmgājēji, kuri apstājās un prasīja, vai nevajag palīdzēt to visu sakārtot.”
KONTEKSTS:
Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada, kad ir pilnvērtīgi novērojumi par vēja brāzmām Latvijas teritorijā.
Vētrā sabrūkot jaunbūvei, Jelgavā gāja bojā cilvēks. Vairāki cilvēki cieta krītošu koku un zaru dēļ. Glābšanas darbos cieta divi ugunsdzēsēji glābēji.
Svētdienas, 23. augusta, rītā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 klientu, un elektrības dažādās Latvijas vietās nebija vairākas dienas. Daudzviet nedarbojās luksofori, bija slēgti veikali, aptiekas un degvielas uzpildes stacijas. Tāpat bija traucēti mobilie sakari. Elektroapgādi atjaunoja pakāpeniski.
Atbildīgie dienesti atzina, ka vētra sniegusi mācībstundu par lietām, kas uzlabojamas. Priekšlikumi jāizstrādā Krīzes vadības centram. Premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) atzina, ka vētras radītā krīze izgaismoja komunikācijas trūkumus starp atbildīgajiem dienestiem, bet prezidents Edgars Rinkēvičs atzīmēja, ka ir jāpilnveido Krīzes vadības centra darbs.
