ĪSUMĀ:
Valdība projektu noraida
Sakas pagastā, netālu no Pāvilostas, uzņēmums “K2 Ventum” bija iecerējis būvēt vēja ģeneratorus. Kopumā bija plānots uzstādīt 46 turbīnas, kas slietos līdz pat 250 metru augstumam. Saskaņā ar aplēsēm, saražotā enerģija būtu līdzvērtīga divu Ķeguma hidroelektrostaciju saražotajam apjomam. Taču uzņēmuma plānus apturēja valdības lēmums neatbalstīt “K2 Ventum” vēja elektrostacijas tālāku virzību.
Kādēļ valdība neatbalstīja – par to koalīcijas partneru vidū vienprātības nav. “Ir diezgan daudz strīdīgu apstākļu. Valdībā lēmumi un diskusija bija diezgan plaša par to, bet šis lēmums ir izdarīts,” pauž klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība). Viņam gluži pretēji runā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība): “Visas šīs publiskās institūcijas bija atzinušas to, ka ir bijis viss korekti. Un tad, lai vienkārši galā pateiktu, ka tomēr nē, ir jābūt tiesiskiem argumentiem, kāpēc tu tā saki.”
Plašas juridiskās diskusijas
Šādu apjomīgu projektu virzība rit noteiktā kārtībā. Pirmais būtiskais solis – jāsaprot tā ietekme uz vidi, tostarp dabu, augsni, dzīvniekiem, ainavu un vēl citiem faktoriem.
“Šajā situācijā, izvērtējot visu ietekmi uz vidi, novērtējuma ziņojumus un ekspertu atzinumus, – protams, ietekmes ir. Pastāv arī šaubas, vai tās tiks novērstas.
Bet konkrētā projektā tika ietverti pasākumi monitoringam blakus esošajā rezervātā, lai gadījumā, ja tiešām kaut kādas ietekmes atklātos, var reaģēt,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
“K2 Ventum” ietekmes uz vidi vērtēšana ritēja četrus gadus. Enerģētikas un vides aģentūras, kā arī Valsts vides dienesta slēdzienu formāli var uzskatīt kā finišētu pirmo projekta īstenošanas soli.
Tā gan to neredz projekta pretinieki. Viņu ieskatā iecerētais vēja parks neatbilst ne pašvaldības teritorijas plānojumam, ne Aizsargjoslu likumam. Neesot pietiekami izvērtēta ietekme uz putniem, blakus esošajām aizsargājamajām teritorijām un vēl, un vēl. Vairāki norādītie trūkumi tiešām ir izvērtušies plašās juridiskās diskusijās.
“Tie atzinumi (IVN ziņojumā – red.) – mēs viņiem kategoriski nepiekrītam, un mēs esam iesnieguši vairāku un ļoti autoritatīvu autoru atzinumus,” teic biedrības “Piekraste rītdienai” jurists Ivars Pommers. Viens no atzinumiem, uz kuriem atsaucas Pommers, ir Latvijas Univerrsitātes (LU) emeritētās profesores, bijušās Satversmes tiesas tiesneses un vairāku Saeimas sasaukumu deputātes Ilmas Čepānes viedoklis par to, ka piekrastes aizsargjoslā nav pieļaujama vēja elektrostacijas būvniecība.
Daļu biedrības “Piekraste rītdienai” juridiskās izmaksas sedz Berdiganu fonds
Daļu biedrības “Piekraste rītdienai” juridiskās izmaksas apmaksā Berdiganu fonds “Ar mīlestību Latvijai”. Fonda valdē ir Jānis Berdigans. Viņš pats ir Pāvilostas iedzīvotājs, kurš arī iebilst pret “K2 Ventum” vēja parka izveidi. “Es atbalstu vēja enerģijas attīstību Latvijā. Mans viedoklis par “K2 Ventum” nav vērsts pret vēja enerģiju kā tādu – uzskatu, ka jebkuram šāda mēroga projektam jāattīstās tiesiski, sabalansējot enerģētikas, vides un vietējo iedzīvotāju intereses,” viņš rakstiski norāda “De facto”.
Berdigans kā Pāvilostas iedzīvotājs savu viedokli par “K2 Ventum” projektu paudis arī Ministru prezidentam Andrim Kulbergam (“Apvienotais saraksts”), kad premjers 7. augustā devās reģionālajā vizītē uz Kurzemi, Liepāju. Berdigans sarunā ar Kulbergu pārrunājis arī Latvijas tehnoloģiju nozares attīstību un citus ar uzņēmējdarbību saistītus tematus. “De facto” lūdza arī premjera birojam paskaidrot, ko Kulbergs un Berdigans todien pārrunāja. Taču no biroja pārstāves teiktā izriet, ka abi pavisam īsi pārrunājuši politiski nebūtiskus jautājumus.
Iebilst pret ietekmes uz vidi novērtējumu
Parka pretinieku iebildumi pēc būtības pauž to, ka, viņuprāt, novērtējums par ietekmi uz vidi ir nepareizs, neprofesionāls un nepilnvērtīgs.
Vietējie iedzīvotāji, kas konsolidējušies biedrībā “Piekraste rītdienai”, uzskata, ka “K2 Ventum” projekta novērtējums nesniedz atbildes uz lērumu būtiskiem jautājumiem.
“Valsts pārvaldei šie atzinumi, kas ir IVN procesā, ir ļoti skrupulozi jāizvērtē. Mēs kā kopiena sarakstījām visus savus iebildumus pēc tam, kad bija tapis šis ziņojums, un norādījām uz ziņojumu trūkumiem un Vides aģentūras atzinuma trūkumiem. Saņēmām atbildi no Klimata un enerģētikas ministrijas, ka ir ekonomiski neizdevīgi vērtēt vēlreiz un ieviest jaunu procesu, lai pārvērtētu šo (IVN) atzinumu,” norāda biedrības “Piekraste rītdienai” valdes locekle un juriste Daina Paulovska.
Bīstams signāls citiem potenciālajiem investoriem
Neviens nepārbaudīja, vai novērtējumā par ietekmi uz vidi tiešām ir visi tie trūkumi, kurus atzīmēja vietējā kopiena. Vienlaikus tas, ka valdība “K2 Ventum” parku noraidīja, šos iebildumus nepārbaudot, iezīmē strupceļu uzņēmējam. Tas formāli izpildīja visas likumā noteiktās prasības. Ko vēl tam vajadzēja izdarīt, lai saņemtu valdības zaļo gaismu, kļuva plaši interpretējams jautājums. Un šis ir bīstams signāls potenciāliem citiem investoriem
“Tās mūsu bažas rodas tieši tādēļ, ka ir ļoti konkrēts process, kurā attīstītājiem ir jāizvērtē dažādi ar vidi un cilvēkiem, un sabiedrību saistīti riski, bet vēlāk, kad tas ir izdarīts un arī ievēroti visi priekšraksti, kas ir noteikti valstī, pēc tam gala lēmuma pieņēmējs pieņem kardināli citu lēmumu,” uzsver FICIL Enerģētikas un industrializācijas darba grupas vadītājs Jānis Zuļķis.
Tagad “K2 Ventum” grasās tiesāties. Tas cer, ka tiesa valdības lēmumu atzīs par prettiesisku.
“Tāpēc ir šīs organizācijas, Dabas aizsardzības pārvalde, kas visus šos ekspertu dokumentus un atzinumus izvērtē. Viņi to izvērtē, un viņi sniedz atbildi, vai ir okey vai nav okey. Tad sanāk, ka varbūt tad šis vispār nav nekas vajadzīgs,” klāsta “K2 Ventum” valdes loceklis Agris Kalniņš.
Valsts vides dienests klātienes intervijai nepiekrita, bet rakstiski norādīja, ka tiesāšanās gadījumā tiesa arī vērtēs, vai ietekmes uz vidi novērtējums ir pietiekami ticams.
Vienošanās ar sabiedrību
Nākamais strīdīgais punkts ir par uzņēmuma un vietējās kopienas vēlmju un interešu salāgošanu.
“Ir tomēr liela nozīme, kā attīstītājs komunicē ar sabiedrību, ar kādiem uzstādījumiem attīstītājs nāk. Vai attīstītājs vēlas sabiedrības akceptu, vai viņš tomēr paļaujas uz to, ka viņam likumā viss ir atļauts, un viņš to darīs. Un es tomēr gribētu teikt, ka šis ir skaļākais gadījums Latvijā un šī ir lielākā pretestība,” pauž Sakas pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja, Latvijas Teritorijas plānotāju asociācijas valdes locekle Laine Šildere. Iedzīvotāju vidū gan nav simtprocentīgas vienprātības.
Sabiedrības intereses šādos projektos jāņem vērā jau novērtējumā par ietekmi uz vidi. Taču nav skaidrs, ko nozīmē vienošanās ar vietējo kopienu.
“Es domāju, ka katram ir dotas iespējas ļoti radoši izpausties. (..) Iespējams, risinājums būtu vietējais referendums. (..) Droši vien tas būtu viens no atbildes variantiem,” pieļauj Dienvidkurzemes novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs (Latvijas Reģionu apvienība).
Ņemot vērā, ka Latvijai ir svarīgi virzīties uz enerģētisko neatkarību, šādos projektos ir jāsalāgo ne tikai uzņēmēja un vietējās kopienas, bet arī Latvijas kopējās sabiedrības intereses.
“Tas ir jautājums par enerģētisko drošību. Dabasgāzes jau mums nav. Tas jau nav mūsu resurss. Mēs taču viņu importējam. Un no kurienes mēs viņu importējam? Un vai mums [tās] būs pietiekami? Tie visi jautājumi ir aktuāli. Un ir tas lielais jautājums – kur ir energodrošība,” retoriski vaicā Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga.
DAP gaida KEM virzītos vēja elektrostaciju ekspluatācijas noteikumus
Kā uzsver Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), ietekme uz vidi ir pilnīgi visiem projektiem. Viņu ieskatā, “K2 Ventum” vēja parks varēja turpināt virzīties uz priekšu. Dabas aizsardzības jautājumus, par kuriem raizējas pārvalde, risina jau nākamajā posmā, nosakot uzņēmējam monitoringa programmu. Tādas šobrīd ir teju visiem vēja parkiem Latvijā.
Kā stāsta DAP pārstāve Strode, šobrīd visiem jaunajiem vēja parkiem ir nosacījums izvietot putnu detektēšanas sistēmas, lai mazinātu vēja ģeneratoru sadursmi ar putniem. Piemēram, vēja parkā “Rapsoil”, kas atrodas starp jūru un Liepājas ezeru, šobrīd mirstot ļoti daudz sikspārņu. DAP ieskatā šobrīd trūkst mehānismu, kā ietekmēt jau strādājošu vēja parku. Tādēļ pārvaldē ar nepacietību gaida Klimata un enerģētikas ministrijas virzītos noteikumus par vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasībām.
