LSM Latgales studija aplūkoja trīs viena zīmola marinētu gurķu burciņas. Lasot tulkoto informāciju, redzams, ka katra no tām ražota citā valstī – vienai norādītā ražotājvalsts ir Maķedonija, otrai – Moldova, trešajai – Polija. Savukārt oriģinālajā preču marķējumā visām ražotājvalsts ir Maķedonija. Par konstatēto žurnālisti informēja arī Pārtikas un veterināro dienestu.
“Apskatot iesūtītos marķējumus, dienests konstatēja vairākus pārkāpumus, tostarp vienai no burciņām ir dažāds arī sastāvs. Nav korekti norādīta arī uzturvērtība. Nākošais pārkāpums saistīts ar ražotāju norādīšanu,” pastāstīja PVD pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Vineta Grīnberga.
Konkrētās marinējumu burciņas iegādātas vienā no pārtikas veikaliem Daugavpilī. Reaģējot uz neatbilstībām, PVD darbinieki veica veikala ārpuskārtas pārbaudi un pārtikas produktu marķējuma izpēti. Pret pārbaudes filmēšanu veikala darbinieki iebilda.
PVD pārbaudes turpināsies arī pie preču izplatītāja.
“Izplatītājs uzliek šo marķējumu. Vai dažos gadījumos viņš var būt importētājs, ievedot pa tiešo no trešajām valstīm produktus. Dienests veiks pārbaudi, ja konstatēs neatbilstības – uzdos termiņu neatbilstību novēršanai. Ne vienmēr mēs uzreiz primāri sodām. Tas nav dienesta pienākumus uzreiz sodīt,” skaidroja Grīnberga.
Izplatītājs bāzēts Rīgā, un to sazvanīt neizdevās.
Kravas pārbauda arī uz valsts robežas, tomēr ne visas
Produktu pārbaudes veic ne tikai veikalu plauktos un pie izplatītājiem, bet arī uz valsts robežas, kur to dara gan PVD, gan muita.
Taču tajā brīdī nav prasības, lai uz produkta būtu arī marķējums latviešu valodā, bet gan kādā no Eiropas Savienības valodām.
PVD Ziemeļlatgales pārvaldes vadītājas vietniece Inese Atmane norādīja, kam jābūt iekļautam oriģinālajā produkta marķējumā:
“Nosaukums, kas tas par produktu, ražotāja uzņēmums, sastāvdaļas obligāti, derīguma termiņš. Teiksim, ja alergēni ir, viņiem obligāti jābūt izceltiem, uzturvērtība, kam ir jābūt norādītai. To visu skatāmies, lai būtu marķējumā iekļauts. Oriģinālajā marķējumā.”
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Latgales muitas kontroles punktu daļas vadītāja vietnieks Guntars Kokins skaidroja, ka Muitas dienesta kontrole fiziski nepārbauda katru kravu:
“Muitas dienesta kontrole ir balstīta riska analīzē.
Tas nozīmē, ka ne katru no kravām mēs veram fiziski vaļā, ne katrai kravai mēs pārbaudīsim padziļināti dokumentus, bet katra krava tiks izanalizēta attiecībā uz riskiem – sankciju apiešanas riskiem, aizliegumu riskiem.”
PVD norādīja, ka inspektori pārbaudes katrā veikalā veic reizi gadā. Taču arī tad gan kapacitātes, gan sortimenta apjoma dēļ netiek pārbaudīti visu pārtikas produktu marķējumi.
