Budžeta aizlāpīšana Ukrainā: papildu finansējumam aicina atbalstīt ES likumprojektus

ĪSUMĀ: 

Premjers aicina pieņemt eirointegrācijas likumprojektus 

Šonedēļ, atklājot Augstākās radas jauno sesiju, Ukrainas premjers Serhijs Koreckis sacīja, ka Ukraina taupīs visās jomās, kas nav saistītas ar aizsardzību. Tomēr tiks saglabātas pensijas un sociālie pabalsti.

“Valdība īsteno stingru budžeta taupības režīmu attiecībā uz tiem budžeta līdzekļiem, kas nav paredzēti aizsardzības vajadzībām. Mēs jau esam identificējuši 70 miljardus lielu ietaupījumu, kas pilnībā tiks novirzīts aizsardzības vajadzībām. Vienlaikus mums ir jāpilda visas nepieciešamās sociālās saistības. Problēmu ar pensijām vai algām nebūs,” sacīja Koreckis.

Premjers arī norādīja, ka Ukrainai šogad vēl ir iespēja no partneriem saņemt 25 miljardus eiro, ja valsts izpildīs jau iepriekš apsolītās apņemšanās eirointegrācijas jomā. 

Valdība no savas puses izdarīs visu, lai Ministru kabineta kompetencē esošos mājasdarbus izpildītu īsā termiņā, parlamentā solīja Koreckis, izsakot lūgumu deputātiem pieņemt vajadzīgos likumprojektus. 

Kopumā parlamentam ir jāpieņem 26 likumprojekti, no kuriem 12 jau ir sagatavoti. Tomēr 14 likumprojekti dažādu iemeslu dēļ nav iekļauti darba kārtībā. Uz parlamenta atbildību krīzes pārvarēšanā šonedēļ norādījis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. 

“Tāpat daļa atbildības tautas priekšā ir arī parlamentāriešiem. Gnadrīz 15 miljardus dolāru vērta ir viņu darba daļa. Tā ir jāizpilda,” viņš sacīja.

Valdošai partijai parlamentā nav de facto vairākuma visos jautājumos 

Tomēr parlamentā joprojām nav nepieciešamā atbalsta visiem likumprojektiem, kuri jāpieņem. 

Piemēram, otrdien Augstākā rada noraidīja trīs likumprojektus, kuru pieņemšanas gadījumā Ukraina varētu piekļūt 3,45 miljardiem eiro. 

Parlamentā izskan dažādi argumenti iebildumiem saistībā ar likumprojektiem. Tomēr, visticamāk, viena no svarīgākajām problēmām ir saistīta ar to, ka valdošajai “Tautas kalpa” frakcijai, kuru pārstāv arī Zelenskis, ne visos jautājumos ir de facto vairākums parlamentā. Īpaši tas ir jūtams tautā nepopulāros jautājumos, kas, piemēram, skar pašnodarbināto regulējumu vai nodokļus pasta sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro. Tie ir vieni no eirointegrācijas paketes visasāk kritizētajiem likumprojektiem. 

Argumentus pret izsaka arī “Tautas kalpa” frakcijas deputāts Jurijs Kameļčuks. Viņš uzskata, ka vienošanās, kuras ar starptautiskajiem partneriem noslēdza iepriekšējā valdība, ir jāpārskata un jāslēdz parlamentam. 

“Uzskatu, ka jebkādas vienošanās ar starptautiskajiem partneriem vispirms ir jāsaskaņo ar Augstāko radu — ar tautas pārstāvjiem, parlamenta deputātiem, kuri ir ievēlēti tāpat kā prezidents. Turklāt nekādus lēmumus nedrīkst īstenot tikai ar rīkojumu vai akli — pat ja no tiem ir atkarīgs Ukrainas budžets,” teica Kameļčuks. 

Asākās diskusijas par tautā nepopulāriem jautājumiem 

Ukrainā lielas diskusijas ir saistītas arī ar likumprojektu, kas paredz nodokļu uzlikšanu mazajiem pasta sūtījumiem. Šāda prakse ir Eiropas Savienības valstīs.

Eirointegrācijas ietvaros sabiedrotie uzstāj uz šāda regulējuma ieviešanu Ukrainā. Tomēr Ukrainas deputāti to neatbalsta, cita starpā norādot, ka šobrīd – kara apstākļos –

šo mazo sūtījumu apjoms ir milzīgs un bieži vien tās ir Ukrainā nepieejamās lietas, kas nepieciešamas izdzīvošanai tumsā, aukstumā un kara apstākļos, nevis luksuspreces. 

Tāpēc šādus sūtījumus deputāti nevēlas aplikt ar papildu nodokli. 

Tāpat smagas diskusijas ir arī citās jomās. Līdz ar to nav skaidrs, kā Ukraina spēs iztikt tuvākajos mēnešos. Galvenais jautājums ir par to, kā Ukraina finansēs algas un piemaksas karavīriem.