ĪSUMĀ:
Izmaiņas degvielas cenās
Būtiskākā ietekme uz degvielas cenu pieaugumu septembrī bija auto gāzes cenu kāpumam par 9,2 %. Dīzeļdegvielas cenas palielinājās par 0,1 %, savukārt benzīna cenas samazinājās par 0,2 %.
Šī gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 34,5 %. Gada laikā dīzeļdegviela sadārdzinājās par 38,1 %. Benzīna cenas pieauga par 27,9 %, un auto gāze palika dārgāka par 12,9 %.
Salīdzinot ar 2025. gada vidējo cenu līmeni, degvielas cenas 2026. gada oktobrī bija par 32,9 % augstākas. Dīzeļdegvielas cenas bija par 37,3 % augstākas, benzīna cenas par 25,5 %, auto gāzes cenas par 10,5 %.
Iedzīvotājus aicina pārskatīt tēriņus
Iedzīvotāji Jēkabpilī seko līdzi cenām un izvērtē braucienu nepieciešamību:
“Tāpat cilvēki brauca un brauks. Tur bez variantiem. Protams, ka gribas, lai ir lētāk. Ja cilvēkam alga ir 800 eiro, viņam braukt ir ekskluzīvs pasākums.”
“Mazāk braucu tālākus gabalus, bet tā – nav variantu. Ir jālej un jābrauc tur, kur vajag.”
“Vispār attur citreiz, mēģinu apkopot to braukšanu. Nebraucu piecus metrus, varu aiziet arī kājām. Uzliku arī saules paneļus, lai elektrību ieekonomētu.”
Lai arī cenas ir kāpušas, eksperti norāda, ka plaša degvielas patērētāju paradumu maiņa Latvijā pagaidām vēl nav vērojama. “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis, raugoties pasaules tirgos, iesaka jau tagad pārskatīt ne vien braukšanas paradumus, bet arī tēriņus kopumā.
“Tās globālās tendences, kas nosaka cenu, diemžēl ietekmēt nevaram. Mēs varam ierobežot tikai savu patēriņu,” sacīja Gašpuitis.
Cilvēki paši var ietekmēt to, kur un kā viņi brauc, kā un kad lieto elektroenerģiju, kāds ir noslēgtais līgums. Ir iespēja nosiltināt māju, ierīkot iespēju regulēt temperatūru istabās, tādējādi mazinot patērēto enerģiju.
Degvielas sadārdzinājums nav tikai autovadītāju problēma. Vienas no pirmajām to izjūt transporta un loģistikas nozares, bet vēlāk tas var sadārdzināt arī pārtiku, būvniecību, ražošanu un citus ikdienas pakalpojumus. Savukārt to, cik liels būs kopējais slogs Latvijas iedzīvotāju maciņiem, lielā mērā noteiks laikapstākļi.
“Ja ziema izrādās salīdzinoši īsa un silta, tad arī pie pašreizējā cenu kāpuma mūsu gala rēķini var izrādīties tādi paši kā pērn vai pat mazāki, bet, ja ziema ir gara, atnāk ātri, ir pastiprināts pieprasījums pēc energoresursiem,” skaidroja Gašpuitis.
Papildu risku rada arī ģeopolitiskā situācija – konflikta saasināšanās Tuvajos Austrumos var nozīmēt ne vien jaunu cenu kāpumu, bet arī energoresursu piegādes traucējumus. Ekonomists pieļauj, ka cenu līmenis varētu mazināties, taču būtiskāks atslābums, visticamāk, gaidāms tikai pavasarī.
KONTEKSTS:
Septembrī samazinājās arī tirgotās degvielas apjoms. Finanšu ministrijā norādīja, ka tas septembrī bijis zemākais kopš pērnā decembra.
Degvielas cenu kāpumu Latvijā un citur pasaulē ietekmē karš Tuvajos Austrumos, jo tur atrodas aptuveni puse no naftas rezervēm. ASV un Izraēlas uzbrukums Irānai un Irānas triecieni Persijas līča valstīm samazinājuši naftas ieguvi reģionā. Savukārt Irānas īstenotā Hormuza jūras šauruma mīnēšana gandrīz apturējusi tankkuģu satiksmi svarīgajā jūras ceļā, pa kuru pārvadā piekto daļu pasaules jēlnaftas.
