Pirms galīgā lēmuma vēl jānoslēdzas iebildumu izskatīšanas procedūrām Latvijā un Eiropas Savienības līmenī. Šim procesam paredzēti vismaz seši mēneši.
Gadu gaitā spieķis no vienkārša palīga pastaigās pa Gaujas senlejas takām kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem Siguldas simboliem. Tomēr seno tradīciju turpina arvien mazāk meistaru.
Pirms aptuveni 10 gadiem Siguldas apkārtnē spieķus prata darināt 11 cilvēki, no kuriem seši bija praktizējoši amatnieki. Šobrīd, gatavojot pieteikumu Eiropas aizsardzībai, apzināti tikai četri meistari.
Par visā Latvijā zināmo spieķu meistaru var kļūt divos veidos – piedzimstot spieķu darinātāju ģimenē vai tajā ieprecoties. Antras Plavgo gadījumā tas bijis otrais variants. Šo amatu viņa piekopj aptuveni 40 gadu, un sākotnējais vaļasprieks ar laiku kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu.
Siguldas spieķu darbnīca Foto: Novadu Ziņas LTVSiguldas spieķu darbnīca Foto: Novadu Ziņas LTVSiguldas spieķu darbnīca Foto: Novadu Ziņas LTVSiguldas spieķu darbnīca Foto: Novadu Ziņas LTVSiguldas spieķu darbnīca Foto: Novadu Ziņas LTVSiguldas spieķu darbnīca Foto: Novadu Ziņas LTVSiguldas spieķu darbnīca Foto: Novadu Ziņas LTVSiguldas spieķu darbnīca Foto: Novadu Ziņas LTV
Mazā suvenīrspieķa izgatavošana aizņem aptuveni stundu, bet lielajam nepieciešama vesela darba diena. Gadā Antra izgatavo tūkstošiem mazo spieķīšu un ap 300 lielo.
“Vasarā jānoskaidro, kur aug krūkļi, jo tos griež tad, kad tiem nav lapu. Tagad jau es māku atpazīt arī kociņu bez lapām, bet sākumā tik viegli negāja,” amata noslēpumus atklāja Siguldas spieķu meistare Antra Plavgo. “Vēlu rudenī, pirms sniega, un agri pavasarī, kad sniegs jau nokusis, jāiet uz mežu pēc kociņiem. Tad tos sagriež, noliek vēsā vietā, apsedz ar plēvi, lai tie nesakarst, jo visus reizē nevar izlocīt. Tad ņem pa porcijai un loka.”
“Ārzemniekiem galvenokārt interesē, kas tas spieķis vispār tāds ir. Viņi nevar saprast, jo nekur nav redzējuši tādus suvenīrus,” pastāstīja meistare.
Siguldas spieķa vēsture sniedzas vairāk nekā 200 gadu senā pagātnē, kad tas kalpoja kā palīgs pastaigās pa Gaujas senlejas takām.
“Padomju gados Siguldas spieķa vēsture mazliet mainījās, nāca klāt Siguldas spieķa krāsojums, jo sākotnēji Siguldas spieķis bija bezkrāsains un gandrīz vai bez rakstiem,” pastāstīja Siguldas novada kultūras mantojuma speciāliste Līvija Gridjuško.
Laika gaitā spieķis kļuvis par vienu no Siguldas pilsētas simboliem, un tā darināšanas prasme jau izpelnījusies atzinību visā Latvijā. Tagad Siguldas spieķis pretendē arī uz starptautisku aizsardzību.
“Tālejošs pasākums, jo mēs gan Latvijā, gan arī Eiropā nostiprinām Siguldas spieķi kā lokālu ražojumu, kas raksturīgs tieši Siguldai un Siguldas novadam,” norādīja Gridjuško.
