Precizējums
Ministru prezidents precizē gadu, kad kino nozarei plānots papildu miljons eiro. To plānots nodrošināt jau no 2027. gada, nevis 2028. gada, kā pausts iepriekš.
Finansējuma avots pagaidām gan nav zināms. Kino nozare piedāvājumu pieņem kā pagaidu kompromisu, piebilstot, ka tas neatrisina finansējuma problēmas, taču ir labāk nekā nekas. Nozare cer, ka premjers solīto pildīs, un turpinās prasīt arī nodevas ieviešanu.
Pašreizējā iecere jeb tā sauktā “Netflix” nodeva paredz platformām ik gadu vietējā saturā ieguldīt vismaz 3,5 % no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem. Prasība attiektos gan uz Latvijas, gan ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, tostarp “Netflix” un “Disney+”. Platformas varētu finansēt filmu un seriālu tapšanu, iegādāties izplatīšanas tiesības vai iemaksāt naudu Nacionālā kino centra budžetā. Pēc Kultūras ministrijas aplēsēm ārvalstu platformu iemaksas centra budžetā varētu sasniegt aptuveni 600 tūkstošus eiro gadā.
Taču premjers nesen rosināja apsvērt atteikšanos no ieceres, paužot bažas par attiecībām ar ASV. Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzina, ka vajadzīgs vairāk laika diskusijām, lai līdzsvarotu kino nozares intereses un sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem. Saeima pagājušajā nedēļā likumprojektus atbalstīja otrajā lasījumā, taču atcēla steidzamību, paredzot vēl trešo lasījumu pirms galīgā lēmuma.
Kino nozares organizācijas par šādu pavērsienu bija neizpratnē, uzsverot, ka pie regulējuma strādāts vairāk nekā četrus gadus un līdzīga prasība jau darbojas citās 17 Eiropas valstīs.
Kulbergs rosina atlikt lemšanu par nodevu
Pēc šodienas tikšanās ar kino nozares pārstāvjiem Kulbergs piedāvā lemšanu par nodevu uz laiku atlikt un nozarei no 2027. gada nodrošināt papildu miljonu eiro. Konkrētu finansējuma avotu viņš vēl nenosauca, taču iecerējis pārskatīt valsts naudas piešķīrumus, kas notiek bez konkursa. Papildu atbalstu paredzētu valsts budžetā. Savukārt nākamgad plānots izstrādāt ilgtermiņa kino finansēšanas modeli.
Premjera ieskatā nozares finansējuma piesaiste noteiktam procentam no apgrozījuma nav pareizais risinājums.
Viņš uzskata, ka vispirms jāvērtē nozares vajadzības un tām vajadzīgā summa, nevis finansējums jānosaka automātiski pēc procentu likmes. Vienlaikus Kulbergs uzsvēra, ka pašmāju kino nedrīkst palikt bez atbalsta.
Kulbergs vēlas atbalstīt gan Latvijas satura tapšanu, gan ārvalstu producentu piesaisti filmēšanai šeit. Taču lēmumu par straumēšanas nodevu viņš aicina vērtēt arī plašākā Latvijas sadarbības un investīciju kontekstā.
“Man kā valdības vadītājam ir jāskatās plaši, kas ir Latvijas interesēs. Šeit tiek runāts par vienu nozari, bet es skatos, ko nozīmē mums sadarbības partneri, ko šie sadarbības partneri ir gatavi ieguldīt Latvijas valstī ārpus šīs industrijas jautājuma, un ieguvumi no šī ir daudzkārt lielāki Latvijas drošībai un Latvijas citām nozarēm nekā tikai šeit viens [nodoklis]. [..] Man notiek sarunas ar mūsu stratēģiskajiem partneriem. Man ir nepieciešama šī pozīcija, un man ir jāskatās uz valsts interesēm visā griezumā, ne tikai kino industrijas griezumā. [..] Mūsu valsts intereses ir dažādos aspektos. Mums interesē arī nopelnīt un mūsu stratēģiskās investīcijas piesaistīt valstij, kas nesīs daudz lielāku labumu nekā vienkārši viens vien nodoklis uz platformu,” sacīja Ministru prezidents.
Kulbergs šodien arī aicināja nespekulēt par to, kādus drošības riskus varētu radīt nodevas ieviešana. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka kino nozare netiek upurēta – piedāvājot lemšanu par nodevu uz laiku atlikt, tai tiek solīts cits finansējuma risinājums.
Kino nozare piedāvājumu pieņem kā pagaidu kompromisu
Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma pēc tikšanās gan norādīja, ka piedāvājums vēl nav ilgtermiņa risinājums.
Par labo ziņu viņa uzskata sarunā panākto izpratni, ka straumēšanas platformu ieguldījums Latvijas kino veidošanā ir vajadzīgs. Rietumas ieskatā arī premjers to saprot, un nozare cer, ka nākamgad sekos konkrēti soļi regulējuma pieņemšanai.
Viņa atsaucās arī uz Somiju un Igauniju, kur, pēc viņas teiktā, darbs pie līdzīga regulējuma virzās uz priekšu. Rietuma uzskata, ka kopīga reģiona pieeja varētu palīdzēt arī Latvijai. Viņa norādīja, ka valstīs, kur šāda nodeva jau darbojas, tās ieviešanu pavadījusi spēcīga globālo uzņēmumu un stratēģisko partneru pretestība. Tāpēc būtiska esot valsts spēja aizstāvēt savu izvēlēto ceļu.
Par solītā finansējuma saņemšanu nozare gan pagaidām nevar būt pilnīgi droša. Rietuma uzsvēra, ka tā turpinās dialogu ar valdību un atgādinās gan par solīto papildu naudu, gan nepieciešamību ieviest nodevu. Viņa arī atgādināja, ka attiecīgie likumprojekti jau ir Saeimā, un premjers tos nevar ne pieņemt, ne atcelt sarunā pie viena galda.
“Šajā mainīgajā pasaulē mēs nevaram būt droši ne par ko, bet mēs ceram uz labāko. Nozare ir pietiekami jaudīga, pietiekami koncentrēta un fokusēta.
Mēs atgādināsim gan par šo kompromisa solījumu, aizlāpot šo mūsu brēcošo budžeta caurumu, ja tā var teikt, gan arī mēs turpināsim dialogu un virzību uz to, lai šī nodeva tiktu ieviesta,” sacīja Rietuma.
Arī režisors Matīss Kaža tikšanos vērtēja pozitīvi. Viņam radusies sajūta, ka premjers saprot nozares vajadzības un pamatojumu papildu finansējumam. Kaža uzsvēra, ka Latvijas kino Eiropas kontekstā saņem mazu valsts atbalstu, tāpēc jebkurš papildu finansējums ir būtisks.
Solīto miljonu viņš uzskata par pieņemamu pagaidu kompromisu līdz brīdim, kad straumēšanas platformu regulējumu ieviestu. Taču sarunā nozare neesot saņēmusi konkrētu skaidrojumu, kāpēc to pašlaik nevarētu izdarīt. Pēc Kažas teiktā, premjers runājis par stratēģiskajiem partneriem un nepiemērotu brīdi, bet argumenti palikuši vispārīgi. Arī precīzs regulējuma virzības termiņš nav nosaukts – vien pārrunāts, ka pie jautājuma atgriezīsies nākamgad.
“Tas, kas mūs interesē, ir tas, ka ir šis stabilais atbalsts. Protams, ka tas viens miljons – ir labi, ka vismaz tas tiek piešķirts, bet skaidrs, ka tas mūs joprojām nostāda atpalicēju stadijā attiecībā pret Lietuvu un Igauniju, nerunājot par citām Eiropas valstīm, kur tiek daudz dāsnāk dotēts kino. Un te ir jāuzsver arī tas, ka tie mūsu panākumi tomēr pēdējos gados ir bijuši ievērojami lielāki nekā citās Baltijas valstīs, tāpēc būtu tikai likumsakarīgi, ka šis atbalsts būtu lielāks.
Mēs turpināsim cīnīties par šo nodevu un par to, ka tas tiek ieviests ar izpratni arī pret tiem apsvērumiem, kurus minēja premjers,” sacīja režisors.
Premjera aicinājums atlikt lemšanu par nodevu vēl nenozīmē, ka likumprojektu virzība Saeimā ir apturēta. Par to jālemj deputātiem. Likumprojektus trešajam lasījumam sagatavo atbildīgā Saeimas komisija, bet galīgo lēmumu pieņem parlaments. Kad tos vētīs komisijas sēdē, pagaidām nav zināms.
KONTEKSTS:
Straumēšanas platformu jeb tā sauktais “Netflix” nodoklis paredzētu, ka straumēšanas platformām būtu pienākums ieguldīt vietējā kino un seriālu veidošanā vismaz 3,5 % no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem. Līdzīga kārtība jau ieviesta vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs.
Grozījumus likumos izstrādāja Kultūras ministrija sadarbībā ar Nacionālo kino centru, filmu nozari un medijiem.
6. oktobrī premjers paziņoja, ka valdībai būtu jāvērtē iespēja atteikties no iecerētajiem grozījumiem, norādot, ka nevēlas bojāt attiecības ar stratēģiskajiem partneriem, un tā vietā aicināja vairāk fokusēties uz kino nozares attīstības atbalstīšanu.
Gan nozare, gan kultūras ministrs sacīja, ka vēl vasarā premjers šādas nodevas ieviešanu atbalstīja. Kino nozares organizācijas pret premjera ieceri atteikties no nodevas jeb tā sauktā “Netflix” nodokļa iebildušas, uzsverot, ka nodevas mērķis ir veicināt filmu tapšanu latviešu valodā un pieejamību straumēšanas platformās.
