Ziņojumā par valsts budžeta izdevumiem 2026. gada 4. ceturksnī lēsts, ka gada nogalē valsts iestāžu izdevumi ierasti pieaug, arī šogad atbilstoši Valsts kases prognozēm decembrī izdevumi lēsti aptuveni 1,6 miljardi eiro, kas ir par aptuveni 438 miljoniem eiro jeb 38 % vairāk nekā viena mēneša vidējais apjoms.
FM uzsvērusi, ka valsts budžeta izpildē vēsturiski ir novērojams izdevumu pieaugums gada nogalē, kas gan pats par sevi neliecinot par nesaimniecisku vai ekonomiski nepamatotu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu. To ik gadu veidojot objektīvi pamatoti maksājumi. Publiskus iepirkumus nereti var sākt tikai pēc finansējuma apstiprināšanas, savukārt iepirkumu procedūru ilgums un atsevišķu nozaru specifiskās prasības nozīmē, ka preču piegāde, pakalpojumu sniegšana un samaksa par tiem koncentrējas gada otrajā pusē vai gada nogalē. Tāpat atsevišķos gadījumos līgumus izpilda visa gada garumā, bet atbilstoši līguma nosacījumiem norēķinus izpilda tieši gada beigās.
Pēc ziņojuma uzklausīšanas valdība vienojās atlikt maksājumus, kas nav kritiski iestāžu pamatfunkcijām. Tas nozīmē, ka
izdevumi būs jāierobežo, piemēram, semināriem un konferencēm, reprezentācijas pasākumiem, dažādiem ārpakalpojumiem, konsultācijām un pētījumu pasūtījumiem, kā arī biroju un aprīkojuma atjaunošanai, investīcijām informācijas tehnoloģiju un citās jomās, kas nav kritiski neatliekamas.
Šie paredzētie ierobežojumi neattieksies uz obligātajiem maksājumiem un izdevumiem sociālo pakalpojumu, valsts drošības, veselības aprūpes un citu kritisko valsts funkciju nepārtrauktai nodrošināšanai.
Šis valdības aicinājums neietekmēs arī algas un atlīdzības izdevumus.
Savukārt jaunu līgumu slēgšana virs 50 000 eiro būs pieļaujama tikai ar ministra vai ministra pilnvarotas amatpersonas saskaņojumu, pirms tam izvērtējot attiecīgo izdevumu nepieciešamību un pamatotību.
