Birokrātijas mazināšanas rīcības grupa sagatavojusi svarīgāko darbu plānu jeb ceļa karti, kas jāpaveic birokrātijas mazināšanā. Darba grupas vadītājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes padomnieks Jānis Endziņš sacīja, ka viens no galvenajiem darbiem ir veikt funkciju uzdevumu auditu. To varētu darīt ar mākslīgā intelekta palīdzību, kas šai vajadzībai jau esot uztrenēts.
“Testa fāze ir sekmīgi noslēgusies. Mēs redzam, ka mākslīgais intelekts faktiski spēj noauditēt funkcijas ar apmēram 80 % precizitāti un tas notiek gana ātri.
Faktiski robots to spēj izdarīt stundu laikā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka būs jāliek klāt dabīgais intelekts un jāliek klāt arī politiskais lēmums,” klāstīja Endziņš.
Mākslīgais intelekts esot pielāgots arī budžeta vajadzībām.
“Ja līdz šim viņu faktiski trenējām nolūkā atrast tās funkcijas, tos uzdevumus, kuri rada lielāku administratīvo slogu, tad tagad esam pielikuši klāt papildu funkcionalitāti. Proti, tajā brīdī, kad robots ir sapratis – šo funkciju varētu nedarīt vai šo funkciju varētu deleģēt, tad robots arī spēj sarēķināt, cik stundas, cilvēku slodzes un citus resursus var ietaupīt arī budžeta kontekstā. Tā ir aktualitāte, un es domāju, ja viss notiks, tad šo funkciju auditu vajadzētu veikt nākamā gada budžeta tapšanas laikā,” sprieda Endziņš.
Tas nozīmē, ka provizoriski līdz 1. februārim būs jāiet cauri apjomīgam funkciju auditam.
Endziņš sacīja, ka vēl vienam svarīgam jautājumam – atrast tā saucamos Eiropas prasību pārspīlējumus – arī mākslīgais intelekts esot apmācīts.
“Pateikt, kas ir tas papildu uzslāņojums, ko Latvija ir uzlikusi pa virsu Eiropas prasībām. Tas būs otrs lielais darbiņš. Šobrīd Eiropas Komisija ir atvēzējusies, lai izdarītu spiedienu uz dalībvalstīm, lai mazinātu šos pārspīlējumus, un tas kaut kad var beigties pat ar pārkāpumu procedūrām. Mēs esam tam gatavi, lai pēc iespējas ātrāk šos pārpīlējumu gadījumus atrastu un noravētu,” teica Endziņš.
Septembra nogalē valdība jau ir apstiprinājusi Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas priekšlikumu, kā nākamo divu gadu laikā samazināt administratīvo slogu par vienu miljardu eiro. Valdība uzdevusi gan ministrijām, gan to padotības iestādēm, izstrādājot savus darba plānus, iekļaut gan plānotos pasākumus administratīvā sloga mazināšanai, gan arī sasniedzamo rezultātu naudas izteiksmē.
Endziņš pauda – no pērnā gada 1. decembra birokrātijas slogs ir samazināts par vairāk nekā 143 miljoniem eiro. Tas aprēķināts pēc starptautiski atzītas metodikas. Taču esot jāpanāk, lai arī parlamentā novērtētu birokrātisko slogu tiem likumprojektiem, kas tiek pieņemti.
Premjera pārstāve Elīna Šverna uzsvēra – mazāka birokrātija ir viena no prioritātēm.
“Birokrātijas mazināšana ir viena no šīs valdības prioritātēm. To esam uzsvēruši jau daudzkārt šīs valdības laikā. Tas būs noteikti aktuāli arī nākamajai valdībai, jo efektīva valsts pārvalde būs viens no jaunās valdības deklarācijas pamatprincipiem. Un jebkuros darbos, kas tiek īstenoti, šis princips tiek ņemts vērā,” teica Šverna.
Tagad Endziņš gaida sarunu ar premjeru, lai izietu cauri praktiskiem soļiem, kā ieviest mākslīgā intelekta palīdzību. Viņš sacīja, ka pagaidām ir piecas ministrijas, kam slogu izdevies samazināt – Ekonomikas, Zemkopības, Veselības, Iekšlietu un Satiksmes –, bet pārējām slogs palicis nemainīgs vai pat pieaudzis, to vidū Klimata un enerģētikas ministrijai un Finanšu ministrijai.
