ĪSUMĀ:
Ja ļauj sev priecāties tikai reibumā
Viens no populārākajiem pieņēmumiem mūsu sabiedrībā ir, ka alkohols cilvēkiem palīdz atbrīvoties un uzlabo noskaņojumu. Daudzi pat uzskata, ka bez tā nav iespējams kārtīgi atpūsties vai priecāties. Taču tā nav tiesa, uzsvēra narkoloģe.
“Mēs visi to esam pieredzējuši – līdz brīdim, kad pirmoreiz citu mudināti vai paši drosmi saņēmušies pamēģinājām kaut ko no malas, lai ietekmētu savu sajūtu, līdz tam vecumam mēs visi mācējām rotaļāties, mācējām dauzīties, mācējām visu ko,” viņa skaidroja.
Labā ziņa – šīs prasmes neesam pazaudējuši. Iespējams, tikai aizmirsuši.
“Šobrīd mēs kā lieli, nopietni vīri un sievas esam aizmirsuši, ka mēs to drīkstam darīt arī tagad, tāpēc reizēm cilvēks sev atļauju [priecāties] dod tikai tad, kad ir iedzēris,” secināja Maksima.
Ja tas ir vienīgais veids, kā atpūsties un justies brīvi, un ja bez alkohola vai citu vielu lietošanas cilvēks to nespēj, vēlme iedzert likumsakarīgi parādās arvien biežāk.
Daži kādu brīdi ar to var sadzīvot un uzreiz nenogrimt, atzina narkoloģe, taču liela daļa diemžēl vienā brīdī vairs neprot apstāties. Tālāk tas attiecīgi mēdz novest pie neapdomīgas rīcības un noteikumu pārkāpšanas, piemēram, sēžoties dzērumā pie stūres.
“Diemžēl alkohola ietekme var radīt ne gluži palīdzošu domu gājienu. Cilvēki lietojot zaudē kritisko domāšanu un spēju izvērtēt – “vai tas viens aliņš vai viena glāze mani ietekmē vai neietekmē. Varbūt es kaut kā tieku galā, jūtos jauki, daru slepus, neviens nenojauš un neviens nepieķer”, un tas diemžēl attīsta riņķa danci, kas kādā brīdī noved pie lielākas devas un smagākām izvēlēm,” stāstīja Maksima.
Ja šauj sev kājā, tad reiz arī trāpīs
Atkarība nerodas vienā dienā. Tā attīstās fonā, bieži vien klusi un pamazām – pusgada laikā, gada laikā, varbūt pat piecos vai desmit gados, līdz ar to veidojas arī jauns domāšanas veids, ko varētu salīdzināt ar šaušanu sev kājā.
“Kādreiz paveicas, kādreiz var neiešaut, bet kādreiz, ja šauj, gāžas viss, kas var apgāzties. Agrāk vai vēlāk diemžēl lode trāpīs. Zaudējumi būs vienmēr,” pauda narkoloģe.
Viņasprāt, mūsu sabiedrībā valda priekšstats, ka noteiktos daudzumos lietot alkoholu ir normāli, un tā ir iespēja atpūsties, ko nav nekādas vajadzības sev liegt.
Taču Maksima atgādināja, ka patiesībā norma ir nelietot. Alkoholam nav drošas devas. It sevišķi, ja cilvēks iet cauri kādām grūtībām vai pārdzīvojumiem, lietot alkoholu, lai mazinātu iekšējās sāpes vai dusmas, nav norma. Tas nav pareizais ceļš, kuru iet.
“Jāsaprot, ka tā ir riskēšana ar to, ko es nezinu, ar procesiem, kas manī var būt ir latenti, noslēpti. Varbūt esmu pārgurusi darbā, varbūt man neiet attiecībās, varbūt man ir darījuši pāri pieaugušie, kad es augu. Dažādi aizvainojumi, dusmas, sāpes, bēdas, sēras – tas viss prasa pēc kaut kāda seguma, bet alkohola ietekme rada mākslīgu vāciņu, ka viss ir kārtībā. Liekas, ka es iederos sabiedrībā, ka es neko īsti nepārkāpju, bet patiesībā šīm risināmajām lietām esmu uzlikusi pagaidu vāciņu,” skaidroja ārste.
Ja gadījumā emocijas ir pārāk lielas vai grūtas un cilvēks vairs nezina, kā priecāties bez vielu palīdzības, sākas pieminētais riņķa dancis, kas agrāk vai vēlāk noved pie tā, ka organisms pielāgojas.
“Cilvēks sāk šo prasmi trenēt vairāk un vairāk, un tad jau pieslēdzas patoloģiskā fizioloģija, organisms pārstrukturizējas virzienā, uz kuru viņam būtu bijis labāk nepārstrukturizēties,” atzina narkoloģe.
Bezalkoholiskais šampanietis – vai tiešām labākā izvēle?
Tie, kas sāk apjaust alkohola lietošanas ietekmi uz ķermeni, veselību un prātu, nereti sabiedriskos pasākumos tādēļ izvēlas bezalkoholiskas opcijas – piemēram, bezalkoholisko alu vai šampanieti, taču ārste skaidroja, ka cilvēkam, kam alkohols reiz sagādājis grūtības, tā nav labākā izvēle.
Maksima vērtēja, ka kopumā pamata uzstādījums šiem dzērieniem ir, ka tajos nav alkohola, un tas ir labi. Taču gadījumā, ja ar alkohola lietošanu izveidojusies psiholoģiska sasaiste, šis jautājums jau kļūst sarežģītāks.
“Tas var nostrādāt kā palaidējmehānisms, jo kaut kādā ziņā tieksmes impulss ir nekontrolējams un caur šādu izvēli tas var tikt provocēts. Jā, būtībā jau tas ir bezalkoholisks dzēriens, bet kāpēc es pie tā tik ļoti tuvojos, ja tas man ir radījis problēmas?” vaicāja narkoloģe.
Alkohols un veselība
