Pagājušajā nedēļā saistībā ar karu Ukrainā maldus kārtējoreiz izplatīja arī bijušais dimantu tirgotājs Aivars Smans. Šajās Saeimas vēlēšanās viņš neveiksmīgi startēja no “Saskaņas centra” saraksta, kuru vadīja kādreizējais Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs.
Populārā sociālo mediju video, kas skatīts gandrīz 300 tūkstošus reižu, Smans stāsta, ka Ukrainā neesot kara:
“Turklāt, paskatieties, it kā karš notiek, bet kara taču nav, vai ne? Oficiāli kara nav, ir kaut kāds karastāvoklis. Krievijā tā ir speciālā militārā operācija, bet Ukrainā tas ir karastāvoklis, nevis karš.”
Tā nav taisnība. Pērn augustā Ukraina likumā oficiāli noteica, ka cīņa pret Krievijas agresiju kopš 2014. gada ir Ukrainas neatkarības karš. Valstī karastāvokli ieviesa 2022. gada februārī un to pagarina ik pēc 90 dienām.
Ukrainā karastāvoklis ir īpašs tiesiskais režīms. To izsludina bruņotas agresijas vai uzbrukuma draudu gadījumā, lai aizsargātu neatkarību, teritoriālo integritāti un nacionālo drošību. Tas nosaka rīcības kārtību, kā arī tiesības un pienākumus kara laikā.
Ukrainas likumos minēts, ka kara gadījumā sākas mobilizācija un tiek izsludināts karastāvoklis. Citiem vārdiem sakot, ja karastāvoklis jau ir spēkā, kara pieteikšana praktiski neko nemainītu.
Militārie eksperti Ukrainas medijos arī norādījuši, ka karš būtu jāpiesaka pašai Krievijai. Ja to izdarītu Ukraina, iznāktu, ka oficiāli karu sākusi Ukraina.
Savukārt Krievija pilna mēroga karu pret Ukrainu arvien dēvē par speciālo operāciju.
Smans secina, ka, tā kā Ukraina to par karu neuzskatot, tur ritot parasta dzīve. Savukārt šajā parastajā dzīvē netiekot ievērotas cilvēktiesības:
“Šobrīd Ukrainas pilsoņiem, it sevišķi vīriešiem, nav tiesību, jo viņiem nav tiesību izbraukt no valsts.”
Smans noklusē, ka izbraukšanas aizliegumam ir izņēmumi. Piemēram, izbraukt drīkst vīrieši ar pirmās līdz trešās grupas invaliditāti vai vīrieši, kuri vieni audzina bērnus.
Turklāt no valsts atļauts izbraukt jauniem vīriešiem līdz 22 gadu vecumam ieskaitot.
Starptautiskas vienošanās nosaka, ka ikvienam ir tiesības atstāt savu valsti. Tomēr tajās noteikts, ka valstis var to liegt kara vai citu ārkārtas apstākļu gadījumā,
kas apdraud nācijas pastāvēšanu.
Smans savā stāstā ievij vēl vienu Kremļa propagandas vēstījumu – Eiropas Savienība to visu atbalstot, kamēr pati tirgojoties ar Putinu. Savukārt Ukrainas graudus nepērkot.
“Cienījamie ukraiņi, vai jūs varat pārdot savus graudus Polijai vai Ungārijai? Nevarat? Bet Krievija var, redzat?” saka Smans.
Taču arī šajā gadījumā viņš nemin būtisku kontekstu. Polijā un Ungārijā tiešām aizliegts Ukrainas graudu imports. Iemesls ir vietējo lauksaimnieku un tirgus aizsardzība.
Tās pretēji vairumam valstu arī nav pārtraukušas graudu importu no Krievijas, taču tā apjoms ir ļoti mazs. Pērn Krievijas produkti Ungārijas un Polijas graudu importā veidoja attiecīgi 0,07 un 0,24 procentus.
Smans arī noklusē, ka pirms diviem gadiem Eiropas Savienība ievērojami paaugstināja muitas tarifus, lai ierobežotu importu no Krievijas un Baltkrievijas.
Tā rezultātā graudu imports no Krievijas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir niecīgs. Krievijas graudu imports aizliegts Latvijā un Lietuvā, bet Igaunija šomēnes aizliedza graudu tranzītu.
