Gan plusi, gan mīnusi. Tā par Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto priekšlikumu nākamā gada zvejas kvotām Baltijas jūrā un Rīgas līcī izsakās Latvijā.
Komisija piedāvā centrālās Baltijas jūras reņģu nozveju palielināt par 49 %, reņģu nozveju Rīgas līcī – par 11 %, bet brētliņu nozveju – par 44 %.
“Tā ir laba ziņa. It sevišķi tajā apstāklī, ka šobrīd arī pieprasījums pēc mūsu produktiem pasaulē, it sevišķi Amerikā, ir ļoti strauji pieaudzis, un mums ir iespēja gan kāpināt uzņēmuma jaudas, gan attīstīt eksporta tirgus, gan pienest nodokļus tālāk,” norāda SIA “Karavela” valdes loceklis Andris Bite.
EK savu piedāvājumu balsta zinātnieku vērtējumā par zivju krājumu pakāpenisku atjaunošanos. Izaicinājums gan slēpjas jautājumā par mencu piezvejas kvotām.
Eiropas Komisija lūko to uz pusi samazināt, jo mencu stāvoklis joprojām tiek vērtēts kā kritisks. Mencu zvejot mērķtiecīgi ir aizliegts jau ilgstoši. Taču, zvejojot reņģes un brētliņas, mencas lomā nonāk nejauši. Zvejnieki to izkontrolēt nevar. Zemkopības ministrijā uzsver – piezvejas apjoms katru gadu mainās, tāpēc to nevar precīzi paredzēt.
“Tātad, šo piezvejas kvotu komisija jau vairākkārt cenšas samazināt vēl – ļoti, ļoti būtiski,” atgādina Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš. “Un šajā gadījumā piedāvās par 50 % mazināt, kas nokrīt zem Latvijas atsevišķu gadu nozvejas, kas ir iegūta piekrastes zvejā. Piedāvātas ir 18 tonnas, bet 2024. gadā, piemēram, mēs nozvejojām ap 30 tonnām. Līdz ar to šādā situācijā, ja beidzas piezvejas kvota, tad zvejniecība, kur viņa varētu parādīties – nozveja –, ir jāaptur, un to mēs nevaram pieļaut. Līdz ar to tā ir Latvijā arī sarkanā līnija. Mēs neesam gatavi iet uz tālāku samazinājumu.”
Zivju pārstrādes uzņēmumā “Karavela” Baltijas jūras zivis sastāda apmēram no 15 līdz 20 % no kopējā pārstrādes apjoma. Uzņēmumā skaidro – mazāka piezvejas kvota var radīt problēmas visai ražošanas ķēdei, pat, ja reņģu un brētliņu nozvejas iespējas ir lielas.
“Zvejniecība ir ļoti nozīmīga kā sākuma resursa sagādātājs. Bet aiz zvejniekiem ir pārstrādātāji, tiem ir etiķešu ražotāji, bundžu ražotāji, transportētāji un viss. Un, ja pieņemsim, nedod Dievs, nonāk līdz šādai situācijai, tad mēs šeit nerunājam par zvejniecībā varbūt, pieņemsim, 200 cilvēku darbavietu jautājums, bet kopējā ietekme tam varētu būt vairāku tūkstošu cilvēku darbavietas,” uzsver Bite.
“Mēs varbūt varētu pie sliktas piezvejas iekļauties, bet tam tā nevajadzētu būt. Kad mēs ar drebošām rokām, nezinu, zvejniekiem gandrīz jāslēpj menca, jo viņa kvota beigsies un viņu zveja tiks apturēta,” piebilst Riekstiņš. “Un šeit mēs esam ar stingru nostāju. Iepriekš arī komisija vēlējusies samazināt, nav samazināts. Mēs ceram, ka kopā ar pārējām Baltijas valstīm panāksim, ka tā tas arī paliks.
Bloka dalībvalstis Komisijas sagatavoto piedāvājumu apspriedīs nākamnedēļ – 26. un 27. oktobrī – Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā.
