ĪSUMĀ:
Eiropai ir jāpanāk pasaules lielās ekonomikas
Diskusijā par ES konkurētspēju piedalījās Eiropas komisārs ekonomikas jautājumos Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”) un ASV vēstnieks ES Endrjū Pazders. Šajā diskusijā kā atskaites punkts tika ņemts pirms diviem gadiem publicētais Mario Dragi ziņojums par ES konkurētspēju.
Dombrovskis teica, ka minētā ziņojuma ieteikumi šobrīd tiek ņemti vērā un iekļauti politikas dokumentos.
Viņš atzina, ka Eiropas valstīm ir ne tikai jācenšas panākt lielās ekonomikas, no kurām kontinents atpaliek, bet steidzami jārīkojas un jārisina jautājumi, kas patiesībā jau ietekmē Eiropas sāncenšus.
Pazders, vērtējot šā brīža situāciju ekonomiskajā sadarbībā ar Eiropu, uzsvēra, ka pārtikusi Eiropa ir labāks ASV tirdzniecības partneris. Viņš gan uzskata, ka Eiropas kontinentam ir nepieciešams sadarboties ar ASV mākslīgā intelekta jomā, jo tas būtu labāk nekā ar Ķīnu. Taču, lai šī sadarbība iedarbotos, Eiropai jāiegulda enerģētikā un kritisko minerālu nodrošināšanā. Mākslīgā intelekta pamatā ir datu centri, kas noteikti arvien aktuālāks jautājums būs arī Eiropā.
Krievijas sistēmā un ekonomikā parādījušās plaisas
Ekonomika bija arī viena no sastāvdaļām diskusijai par to, kā labāk gatavoties attiecībām ar Krieviju, kuru būs izmainījis tās izvērstais karš pret Ukrainu.
Domnīcas “Carnegie” Krievijas-Eirāzijas centra direktors Aleksandrs Gabujevs vērtē, ka
šobrīd Krievijas ekonomika sāk atgādināt Padomju Savienību ar tirgus ekonomiku. Viņaprāt, ekonomika spēs uzturēt Krievijas kara mašīnas darbību, taču paliek atvērts jautājums, kas notiks ar Krievijas sabiedrību.
“Patlaban konfrontācija ir starp Ukrainu un Rietumiem [vienā pusē] un Krievijas režīmu un 20 % stingru kara atbalstītāju, atkarībā no uzskaites veida. (…) Jo ilgāks ir karš, jo vairāk tas kļūs par konfrontāciju ar pašu Krieviju, krieviem arvien vairāk spējot pieņemt aplenktā cietokšņa mentalitāti un to, ko režīms viņiem uzspiež,” sacīja Gabujevs.
Tikmēr Lietuvā mītošais Kremļa opozicionārs, ekonomists Vladimirs Milovs vērsis diskusijas dalībnieku uzmanību uz to, ka līdz brīdim, kamēr neparādās reālu reformu un pārmaiņu izredzes, ir jāturpina izvērst spiedienu uz Krieviju, tai skaitā ar sankcijām. Tam ir jābūt skaidram signālam, ka Krievijas sabiedrībai ir jāmainās. Jau šobrīd plaisu sistēmā esot pietiekami.
Nākamās ASV prezidenta vēlēšanas ietekmēs karš ar Irānu un tā ekonomiskās sekas
Diskusijā par drošību uzmanība tika pievērsta plašam jautājumu spektram, tai skaitā arī situācijai starptautiskajos ūdeņos.
Taču uz paneļa moderatores jautājumu, vai šobrīd varam paredzēt nākamo ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas iznākumu un to ietekmi uz globālo politiku, domnīcas “Hadsona institūts” eksperts Ārons Maklins nevarēja sniegt pārliecinošu atbildi. Nozīme būs tam, kurus politiķus abas vadošās ASV partijas pēc diviem gadiem izvēlēsies virzīt uz vēlēšanām.
“Kurš būs republikāņu partijas izvirzītais kandidāts 2028. gadā? Vai tas būs kāds, kas pārstāv jauno populistisko redzējumu vai tomēr tradicionālo? Kreisajā galā – vai tas būs liberāls internacionālists vai kāds no demokrātu progresīvā gala?” teica Maklins.
No eksperta teiktā noprotams, ka amerikāņu izvēli ietekmēs kara Tuvajos Austrumos ekonomiskās sekas.
