Kālijs ir viena no galvenajām mēslošanas līdzekļu sastāvdaļām, un Kanāda ir pasaulē lielākā kālija piegādātāja. Aptuveni 53 % no valstī saražotā kālija tiek eksportēts uz ASV. Kanādas ziņu aģentūra “The Canadian Press” vēsta, ka aptuveni 80 % kālija mēslojuma, ko izmanto ASV lauksaimniecības nozarē, tiek piegādāti no Kanādas.
Kanādas kālija mēslojuma imports joprojām ir atbrīvots no ASV noteiktajiem muitas tarifiem Kanādas precēm, neraugoties uz saspīlētajām tirdzniecības attiecībām starp abām valstīm.
Visas desmit Kanādas ekspluatētās kālija atradnes atrodas Saskačevanas provincē. Līdz ar to nav brīnums, ka pirmās reakcijas nāca no turienes. Provinces premjers Skots Mo aizstāvēja Saskačevanas kālija mēslojuma nozari, uzsverot tās ētisko un ekonomisko pārākumu pār citiem starptautiskajiem eksportētājiem.
Mo atgādināja, ka vairāk nekā 40 valstis ir noteikušas sankcijas pret Baltkrieviju par tās atbalstu Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā.
Vienlaikus Mo apšaubīja to, ka Baltkrievijas “asiņainais kālijs”, kas tiek transportēts caur Krieviju, būs pieejamāks, ilgtspējīgāks vai ētiskāks par produkciju, kas uz ASV tirgu tiek piegādāta no Saskačevanas.
Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko arī reaģējis uz Trampa paziņojumu, norādot, ka Baltkrievijai nav minerālmēslu apjomu, ko eksportēt uz ASV. Pēc Lukašenko teiktā, Baltkrievijai ir jāizpilda līgumsaistības ar citiem klientiem.
Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris tikmēr paziņojis, ka pašlaik neviena Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nevar būt iesaistīta darījumā par kālija mēslojuma importu no Baltkrievijas, ko Vašingtona apspriež ar Minsku.
Lietuvas diplomātiskā dienesta vadītājs arī atzīmējis, ka ASV lēmumi par ierobežojumu atcelšanu nav tieši saistīti ar Eiropas Savienības rīcību un tās īstenoto sankciju politiku.
“Tas mūs tiešā veidā neietekmē. Taču, protams, tas atstās iespaidu uz kopējo drošības situāciju, jo pēdējie gadi ir skaidri parādījuši, ka ikreiz, kad Amerikas Savienotās Valstis ir mēģinājušas uzlabot attiecības ar Baltkrieviju, tas ir beidzies ar Baltkrievijas agresīvo rīcību uz robežas,” sacīja Budris.
ASV šogad atcēla 2022. gadā noteiktās sankcijas pret Baltkrievijas mēslošanas līdzekļiem, tomēr to imports joprojām ir būtiski ierobežots, jo kaimiņvalstīs ir spēkā aizliegumi Baltkrievijas preču tranzītam.
Kā norāda Lietuvas sabiedriskais medijs pirms ASV sankciju noteikšanas Baltkrievijas mēslošanas līdzekļus pārvadāja caur Klaipēdas ostu.
Lietuvas augstākās amatpersonas joprojām skeptiski vērtē tranzīta atjaunošanas iespēju – gan Eiropas Savienības spēkā esošo sankciju dēļ, gan tādēļ, ka nevēlas radīt iespēju gūt ienākumus uzņēmumiem, kas saistīti ar Baltkrievijas valdošo režīmu.
