ĪSUMĀ:
Satiksmes ministrijā (SM) informēja, ka Ministru kabinets (MK) ārkārtas sēdē izskatīja jautājumus par “airBaltic” finanšu situāciju un turpmākajiem soļiem tās stabilitātes nodrošināšanai. Valdība konceptuāli atbalstīja pasākumus, kas vērsti uz nacionālās lidsabiedrības darbības nepārtrauktības saglabāšanu un Latvijas ilgtermiņa ekonomisko interešu aizsardzību.
SM norādīja, ka valdības atbalstītie pasākumi atbilst “airBaltic” pārskatītajam biznesa plānam, kura mērķis ir stiprināt uzņēmuma finansiālo stabilitāti un ilgtermiņa konkurētspēju. Plāns paredz koncentrētāku maršrutu tīklu ar Rīgu kā “airBaltic” galveno darbības centru, optimizētu floti, stingrāku finanšu disciplīnu un citus pasākumus uzņēmuma darbības uzlabošanai.
Valdība atbalstīja valsts aizdevuma atmaksas termiņa pagarinājumu līdz 2026. gada 31. decembrim,
kā arī veikt no valsts aizdevuma un valstij jau piederošajām obligācijām izrietošo prasījumu kapitalizāciju uzņēmuma pamatkapitālā.
No 30 miljonu eiro aizdevuma uzņēmums atmaksājis teju 13 miljonus un procentus, bet neatmaksātā pamatsumma ir aptuveni 18 miljoni eiro. Pašlaik aizdevuma atmaksas gala termiņš ir 31. augusts, un valdība bez Saeimas atļaujas to mainīt nevar.
SM atzīmēja, ka aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšana un pārējo pasākumu īstenošana ir būtiska, lai sekmētu vienošanos ar kreditoriem un obligāciju turētājiem,
kā arī veiksmīgi īstenotu uzņēmuma finanšu stabilitātes nodrošināšanas plānu.
Tāpat konceptuāli atbalstīta valsts iespējamā dalība starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem. Minētie lēmumi tiks īstenoti pēc Saeimas piekrišanas saņemšanas un atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, norādīja SM.
Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis no “Jaunās Vienotības” uzsvēra, ka Saeimas pilnvarojums vēl nenozīmēs automātisku 30 miljonu eiro piešķiršanu. Tas tikai dos valdībai tiesības vēlāk operatīvi lemt par valsts dalību, kad būtu zināmi konkrēti piedāvājumi un finansēšanas nosacījumi. Valsts iesaistītos kā kreditore – tikai kopā ar privātajiem naudas devējiem un ar tādiem pašiem nosacījumiem. Tās dalība būtu proporcionāla valstij piederošajai obligāciju daļai – aptuveni 13 %. Tādēļ ministrs uzsvēra, ka tas nebūtu valsts atbalsts, bet gan finansējums atbilstoši privātā tirgus nosacījumiem.
Valdība skaidroja, ka valsts iesaiste tai ļautu kā vienam no kreditoriem palikt pie sarunu galda un aizstāvēt Latvijai svarīgās intereses – saglabāt Rīgu kā “airBaltic” galveno bāzi, ekonomiski pamatotu savienojamību un valstij vismaz 25 % un vienu uzņēmuma akciju.
Valdība arī vēlas saņemt atļauju piekrist valstij piederošo “airBaltic” obligāciju pārvēršanai uzņēmuma kapitāldaļās.
Pērn valsts iegādājās lidsabiedrības obligācijas 50 miljonu eiro vērtībā un līdz ar to ir ne tikai uzņēmuma lielākais akcionārs, bet arī viens no tā kreditoriem.
SM skaidroja, ka valdība atbalsta piedalīšanos uzņēmuma finanšu stabilizācijas procesā, kas ļauj valstij saglabāt būtisku ietekmi uz biznesa plāna ieviešanas gaitu un aizsargāt Latvijas stratēģiskās intereses, tostarp valsts starptautisko savienojamību un Rīgas kā reģionāla aviācijas centra attīstību.
Ministrijā atzīmēja, ka “airBaltic” darbības pārtraukšanai būtu būtiska negatīva ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Aplēses rāda, ka šāds scenārijs vidējā termiņā varētu samazināt valsts iekšzemes kopproduktu par 0,8 līdz 1,1 procentu jeb 350 līdz 450 miljoniem eiro, kā arī samazinātu eksportu par 3,5 līdz 3,7 procentiem un radītu aptuveni 230 līdz 250 miljonu eiro negatīvu ietekmi uz valsts budžeta bilanci gadā.
Premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” pēc sēdes “airBaltic” finansiālo situāciju raksturoja kā ļoti smagu.
Pēc viņa teiktā, valstij, “Lufthansa” un pārējiem īpašniekiem piederošo akciju vērtība pašlaik faktiski esot nulle, bet uzņēmuma nākotne nonākusi kreditoru rokās. Vienlaikus valsts ir ne tikai “airBaltic” lielākā akcionāre, bet arī viena no kreditoriem, jo tai pieder daļa uzņēmuma obligāciju. Tieši kreditora statuss, pēc premjera teiktā, dod valstij iespēju piedalīties uzņēmuma parādu pārkārtošanā un ietekmēt tā nākotni.
“Situācija mainās, un tā var būt dažāda. Mēs balstāmies uz lēmumiem, ko obligāciju turētāji lems, bet šī valdība izdarīs un ir izdarījusi visu iespējamo, lai pēdējo reizi spertu soli, lai sakārtotu uzņēmuma finanses un lai šis uzņēmums būtu lidotspējīgs.
Mēs gribam redzēt, lai nākotnē “airBaltic” spētu lidot. Bet, lai to izdarītu, ir jāsaņem šis mandāts, un šie lēmumi ir jāpieņem,” teica Kulbergs.
Vienlaikus joprojām nav zināms, vai “airBaltic” šodien veiks kārtējo – 13,775 miljonu eiro – procentu maksājumu par emitētajām obligācijām. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs arī pēc valdības sēdes to neatklāja, vien norādīja, ka uzņēmums rīkosies atbilstoši likumam un obligāciju emisijas noteikumiem.
Valdības lēmumu Martinovs vērtēja kā pozitīvu un pragmatisku soli. Viņš akcentēja, ka valdība ir tikai viena no daudzajām procesā iesaistītajām pusēm. “airBaltic” vēl jāpanāk vienošanās ar obligāciju turētājiem, citiem kreditoriem un potenciālajiem investoriem, lai tie atbalstītu jauno stratēģiju un biznesa plānu. Martinovs atzina, ka plāna īstenošana būs sarežģīta un ne vienmēr saistīsies ar patīkamiem lēmumiem, taču uzņēmuma mērķis esot līdzsvarot visu iesaistīto pušu intereses.
Ja Saeima kādu no nepieciešamajiem lēmumiem neatbalstīs, tas, pēc Kozlovska vērtējuma, būtu liels trieciens Latvijas tautsaimniecībai un mazinātu valsts iespējas ietekmēt “airBaltic” turpmāko darbību. Viņš atzina, ka lēmumi jāpieņem priekšvēlēšanu laikā, tomēr uzņēmuma finanšu situācija nosaka ļoti konkrētus termiņus. Biznesa plānu kopumā paredzēts īstenot līdz gada beigām.
Izšķiroša būs arī pirmdien, 17. augustā, paredzētā obligāciju turētāju sanāksme. Tajā būs jālemj par “airBaltic” parādu pārkārtošanu un iespējām piesaistīt papildu naudu.
Iepriekšējā sanāksme 3. augustā nenotika, jo tajā nepiedalījās pietiekami daudz obligāciju turētāju. Atkārtotajā sanāksmē dalībnieku slieksnis būs zemāks. Valsts kase sanāksmē pilnvarota pārstāvēt Latviju kā obligāciju turētāju. Pēc obligāciju turētāju sanāksmes un Saeimas lēmumiem valdība pie jautājuma varētu atgriezties 24. augustā.
KONTEKSTS:
“airBaltic” jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt finanšu situāciju uzņēmumā, pārskatot biznesa plānu un piesaistot investorus un jaunu finansējumu. Uzņēmuma obligāciju turētāju sanāksmē 3. augustā, bija plānots lemt par obligāciju procentu maksājumu atlikšanu un finansējuma piesaistes iespējām. Sapulce kvoruma trūkuma dēļ nenotika. Tā plānota pirmdien, 17. augustā.
Kā zināms, 2024. gadā “airBaltic” emitēja obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5 % procentu likmi gadā, tostarp valsts iegādājās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā. Grafiks paredz, ka kompānijai piektdien, 14. augustā, jāmaksā obligāciju procentu maksājums 13,775 miljonu eiro apmērā, taču “airBaltic” nekomentē, vai to darīs.
Arī 2025. gadā Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” strādāja ar zaudējumiem – 44,3 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes mazāki salīdzinājumā ar lidsabiedrības zaudējumiem gadu iepriekš. Kompānija 2025. gadā strādāja ar 779,3 miljonu eiro ieņēmumiem, kas ir par 4 % lielāki nekā gadu iepriekš.
“airBaltic”, ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, apturēja iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā. Kompānija mēģināšot piesaistīt caur privātiem investoriem. Ja tas neizdosies, tad “airBaltic” vadība neizslēdz, ka varētu atkal lūgt valsts palīdzību. Uzņēmums rēķināja, ka tā darbības sekmīgai finansēšanai ziemā būs vajadzīgi papildu 100 līdz 150 miljoni eiro.
Aprīļa vidū Saeima nolēma no valsts budžeta “airBaltic” piešķirt 30 miljonu eiro aizdevumu, lai mazinātu finanšu grūtības, ko radīja strauji augošās degvielas cenas. Valsts īstermiņa aizdevums lidsabiedrībai piešķirts bez nodrošinājuma, un tas saskaņā ar iepriekš noteikto, jāatmaksā līdz šā gada augusta beigām.
