CVK dati liecina, ka vēlēšanu iecirkņos nobalsojuši vismaz 620 030 jeb 39,81 % vēlētāju, savā atrašanās vietā – vismaz 14 445 jeb 0,93 %, savukārt iespēju iepriekš nodot balsi glabāšanā izmantoja vismaz 169 605 jeb 10,89 % balsstiesīgo, savukārt vēl 4907 bija pieteikušies no ārvalstīm balsot pa pastu. Balsis nav saskaitītas vēl atsevišķos iecirkņos ārvalstīs.
Aktīvākie vēlētāji bijuši Vidzemē, kur nobalsoja 236 782 jeb 59,05 % balsstiesīgo, Kurzemē nobalsoja 96 250 jeb 55,26 %, Zemgalē nobalsoja 108 676 jeb 54,48 %, Latgalē – vismaz 86 685 jeb 47,17 %, bet Rīgā – vismaz 278 674 jeb 46,50 %, no tiem ārzemēs – 23 627.
Aktīvākie vēlētāji bija Mārupes novadā, bet viszemākā aktivitāte reģistrēta Rēzeknes novadā.
Zemākā parlamenta vēlētāju aktivitāte iepriekš – pirms 8 gadiem
Līdz šim Saeimas vēlēšanās zemākā vēlētāju aktivitāte bija 13. Saeimas vēlēšanās, kurās piedalījušies 845 196 balsstiesīgie jeb 54,6 %. Arī 12. Saeimas vēlēšanās, kurās piedalījās 912 349 vēlētāji jeb 58,78 % no balsstiesīgajiem, bija toreiz zemākā aktivitāte parlamenta vēlēšanās.
Savukārt pirms četriem gadiem 14. Saeimas vēlēšanās piedalījušies 916 594 jeb 59,43 % balsstiesīgo.
Satversmes sapulci 1920. gadā vēlēja 84,9 % balsstiesīgo. 1. Saeimas vēlēšanās 1922. gadā piedalījās 82,2 % balsstiesīgo, 2. Saeimas vēlēšanās 1925. gadā – 74,9 %, 3. Saeimas vēlēšanās 1928. gadā – 79,4 %. Savukārt 4. Saeimas vēlēšanās 1931. gadā piedalījās 80 % balsstiesīgo.
Viszemākā jebkad reģistrētā aktivitāte – 2014. gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanās
Viszemākā jebkad vēlēšanās reģistrētā aktivitāte bija 2014. gadā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kurās piedalījās 443 453 jeb 30,12 % balsstiesīgo vēlētāju, un tas bija zemākais rādītājs, salīdzinot ar visām EP, pašvaldību un Saeimas vēlēšanām kopš neatkarības atgūšanas.
Savukārt pašvaldību vēlēšanās aktivitāte bijusi mainīga, pērn pašvaldību vēlēšanās piedalījās 648 515 balsstiesīgie vēlētāji jeb 47,09 %, bet 2021. gada jūnijā, kad iedzīvotāji vēlēja vietvaras pirmo reizi pēc novadu reformas, bija reģistrēta rekordzema aktivitāte tieši pašvaldību vēlēšanās – pie urnām devās 34,01 % balsstiesīgo iedzīvotāju.
2021. gadā gan netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kurus pēc galvaspilsētas domes atlaišanas uz pieciem gadiem vēlētāji izraudzījās jau 2020. gadā un arī tad vēlēšanas izcēlās ar rekordzemu vēlētāju aktivitāti – nobalsoja vien 40,6 % balsstiesīgo rīdzinieku.
Savukārt Rēzeknes un Varakļānu novados vēlēšanas notika vēlāk, 2021. gada 11. septembrī, un toreiz Varakļānu novada vēlētāji uzrādīja augstāko aktivitāti 2021. gada vietvaru vēlēšanās – piedalījās 59,43 % balsstiesīgo, bet Rēzeknes novadā – 25,92 %.
KONTEKSTS:
3. oktobrī visā Latvijā aizvadītas 15. Saeimas vēlēšanas. Tajās pārliecinoši uzvarēja partiju apvienība “Apvienotais saraksts”. Vēlētāju aktivitāte šajās Saeimas vēlēšanās bijusi visu laiku zemākā, kāda pieredzēta parlamenta vēlēšanās.
