Viens pēc otra savās vietās nonāk smagie betona šķēršļi jeb pūķa zobi. Šajā Balvu novada pierobežas vietā zemessargi pabeidz to izvietošanu. Taču darbi ar to vēl nebeidzas.
Pašlaik vietā, kur viesojās Latvijas Televīzija, trijās rindās ir izvietoti pūķa zobi. Viens šāds pūķa zobs sver pusotru tonnu un ir nedaudz augstāks par vienu metru. Savukārt pēc laika šeit tiks izrakts prettanku grāvis, kas būs nedaudz dziļāks par diviem metriem.
Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju kopumā ir vairāk nekā 450 kilometru gara, tomēr šķēršļi netiks izvietoti visā tās garumā. Vietām par dabisku aizsardzību kalpo purvi, ezeri un biezi meži. Savukārt tur, kur smagajai tehnikai būtu vieglāk pārvietoties, tiek veidoti mākslīgi šķēršļi.
Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Inženieru rotas virsseržants, seržants Edgars Briedis skaidroja: “Attiecīgi šie šķēršļi mums ir izvietoti tādā attālumā, lai pretinieks ar savu tehniku nevarētu šķērsot.
Tad šie caurumi ir paredzēti, lai sasaistītu kopā vairākus pūķa zobus, un pretiniekam nebūtu iespēju viņus atsevišķi izvilkt.”
Šajā Balvu novada robežas posmā aiz žoga redzams Krievijas dzelzceļš, bet Latvijas pusē jau izrakti vairāk nekā piecus metrus plati prettanku grāvji. Vēlāk tos papildinās arī pūķa zobi. Edgars Briedis norādīja: “Doma ir tāda, ka, lai pretinieks šos šķēršļus šķērsotu, viņam ir nepieciešama dažāda tehnika. Pieņemsim, prettanku grāvis – lai to šķērsotu, tas ir jāaizber ciet vai attiecīgi jāizmanto kaujas tilti. Savukārt, lai noceltu pūķa zobus, ir vajadzīgas citas sistēmas.”
Līdz šim Latvijas austrumu pierobežā izrakti prettanku grāvji četru kilometru garumā, kā arī piecu kilometru garumā izvietoti pūķa zobi. Zemessargi norāda, ka laikapstākļi darbus neapturēs – tos turpinās arī ziemā. Kopumā darbos tiek iesaistīts plašs personāls: “Ir karavīri, kas piegādā resursus no resursu parkiem.
Ir karavīri, kas strādā ar tehniku un šos pūķa zobus novieto un rok prettanku grāvi. Un ir cilvēki, kas šos pūķa zobus novieto attiecīgi pareizajā vietā.”
Lai gan pirmie šķēršļi jau redzami dabā, lielākā daļa darbu vēl priekšā. Robežas militārajai stiprināšanai līdz 2029. gadam paredzēti 303 miljoni eiro. Par šo naudu plānots ne tikai veidot grāvjus un izvietot pūķa zobus, bet arī attīstīt citas aizsardzības sistēmas.
KONTEKSTS:
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri 2024. gada janvārī parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Baltijas aizsardzības līnija tiks būvēta koordinēti, taču katra valsts to darīs par saviem budžeta līdzekļiem.
Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas īstenot ātras militāras operācijas. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem.
Latvijas valdība apstiprinājusi austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, kas līdz 2029. gadam robežas stiprināšanā paredz ieguldīt 303 miljonus eiro.
Robežas žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas nepilnu 145 kilometru garumā tika pabeigta 2024. gada jūlijā, savukārt Latvijas–Krievijas robežžoga izbūve 280 kilometru garumā pabeigta pērnā gada nogalē.
Tas ir viens no nozīmīgākajiem valsts drošības infrastruktūras projektiem, atzina gan Iekšlietu ministrija, gan VNĪ. Kopējais projekta budžets ir 166 miljoni eiro, bet vēl 20 miljonus eiro paredzēja ieguldīt šajā gadā patrulēšanas infrastruktūras un tehnoloģiju izbūvē.
Šī gada jūlijā Iekšlietu ministrija ziņoja, ka robežas žogs un lielākā daļa tā infrastruktūras ir izbūvēti, taču īpašumu atsavināšanai vēl nepieciešami aptuveni 220 000 eiro. Darbus plānots pabeigt līdz šī gada beigām, bet pie atsevišķiem darbu posmiem “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) plāno strādāt līdz nākamā gada beigām.
