Ziemeļvalstu noturības organizācijas “CIREN” valdes loceklis Jānis Vanags sacīja, ka aptaujas dati norāda uz vēl kādu problēmu – atšķirībā no citām valstīm Latvijā salīdzinoši neaktīvi ir uzņēmumi. Un, ja plāni ir, tad nereti tie ir tikai teorētiski izrunāti. Ceturtdien šai tēmai veltīts arī “CIREN” samits.
“Diemžēl organizācijas, uzņēmumi, pašvaldības, lielas kapitālsabiedrības vēl krietni atpaliek no tā, ko viņi varētu darīt, lai sarakstītu savus krīžu plānus un darbības nepārtrauktības plānus,” pastāstīja Vanags. “Zviedrija ir ar visaugstāko rādītāju. Vairāk nekā puse uzņēmumu ir sagatavojuši savus krīzes plānus. Vai vismaz iedzīvotāji ir dzirdējuši par tiem. Latvija un Polija ir visbēdīgākajā situācijā.”
Samitā piedalījās arī uzņēmuma “Jūrmalas ūdens” vadība, kas norādīja, ka, līdzīgi kā iedzīvotāji, mācās no pieredzes. Pēc pilsētas applūšanas pirms diviem gadiem tagad uzņēmums veido Zemessardzes nodaļu, tiekot strādāts pie darbinieku lomām dažādās krīzēs, kā palīdzēt pilsētai, kā izmantot pieejamo tehniku. Samitā izcelts, ka svarīgi ir aktualizēt scenārijus, izspēlēt tos.
Zemessardzes komandieris Aivars Krjukovs atzīmēja, ka, izstrādājot šādu plānu, uzņēmuma vai citas iestādes vadītājs var parādīt, ka rūpējas par darbiniekiem:
“Tas pašam vadītājam arī ir svarīgi. Viņš ar savu personīgo piemēru parāda, ka es rūpējos par jums. Ka es rūpējos par organizāciju, uzņēmumu, skolu vai arī māju.
Ja es pašvaldībā pāraugu dienestus, ja šie jautājumi tiek diskutēti ikdienā, mēs esam labāk sagatavoti. “Jautā un tev tiks atbildēts”, to arī Bībelē raksta. Bet vai tiešām mēs to izmantojam ikdienā?”
Pētījumu centra “Norstat” veiktajā aptaujā tikai 17 % Latvijas iedzīvotāju atbildējuši, ka pēdējo piecu gadu laikā piedalījušies civilās aizsardzības mācībās. 55 % tādās nav piedalījušies nekad. Savukārt uz jautājumu, vai respondentu interesētu bezmaksas vienas dienas civilās aizsardzības apmācības, atbildi “jā, noteikti” sniedz tikai 10 % aptaujāto. Lietuvā “jā” šim jautājumam teica 18 %, bet Polijā 23 % aptaujāto.
Tikai 21 % respondentu Latvijā atbildēja, ka viņi ir iepazīstināti ar rīcību krīzes situācijās darba vietā.
29 % atbildējuši, ka nezina, vai tāds rīcības plāns vispār ir, un 31 % atbildēja, ka tāda plāna viņu darba vietā nemaz nav.
Ko domā uzrunātie iedzīvotāji?
Rīgas ielās sastaptie iedzīvotāji Latvijas Televīzijai sacīja, ka kūtrumam ir savi skaidrojumi, bet visi pauda, ka savu sagatavotību balsta savā personīgajā pieredzē.
Projektu vadītāja Marta Zvejniece: “Pirms dažiem gadiem bija vētra Tērvetes pusē, mēs to piedzīvojām. Kad izdzirdām vārdu “vētra”, zinām, kā tam laikam gatavoties. Tas attiecas uz ūdeni, uz dažādiem pārtikas krājumiem. 72 stundu soma vēl nav sagatavota, bet pieredze kaut kāda ir.”
Zīle Ozoliņa: “Man ir izveidots plāns konservu krājumu izveidošanai. Bet konservu krājumu nav. Kad ir par labu cenu, tad sapērkam, bet mēs viņus apēdam. Bet, kad bija vētra, es salēju ūdeņus un mums ir bateriju krājumi. Bateriju mums bija daudz. Man ir piena krājumi, pamperu krājumi. Bet, ja notiktu kāda katastrofa, es nezinu cik mēs būtu gatavi.”
Floriste Nadežda: “Es tagad dzīvoju Anglijā, un tas mani tagad vispār neskar. – Ja jums piedāvātu piedalīties mācībās par civilo aizsardzību, vai jums interesētu? – Nē, nē. Mums šobrīd nav tāds dzīves stils, lai par to tagad interesētos.”
Celtnieks Zigmārs Dumbris: “Principā neesmu gatavs. Ņemot vērā, ka bija tā vētra, vispār nezināju, ko iesākt. Nebiju tam gatavs. Tomēr bez elektrības, visa iedzīve bez elektrības. Nezinu, ko darīt. – Vai tas ir motivējis tagad kaut ko sagatavot? – Doma ir par kaut kādiem ģeneratoriem, uzlādes ierīcēm.”
Pensionārs, bijušais pasniedzējs Pēteris Rozenbergs: “Ja tāds muļļa ir, tad pats ir vainīgs. Sevišķi grūti ir pilsētniekiem. Es arī esmu no Jūrmalas tagad, bet esmu audzis tā baigi un kolhozos strādājis. Es ne uz ko īpaši negatavojos. Zinu, ka izdzīvošu. No apkures viedokļa zinu, ka aiziešu uz mežu, kaut ko nozāģēšu. Ūdeni pasmelšu.”
Bijušais valsts aizsardzības dienesta karavīrs Rihards Bogdānovs: “Ēdiens galvenokārt, ūdens pats galvenais, sauss apģērbs. Katliņš, kur kaut ko uztaisīt. – Tev tas viss ir un bez elektrības tiktu galā? – Man tas viss ir, tiktu galā, jā.”
