Inscenē liesmu neparedzētu izplatīšanos
Mācību scenārijā par ugunsgrēku ziņo mežzinis, un Valsts meža dienests (VMD) uz notikuma vietu nosūta pirmos dzēšanas spēkus. Sākotnēji ugunsgrēks aptver aptuveni piecus hektārus, taču liesmas izplatās tālāk, un uguns skartā teritorija gandrīz dubultojas.
Foto: Miks Kuncevičs / Latvijas Televīzija
“Šobrīd Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) personāls pacēla dronu. Bija jāatrod degšanas vieta mežā, lai noteiktu, kur pēc tam pacels helikopteru un varēs veikt dzēšanu no gaisa,” pauda VUGD Smiltenes posteņa komandiere Ineta Bērziņa.
“Inscinēts bija tas, ka vēja maiņas rezultātā uguns pārmetās pāri uz otru masīvu. Caur štābu un Civilās aizsardzības komisiju tika veiktas darbības, lai tālākai dzēšanai iesaistītu Nacionālo bruņoto spēku helikopteru,” stāstīja VMD Virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos Māris Bulders.
Dzēšanu no gaisa izmanto situācijās, kad uguns izplatās strauji un no zemes degšanas vietai ir sarežģīti piekļūt. Šāda ūdens izliešana palīdz samazināt uguns intensitāti.
“Helikopters ugunsdzēsējiem dod laiku. Viņš daudz var izdarīt, bet jebkurā gadījumā tā ugunsgrēka fronte, kur veikta ūdens nomešana, pēc tam ir jāpārstrādā ugunsdzēsējiem ar šļūteņu līnijām. Tas prasa ilgu laiku. Līdz ar to helikopters mums dod laiku, lai varētu pārgrupēt spēkus,” paskaidroja VMD Meža ugunsapsardzības vadītājs Agris Šūmanis.
Foto: Miks Kuncevičs / Latvijas Televīzija
Lai ugunsgrēku ierobežotu, dienestiem jāspēj ne tikai dzēst liesmas, bet arī nodrošināt nepārtrauktu darbu sarežģītos meža apstākļos, kā arī ātri pieņemt lēmumu par ūdens ieguves vietām, jo svarīga ir katra sekunde.
“Ļoti svarīgi ir saprast un pilnveidot tieši sadarbību starp dienestiem – kāda ir Valsts meža dienesta loma, kāda ir mūsu loma. Lielākos notikumos tiek sasaukts arī štābs, kur liela nozīme ir pašvaldībai un Civilās aizsardzības komisijai. Dienestu sadarbība ir pats svarīgākais, uz ko mums jāliek akcents,” teica VUGD pārstāve Bērziņa.
“Sanāca tā, ka mēs diezgan operatīvi iesaistījām visus dienestus šajā darbā. Perimetra lokalizācija un sadarbība ar dienestiem tiešām bija vērtējama labi, arī komunikācija. Ir daudzas lietas, pie kurām vēl jāpiestrādā, bet to mēs izrunāsim pēc mācībām,” piebilda VMD pārstāvis Bulders.
“Galvenais ir vēlreiz atsvaidzināt to cilvēku prasmes, kuri var būt glābšanas darbu vadītāju lomā – saprast, cik ilgu laiku prasa pārgrupēšanās un ko darīt, lai darbus veiktu maksimāli efektīvi,” teica Šūmanis.
Mācības turpināsies
Pēdējo gadu lietainās vasaras meža ugunsgrēku risku Latvijā mazinājušas, tomēr dienesti norāda – tas nav iemesls zaudēt gatavību. Šādas mācības plānots organizēt arī turpmāk, lai praksē pārbaudītu, kas plaša ugunsgrēka gadījumā darbojas un kas vēl jāpilnveido.
Foto: Miks Kuncevičs / Latvijas Televīzija
