ĪSUMĀ:
Piektdien, 21. augustā, pēc pulksten 21 Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksne, kurai tonedēļ bija atvaļinājums, sazinājās ar LSM valdes locekli programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Aili. Redzot laika prognozes un to, kā tiek atcelti vai pārcelti vairāki sestdienas vakarā daudzviet Latvijā ieplānotie pasākumi, Elksne lūdza pilnvaras nepieciešamības gadījumā veidot ziņu speciālizlaidumus no LTV galvenās ziņu studijas, jo tas prasa papildu finanšu resursus. Pēc šādas atļaujas saņemšanas vēlāk tika sarunāta arī LTV darbinieku komanda, kas nepieciešamības gadījumā būtu gatava strādāt brīvdienās.
Prognozes bija precīzas – pēc lietainās sestdienas tās vakars nāca ar pamatīgu vētru, bez elektrības un vēlāk arī bez sakariem atstājot tūkstošiem mājsaimniecību Latvijā. Svētdienas rītā jau bija skaidrs, ka LTV Ziņu dienests pusdienlaikā organizēs šādu speciālizlaidumu, ko pārraidīs portāls LSM.lv.
Pirms pulksten deviņiem no rīta Elksnei vēl izdevās sazvanīt LSM galveno redaktori Anitu Braunu un viņu par to informēt. Elksne izrādījās vienīgā, kurai todien ar Braunu izdevās sazināties, jo vēlāk visi sakari ar viņu pārtrūka.
Televīzijas ēterā šī stundu garā pārraide gan nenonāca – LTV1 tiešraidē tika translēta Zemessardzes 35. gadadienas svinīgā ceremonija un koncerts “Zeme, ko sargājam”. Tikmēr LR1 ēterā tobrīd skanēja dziedātāja Ojāra Grinberga piemiņai veltīta raidījuma “Dzīves ritmi mūzikā” epizode. Ziņas skanēja ierastajā brīvdienu formātā – piecas minūtes reizi stundā izņemot 15 minūtes garu izlaidumu pulksten 12.
Kā šonedēļ savā lēmumā raksta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), LR Ziņu dienests vai LR1, kas atbild par raidījumu “Krustpunktā”, papildu resursus pirms vētras vai jau svētdienā pēc tās valdei nebija prasījuši. LR1 direktores Ineses Matjušonokas darbu LSM valde vēl izvērtē, bet LR Ziņu dienesta vadītājs Lībietis jau pirmdien pēc attālinātas sapulces ar Aili un Braunu paziņoja kolēģiem, ka no amata atkāpjas.
Aile intervijā “De facto” neslēpj, ka sarunas laikā izteikusi Lībietim aicinājumu to darīt: “Ar galveno redaktoru [Braunu] es uzrunāju Uģi uz atklātu sarunu par to, kāpēc Ziņu dienesta vadītāja nostāja pirmdien pulksten 12 izvērtēšanas sapulcē joprojām bija tāda, ka ziņas ir nostrādājuši labi un pietiekami. Un šis man – manuprāt, pamatoti – raisīja šaubas par spēju izvērtēt notikušo un spēju pieņemt adekvātus lēmumus situācijā, kad patiesībā visiem bija skaidrs, ka radio segments nostrādāja nepietiekami.”
Atklātu vēstuli sabiedrībai nākamajā dienā pēc Lībieša atkāpšanās izplatīja LR Ziņu dienesta kolektīvs, atvainojoties ikvienam, ko pēc vētras pievīla, vienlaikus paužot Lībietim uzticību un nepiekrītot, ka viņa rīcībā bija tāda bezdarbība vai nolaidība, kuras dēļ bija jāzaudē amats. Jāvērtē būtu arī LSM valdes un galvenās redaktores Braunas, darbs gan gatavojoties iespējamajai krīzei, gan tās laikā, uzskata Lībieša kolēģi.
Pats Lībietis atturējās sniegt “De facto” interviju aizņemtības dēļ, jo gatavoja atbildes uz LSM valdes pieprasījumu ar 26 jautājumiem. Viņš joprojām ir LR Ziņu dienesta darbinieks, jo atgriezās sev gadiem ierastajā ārzemju ziņu korespondenta amatā.
LR Ziņu dienesta vēstules autoru vārdā ar “De facto” runāja raidījumu vadītājs Tālis Eipurs:
“Kolēģu starpā ir liela vienprātība par to, ka tā reakcija uz visu notikušo ir neproporcionāla.
Un Uģis Lībietis, kā daudzi arī soctīklos secina, ir vienīgais grēkāzis. (..) Mēs tiešām gaidām, ka sekos ne tikai “kā mēs varam turpmāk darīt labāk,” bet arī kaut kāda atbildības uzņemšanās no medija vadības. Šajā gadījumā nebija tā, ka vadība neko nedarīja, bet, no mūsu skatpunkta – vairāk noskatījās, kā mēs paklūpam un pēc tam sodīja, nevis mēs sajutām tiešām komandas atbalsta plecu vai teikumu: “Šobrīd jūs braucat auzās, stūrējam ārā visi kopā.” Mēs jutām vienkārši noskatīšanos, kā mēs tur grimstam apmēram.”
Paskaidrojums LSM valdei ir jāraksta arī LR Ziņu dienesta galvenajai redaktorei Zanei Eniņai, kurai šobrīd vienlaikus uzticēts izpildīt Ziņu dienesta vadītāja pienākumus. Viņa cer, ka pēc šīs vētras dažādu līmeņu vadītāji ne tikai LSM, bet arī citās iestādēs labāk sapratīs, kāda ir LR Ziņu dienesta loma šādās situācijās.
“Tas varbūt varētu būt kā ierosinājums vai pamudinājums stiprināt radio un stiprināt arī Ziņu dienestu. Jo mums ir dažādas vajadzības, uz kurām mēs esam vairākkārt jau norādījuši, kādā veidā mums būtu nepieciešams pilnveidot mūsu darbu, un uz kurām neviens līdz šim pagaidām nav, mūsuprāt, pietiekami reaģējis – gan tehniskā, gan cilvēku nodrošinājuma ziņā,” sacīja Eniņa.
Vēl pirms SEPLP paziņoja savu lēmumu, ka LSM valde nav jāatceļ, Aile sarunā “De facto” pauda, ka viņa pati atkāpties neplāno. Tomēr valde ir pieprasījusi paskaidrojumus arī Braunai, Matjušonokai un LTV Programmu daļas direktorei Janai Semjonovai – viņas atbildība ir par izmaiņām programmā lineārajā ēterā, taču svētdienā pēc vētras viņa neesot reaģējusi uz diskusijām darba tērzētavā. Aile uzskata, ka ziņu speciālizlaidums bija jālaiž arī LTV1 ēterā, savukārt Zemessardzes koncertu varēja palaist vēlāk ierakstā vai arī LTV7 kanālā. Lai gan Aile zināja, ka tāds lēmums tomēr netika pieņemts, valde redakcionālajos lēmumos nedrīkstot iejaukties.
“[LSM] valde ne vēlāk kā līdz nākamās nedēļas sākumam, droši vien, ka līdz pirmdienai, lems, izvērtējot visus paskaidrojumu pieprasījumos izklāstīto situāciju, un pieņems lēmumu, ko tālāk. Tostarp par galvenā redaktora atbildību, jā,” apstiprināja Aile.
Braunai no pirmdienas bija ieplānots atvaļinājums, taču viņa to pārtrauca un šonedēļ attālināti strādāja no LSM Latgales studijas Daugavpilī. Intervijā “De facto” ceturtdienas vakarā Brauna pauda, ka neredzot savu tik tiešu atbildību, lai šobrīd pati atkāptos no amata. “Es uzņemos atbildību par to, ka LR saturs šajā dienā nebija piemērots tai krīzes situācijai. Es kā galvenais redaktors esmu atbildīgs par to, ka mūsu sistēma nenodrošināja to, ka klausītāji saņem to saturu, ko viņiem būtu vajadzējis piedāvāt šajā dienā.
Es pati neredzu tur savas rīcības kļūdu. Nu, es nebiju tā, es nebiju tieši iesaistīta šajā – tādā ziņā,” sacīja Brauna.
Saskaņā ar likumu, LSM galveno redaktoru no amata atbrīvot var LSM valde, ja tam piekrīt divas trešdaļas SEPLP locekļu, tātad vismaz divi. Likums arī nosaka, ka par LSM redakcionālajiem lēmumiem atbildīgs ir LSM galvenais redaktors. SEPLP jau ir secinājis, ka informatīvā satura pakalpojums pēc vētras redakcionālu lēmumu rezultātā nebija nodrošināts atbilstoši situācijai valstī – LTV lineārajās programmās aktuālā informācija netika sniegta līdz pulksten 18, bet Latvijas Radio 1 turpināja darbu bez būtiskām programmas izmaiņām.
“Par Anitu Braunu tātad es pasaku: mēs esam pieņēmuši zināšanai, esam informēti, ka valde prasīs viņai paskaidrojumu. Un mēs – ja valde nāks, mums tas būs uz galda, mēs lemsim. Jā, un es neslēpju, ka mēs padomes sēdē, protams, runājām vispār par šo galvenā redaktora amata aprakstu, vispār par galvenā redaktora lomu un par šo situāciju,” apstiprināja SEPLP priekšsēdētāja Sanita Upleja-Jegermane.
Lai gan SEPLP uzdeva LSM valdei atbildīgo amatpersonu darbu izvērtēt līdz oktobra vidum, Aile vairākkārt uzsvēra, ka tas varētu notikt jau nākamās nedēļas sākumā. Tas varētu mazināt spriedzi trešdien paredzētajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē par LSM lomu un darbību paaugstināta apdraudējuma un civilās aizsardzības krīžu situācijās.
KONTEKSTS:
LSM atzīst, ka radio ziņu segums sabiedrības informēšanā vētras radītās krīzes situācijā nebija apmierinošs. Tādēļ Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis nolēmis atkāpties no amata.
LSM valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile atzina kļūdas gan rīcības koordinēšanā, gan lēmumu pieņemšanas ātrumā par veicamajām izmaiņām Latvijas Radio 1 programmas veidošanā.
