Pārējo desmit Saeimas komisiju vadību plāno ievēlēt pirmdien. Līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai komisijas vada Saeimas sekretāre Ramona Petraviča (“Latvija pirmajā vietā”).
ĪSUMĀ:
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju vadīs Raimonds Bergmanis
Par komisijas priekšsēdētāja biedru ievēlēja Edvīnu Šnori (Nacionālā apvienība (NA)), savukārt par sekretāru – Mārtiņu Prīsi (NA).
Bergmanis (“Apvienotais saraksts” (AS)) akcentēja, ka komisijas galvenais uzdevums būs panākt konkrētus un praktiskus rezultātus Latvijas aizsardzības stiprināšanā un sekot aizsardzības finansējuma efektīvai izlietojuma uzraudzībai, stiprināt Nacionālo bruņoto spēku spējas un veicināt sabiedrības gatavību krīzes situācijām.
“Mūsu darbam jābūt vērstam uz vienu galveno rezultātu – drošu un aizsargātu Latviju, kuras pamatu veido visaptveroša valsts aizsardzība,” viņš teica.
Bergmanis bija ievēlēts arī 12., 13. Saeimā un 14. Saeimā. Iepriekš strādāja ne tikai Aizsardzības, bet arī Nacionālās drošības un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijās, kā arī vairākās apakškomisijās.
Foto: Kārlis Miksons / Latvijas Sabiedriskais medijs
Komisijā strādās arī deputāti Valdis Kārkliņš (AS), Artūrs Klēbahs (“Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši (SV/AJ)), Ainars Latkovskis (“Jaunā Vienotība” (JV)), Ilmārs Luksts (AS), Andris Sprūds (“Progresīvie”), Juris Viļums (AS) un Edmunds Zivtiņš (“Latvija pirmajā vietā” (LPV). Šajā komisijā koalīcijai ir sešas balsis, opozīcijai četras.
Darbam šajā komisijā deputātiem būs nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pārraudzībā ir nacionālās drošības, valsts aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas jomas. Komisijas priekšsēdētājs vienlaikus ir arī Nacionālās drošības padomes loceklis un piedalās valsts augstāko amatpersonu un institūciju vienotas darbības saskaņošanā nacionālās drošības jomā.
Nacionālās drošības komisiju vadīs Juris Viļums
Par komisijas priekšsēdētāja biedru deputāti ievēlēja Ainaru Latkovski (JV), bet par sekretāru – Edmundu Zivtiņu (LPV).
“Komisijas galvenā prioritāte ir Latvijas un it īpaši Latgales drošība. Mūsu uzdevums ir panākt konkrētus rezultātus, lai savlaicīgi identificētu un novērstu Latvijas drošības apdraudējumus,” uzsvēra Viļums (AS).
Foto: Kārlis Miksons / Latvijas Sabiedriskais medijs
Viļums strādāja arī 11., 12. un 14. Saeimā. Iepriekšējos parlamenta sasaukumos darbojās Izglītības, Ārlietu, Valsts pārvaldes, Juridiskajā, Budžeta, Cilvēktiesību, Ilgtspējīgas attīstības un Pieprasījumu komisijās, kā arī vairākās apakškomisijās, tostarp Latgales.
Komisijā strādās arī deputāti Artūrs Klēbahs (SV/JV) , Edvīns Šnore (NA) un Andris Šuvajevs (“Progresīvie”). Šajā komisijā koalīcijai ir divi deputāti, opozīcijai seši.
Nacionālās drošības komisijā ievēl pa vienam deputātam no katras frakcijas. Komisijas priekšsēdētājs vienlaikus ir arī Nacionālās drošības padomes loceklis un piedalās valsts augstāko amatpersonu un institūciju vienotas darbības saskaņošanā nacionālās drošības jomā.
Nacionālās drošības komisija izskata jautājumus, kas skar Latvijas drošību un aizsardzību, kā arī ar šo sfēru saistītās ekonomiskās, politiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas intereses. Komisija veic parlamentāro uzraudzību pār valsts drošības iestādēm – Satversmes aizsardzības biroju, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Valsts drošības dienestu.
Komisijas uzdevumos ietilpst arī Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšana. Tāpat komisija akceptē un pārrauga nacionālās drošības vajadzībām piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī izvērtē valsts drošības iestāžu budžetu projektus. Ņemot vērā komisijas darba specifiku, tās sēdes parasti ir slēgtas.
Ārlietu komisiju vadīs Jānis Grasbergs
Par komisijas priekšsēdētāja biedru tika ievēlēts Raivis Kalējs (AS), bet par sekretāru – Mārtiņš Hiršs (“Progresīvie”).
“Latvijas ārpolitikai jābūt balstītai gan vērtībās, gan mērķtiecīgi vērstai uz ekonomisko izaugsmi. Ciešāka ārlietu un ekonomikas jomas ministriju un institūciju sadarbība palīdzētu piesaistīt investīcijas, veicināt eksportu un stiprināt Latvijas konkurētspēju. Mums ir spēcīgs diplomātiskais korpuss, un, strādājot vienotā komandā ar citām nozarēm, varam sasniegt ievērojamus rezultātus,” teica Grasbergs.
Grasbergs bija ievēlēts arī 14. Saeimā un strādāja Eiropas lietu komisijā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un vairākās apakškomisijās. Tāpat J. Grasbergs 14. Saeimas sasaukuma laikā pildīja vairākus amatus Saeimas Prezidijā.
Foto: LETA, Edijs Pālens Saeimas deputāts Jānis Grasbergs nodod svinīgo zvērestu jeb solījumu Saeimas ārkārtas sēdē 20. novembrī.
Komisijā strādās arī deputāti Anete Biķe (AS), Baiba Braže (JV), Rūdolfs Brēmanis (SV/AJ), Leontijs Morozs (SV/AJ), Ramona Petraviča (LPV), Edvards Smiltēns (AS), Dana Šlesere (LPV) un Raimonds Vējonis (AS). Šajā komisijā koalīcijai ir par vienu balsi mazāk nekā opozīcijai.
Ārlietu komisija izskata ar ārlietām saistītus tiesību aktus, kā arī nodrošina parlamentāro kontroli pār ārlietu jomu. Pirms apspriešanas Saeimas sēdē komisija lemj par starpvalstu līgumiem, Latvijas pievienošanos starptautiskām konvencijām, kā arī citiem ar ārlietām saistītiem jautājumiem.
Komisijā tiek saskaņotas mūsu valsts ārpolitikas nostādnes un priekšlikumi starpvalstu attiecību attīstībai. Tāpat komisija izskata un apstiprina Latvijas vēstnieku kandidatūras, un tās viedoklis ir rekomendējošs Valsts prezidentam, kurš ieceļ vēstniekus amatā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju vadīs Aiva Vīksna
Par komisijas priekšsēdētāja biedru ievēlēts Roberts Žemaitis (LPV), bet par sekretāru – Artūrs Butāns (NA).
Vīksna (AS) šo komisiju vadīja arī 14. Saeimas sasaukumā.
“Pirmais un galvenais darbs būs nākamā gada budžeta sagatavošana. Budžeta komisijas prioritāte būs valsts finanšu stabilizācija, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot valsts izdevumu efektivizācijai un valsts pārvaldes reformu īstenošanai atbilstoši valdības deklarācijā noteiktajam. Tāpat turpināšu iestāties par nodokļu sistēmas vienkāršošanu uzņēmējiem,” pauda Vīksna.
Foto: Kārlis Miksons / Latvijas Sabiedriskais medijs
Komisijā arī strādās deputāti – Valters Bolevics (AS), Dāvis Melnalksnis (AS), Karīna Miķelsone (AS), Evika Siliņa (JV), Karina Sprūde (SV/AJ), Ainārs Šlesers (LPV), Andris Šuvajevs (“Progresīvie”), Ļubova Švecova (SV/AJ) un Guntars Vītols (AS). Šajā komisijā koalīcijai un opozīcijai ir vienāds balsu skaits.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms Saeimas balsojumiem izskata likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu, finansēm un nodokļiem. Tāpat komisija skata ziņojumus par valsts ekonomikas attīstības tendencēm, problēmām un nākotnes perspektīvām. Komisija skata arī Finanšu ministrijas ziņojumus par valsts ekonomisko situāciju un budžeta izpildi.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju vadīs Liene Apine
Komisijas priekšsēdētājas biedra amatā ievēlēta Baiba Atmane (AS), bet sekretāra – Aleksejs Mackevičs (LPV).
“Reaģējot uz sabiedrībā pausto, viena no mūsu prioritātēm ir līdz šim īstenoto reformu pārskatīšana, kā arī pedagogu atalgojuma jautājumi. Tāpat uzmanība tiks pievērsta zinātnei, kultūrai un sportam,” komisijas darba prioritātes ieskicēja Apine (AS).
Foto: LETA, Kaspars Krafts Saeimas deputāte, Izglītības komisijas vadītāja Liene Apine (AS).
Komisijā strādās arī deputāti Inga Bērziņa (JV), Mārtiņš Brencis (AS), Jānis Džeriņš (AS), Jurģis Klotiņš (NA), Antoņina Ņenaševa (“Progresīvie”), Inga Priede (AS), Jūlija Sohina (SV/AJ) un Jevgēnija Šafraneka (LPV). Šajā komisijā koalīcijai ir viena deputāta pārsvars.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārziņā ir vairākas nozīmīgas un savstarpēji saistītas nozares – izglītība, kultūra, zinātne, sports un valodas politika. Komisija sagatavo izskatīšanai Saeimā šo nozaru likumprojektus, nodrošina parlamentāro kontroli pār nozaru ministrijām un to padotības iestādēm, kā arī izskata iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus.
Eiropas lietu komisiju vadīs Agnese Kupača
Par komisijas priekšsēdētājas biedru ievēlēts Andris Sprūds (“Progresīvie”), bet par komisijas sekretāru – Jānis Džeriņš (AS).
“Galvenais Eiropas lietu komisijas uzdevums un atbildība būs maksimāls atbalsts un iesaiste tuvojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2028. gadā,” prioritātes uzsvēra Kupača.
Foto: LETA, Kaspars Krafts Eiropas lietu komisijas vadītāja Agnese Kupača
Eiropas lietu komisijā strādās arī Liene Apine (AS), Anete Biķe (AS), Baiba Braže (JV), Jānis Grasbergs (NA), Raivis Kalējs (AS), Juris Lazdiņš (AS), Jānis Liepiņš (AS), Karīna Miķelsone (AS), Leontijs Morozs (SV/AJ), Ramona Petraviča (LPV), Vjačeslavs Stepaņenko (SV/AJ), Eduards Zivtiņš (LPV) un Roberts Žemaitis (LPV). Šajā komisijā koalīcijai ir deviņi deputāti, opozīcijai septiņi.
Eiropas lietu komisija apstiprina Latvijas nostājas jeb nacionālās pozīcijas par Eiropas Savienības (ES) ministru padomēs izskatāmajiem jautājumiem. Ministram, kurš pārstāv Latviju attiecīgās nozares ES ministru padomē, ir pienākums iepazīstināt komisiju ar Latvijas valdības nostāju visos nozīmīgajos lēmumos attiecībā uz ES politikas plānošanas, likumdošanas un stratēģiskajiem jautājumiem. Valdības pārstāvis saņem parlamenta mandātu paust Latvijas viedokli ES ministru padomes sanāksmē pēc tam, kad pozīcija ir apstiprināta Saeimas Eiropas lietu komisijā.
KONTEKSTS:
Jaunievēlētie 15. Saeimas deputāti uz pirmo sēdi sanāca 3. novembrī. Parlamenta darbs pilnvērtīgi nevarēja sākties, kamēr nebija izveidotas komisijas. To izveide nedaudz kavējās, jo vispirms vēlējās apstiprināt Ministru kabinetu, kurā ierasti tiek iecelti arī līdzšinējie Saeimas deputāti. Tādējādi varēja izvairīties no komisiju sastāva maiņām. Komisiju sastāvu Saeimā apstiprināja 20. novembrī.
Andra Kulberga (“Apvienotais saraksts”) vadīto Ministru kabinetu Saeima apstiprināja 17. novembrī.
