Divi no pretendentiem uz ministru amatiem – bijušais Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas padomes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs un bankas “Citadele” ekonomists Kārlis Purgailis – valdībā varētu strādāt kā bezpartejiski profesionāļi, ieņemot attiecīgi veselības ministra un finanšu ministra amatu. Veselības ministra amatam izskata arī kardiologa Andra Skrides (“Apvienotais saraksts”) kandidatūru.
Ekonomikas ministrs varētu būt Edgars Štelmahers (“Apvienotais saraksts”), tieslietu ministra amatam tiek apspriests līdzšinējais ministrijas parlamentārais sekretārs Viesturs Vitkovskis, labklājības ministra krēslam – Līga Meņģelsone (“Apvienotais saraksts”), aizsardzības ministrs arī turpmāk varētu būt “Jaunās Vienotības” virzītais Raivis Melnis, bet viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā paliktu Edgars Tavars (“Apvienotais saraksts”).
Zemkopības ministrs varētu būt Edgars Putra (“Apvienotais saraksts”), bet izglītības un zinātnes ministra amatā varētu virzīt Česlavu Batņu (“Apvienotais saraksts”).
Ārlietu ministra amatam uzrunāts diplomāts Edgars Skuja.
Šis ir provizoriskais amatu sadalījums, neaptverot visus jaunās valdības ministru amatus,
tajā skaitā iekšlietu un satiksmes ministra amatus.
Partijām meklējot kompromisus, amatu sadalījums var mainīties.
Nākamā valdības veidošanas sarunu kārta plānota pēc 4. novembra – pēc 15. Saeimas sanākšanas.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs arī jaunās valdības veidošanas procesu uzticējis vadīt Kulbergam, kura pārstāvētais “Apvienotais saraksts” vēlēšanās ieguva 41 deputāta mandātu. Kopā ar Nacionālās apvienības desmit deputātiem tam būtu minimāls vairākums, bet, pievienojoties arī “Jaunās Vienotības” septiņiem deputātiem, – plašāks atbalsts parlamentā.
15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja “Apvienotais saraksts”, tālāk seko “Latvija pirmajā vietā” ar 17 mandātiem, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” (15), Nacionālā apvienība (10), “Progresīvie” (10) un “Jaunā Vienotība” (7).
Parlamentā līdz ar to iekļuvuši seši politiskie spēki, bet 5 % nepārvarēja līdzšinējā koalīcijas partnere Zaļo un Zemnieku savienība. Tā ir pirmā reize 24 gadu pastāvēšanas laikā, kad apvienība nebūs pārstāvēta Saeimā.
Vēlētāju aktivitāte bijusi visu laiku zemākā parlamenta vēlēšanās – 15. Saeimas vēlēšanās piedalījās 806 641 vēlētājs jeb 51,79 % balsstiesīgo.
Pašlaik kā varianti nākamajai valdībai izskanējuši gan divu, gan trīs partiju koalīcija. “Apvienotais saraksts” neapsver veidot koalīciju kopā ar partiju “Progresīvie” vai “Latvija pirmajā vietā”. Neoficiāli izskanējuši arī iespējamie kandidāti Saeimas vadībai.
Jaunievēlētais parlaments uz pirmo sēdi sanāks 3. novembrī.
