IZM virzītās izmaiņas iepriekš valdības sēdēs vairākkārt atliktas.
ĪSUMĀ:
Jau šogad varēs labot vismaz vienu pārbaudes darbu katrā mācību priekšmetā
Valdības sēdē izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) norādīja, ka nepieciešams pāriet uz skolēncentrētu vērtēšanu. Plānots, ka skolēns vismaz vienu ieskaiti varēs pārrakstīt, bet ne vairāk kā trešdaļu no kopējā darbu skaita.
1.–3. klases skolēni mācību gada laikā varēs uzlabot mācību priekšmetā gadā iegūtos summatīvos vērtējumus. Katru uzlabošanai paredzēto vērtējumu varēs uzlabot vienu reizi.
4.–9. klašu skolēniem ļaus labot vismaz vienu, bet ne vairāk kā trešdaļu no attiecīgajā mācību priekšmetā iegūtajiem vērtējumiem. Katru uzlabošanai paredzēto vērtējumu varēs uzlabot vienu reizi. Tādas pašas vērtējumu uzlabošanas iespējas arī paredzētas vidējās izglītības posmā.
Šāds ierobežojums ļauj izglītības iestādei mērķtiecīgi organizēt vērtēšanas procesu, saglabāt summatīvās vērtēšanas nozīmi un nodrošināt, ka vērtējumu uzlabošana nekļūst par paralēlu atkārtotas vērtēšanas sistēmu.
9. klases CE procentu slieksni matemātikā un latviešu valodā saglabās
IZM sākotnēji rosināja, ka no šī gada 9. klases atestāta iegūšanai centralizēto eksāmenu vērtējumi netiks ņemti vērā, bet eksāmeniem būs jābūt kārtotiem.
Tomēr valdība vienojās saglabāt procentu slieksni latviešu valodas un matemātikas eksāmena nokārtošanai.
Jautājums par atteikšanos no minimālā vērtējuma sliekšņa centralizētajos eksāmenos tiks atstāts nākamajai valdībai.
Ieviesīs centralizēto eksāmenu dabaszinībās 9. klasēm
Valdība vienojās centralizēto eksāmenu dabaszinībās 9. klasēm ieviest jau šajā gadā. Sākotnēji tas kalpos kā drošs mērījums bez riska skolēnu gala rezultātiem – vērtējuma procentu slieksnis netiks attiecināts.
Valdības sēdē Indriksone, akcentējot grozījumu nepieciešamību, norādīja, ka pašreiz prognozējams 10 tūkstoš STEM speciālistu iztrūkums 2030. gadā. Viņas ieskatā – obligāts centralizētais eksāmens 9. klasei dabaszinībās dod vienotu un agrīnu signālu skolēniem, skolām un valstij: dabaszinības ir ekonomikas pamatkompetence, nevis šaura izvēle.
Vienlaikus Indriksone uzsvēra, ka dabaszinību eksāmens nepieciešams, lai novērtētu skolēnu zināšanas.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) un ārlietu ministre Baiba Braže (“Jaunā Vienotība”) aicināja dabaszinību eksāmenu ieviest no nākamā mācību gada.
Vairāki sociālie partneri atbalsta IZM virzītos grozījumus
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis Normunds Bergs sacīja: “Mums nepārtraukti ir brīnišķīgi valsts attīstības plāni, tiek runāts par industrializāciju, eksportu un tādām smalkām lietām, bet tad, kad nonākam pie konkrētiem soļiem, lai to sasniegtu – konkrēti izglītības jomā – nespējam pieņemt vienkāršus lēmumus. Atbalstām pašreizējos IZM virzītos grozījumus.”
“Tikai sistemātiski mērot, var atrast vājās vietas un uzlabot. Mēs zinām, ka situācija dabaszinātnēs ir katastrofāla,” pauda Bergs.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite norādīja, ka arī ar labiem humanitāro un sociālo zinātņu speciālistiem valsts ekonomiku nevarēs uzbūvēt – nepieciešami STEM jomas pārstāvji.
Bite uzsvēra, ka STEM programmās Latvijas augstākās izglītības iestādēs ir lielākais studentu atbirums. Vienlaikus Latvijā ir viens no zemākajiem augstākās izglītības studentu skaitiem STEM zinātnēs.
LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs akcentēja otrdien prezentētos OECD pētījuma rādītājus: Latvijas skolēnu sniegums pasliktinājies visās jomās – dabaszinātnēs, matemātikā un lasīšanā. Gorkša uzskata, ka šie rādītāji ir neglaimojoši un tie rāda astoņu gadu laikā nepieņemtu lēmumu rezultātu.
IZM virzītos grozījumus atbalstīja Profesionālās izglītības biedrības pārstāve Rūta Gintaute-Marihina, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Tālis Juhna.
LIZDA norāda uz nekvalitatīvi sagatavotiem noteikumu projektiem
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga sacīja: “Mēs kā nozares sociālie partneri vēršam uzmanību uz to, ka grozījumi virzīti, pārkāpjot Ministru kabineta kārtības rulli un labas pārvaldības principus – sākotnēji virzīti ļoti zemas kvalitātes noteikumu projekti.”
Vienlaikus Vanaga norādīja, ka šādi pret nozari izturēties nevar – mācību gads jau sācies un sākusies arī skolēnu vērtēšana.
Bažas par noteikumu īstenošanu pauda Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure, kas uzsvēra, ka 76 % pašvaldībās trūkst kāda no dabaszinātņu pedagogiem. Savukārt Indriksone norādīja, ka ministrija plāno vairākus darbus un pasākumus pedagogu atbalstam.
KONTEKSTS:
No 1. septembra bija plānotas būtiskas izmaiņas izglītības standartā – skolēniem varētu ieviest iespēju labot vismaz vienu pārbaudes darbu katrā mācību priekšmetā, 9. klases atestāta iegūšanai vairs nevērtēs centralizēto eksāmenu rezultātus, kā arī 9. klasē plānots ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās.
Plānots, ka, lai 9. klasē skolēni saņemtu atestātus, būs jābūt sekmīgi nokārtotiem mācību priekšmetiem – centralizēto eksāmenu vērtējumi netiks ņemti vērā atestāta iegūšanai.
Paredzēts, ka centralizēto eksāmenu rezultātiem saglabāsies nozīme, stājoties kādā izglītības iestādē nākamajos izglītības posmos.
Koalīcijas partneri no “Jaunās Vienotības” un Zaļo un Zemnieku savienības iebilst pret steigu, kādā virza grozījumus, un iepriekš sliecās tos neatbalstīt, bet “Apvienotais saraksts” apsvēra iespēju rosināt pārmaiņu ieviešanu atlikt uz gadu.
