Raksta ceļvedis:
Parādsaistību līdere
Aleksandrs Bartaševičs Rēzekni vadīja 14 gadus, visās iepriekšējās vēlēšanās pārstāvēja partiju “Saskaņa”, kurai domē iegūto krēslu skaits ļāva noteikt toni pašvaldībā. Šo gadu laikā īstenojot vērienīgus investīciju projektus, ieviešot lielākajai daļai iedzīvotāju pilsētas sabiedriskajā transportā iespēju braukt bez maksas, Bartaševičs mēģināja parādīt, ka pašvaldība var to visu atļauties. Taču 2023. gada novembrī viņu no amata atstādināja, jo Bartaševiča vadībā pilsēta nonāca smagās finanšu grūtībās, tika konstatēti pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Tolaik Bartaševičs pārliecinoši pauda, ka viņa atstādināšana ir vien politiska izrēķināšanās, un vērsās tiesā.
Rēzeknes dome Foto: Lāsma Zute-Vītola / Latvijas RadioRēzeknes pagaidu administrācija Foto: Lāsma Zute-Vītola / Latvijas RadioRēzeknes dome Foto: Lāsma Zute-Vītola / Latvijas Radio
Pirmā instance gan atstādināšanu atzina par tiesisku, ko Bartaševičs ir pārsūdzējis. Atstādinātais mērs uztur naratīvu, ka visas nebūšanas, kas saistītas ar domi, ir valdības radīta mākslīga krīze, un arī citām pašvaldībām ir problēmas ar naudu.
“Kovidu neviens nevarēja paredzēt, [Krievijas sākto] karu [Ukrainā] noteikti nevarēja paredzēt. Bet te tā atšķirība no citām pašvaldībām ir tāda, ka Rēzekne ir spēlējusi augstās likmēs,” norādīja Rēzeknes pagaidu administrācijas vadītājas vietnieks Jānis Belkovskis. “Līdz ar to katrs risks, ko neesi ierēķinājis, daudz sāpīgāk sit.
No vienas puses mēs redzam lentīšu griešanas, skaistus objektus, tam nevar nepiekrist. Tie objekti ir sabūvēti. Bet tam visam ir cena, un tā cena šobrīd tiek maksāta,” turpināja Belkovskis.
Piemērs ir Rēzeknes spa pie Kovšu ezera, kura būvniecība izmaksāja 12,5 miljonus eiro. Problēmas ir ēkai atrast nomnieku, tāpēc rēzeknieši par to mēnesī maksā aptuveni 5000 eiro apkures un elektrības nosegšanai.
Rēzeknes spa pie Kovšu ezera Foto: Lāsma Zute-Vītola / Latvijas Radio
Pagaidu administrācijas vadītāja Guna Puce norādīja –
Rēzekne ir līderis Latvijas pašvaldību vidū kredītsaistībās no Valsts kases, sasniedzot maksimālos aizņēmuma griestus.
“Ja mēs skatāmies tikai pašu pamata parādu, nerunājot par procentiem, tie ir 78 miljoni. Tad, kad mums, piemēram, finanšu ministrs bija vizītē, viņa vērtējums par investīciju veidiem bija, ka diemžēl Rēzeknes situācijā trūkst produktīvo investīciju jeb ieguldījumu projektos, kas pilsētai nes lielāku atdevi un veido lielākus ieņēmumus. Būvēts ir daudz, bet ilgtermiņa ietekme ir negatīva,” akcentēja Puce.
Par spa būvniecību rēzeknieši parādu maksās līdz 2051. gadam.
Opozīcijas brīdinājumos neieklausījās
Savulaik Rēzeknes opozīciju pārstāvošā deputāte Ināra Groce (Latvijas Reģionu apvienība) ir pārliecināta, ka Rēzeknes finanšu problēmas bija paredzamas.
“Man liekas, ka neiedziļinājās finanšu plūsmās ne tikai vadība, bet arī tie, kas bija līdzās vadībai. Nebija skaidrs, cik no vienas kabatas izdod, cik otrā ienāk iekšā. Jo tad, kad bija brīdinājumi no opozīcijas, ka jāskatās, cik liels mums ir kredītportfelis, cik liels ir procentu maksājums, tam nepievērsa uzmanību. Skumīgi tajā visā, ka vienlaicīgi netika domāts par cilvēku labsajūtu, kas strādā sociālajā pārvaldē, izglītības jomā, kultūras jomā, jo algas Rēzeknē ir vienas no zemākajām visā Latvijā,” sacīja Groce.
Kultūras nams ir bēdīgā stāvoklī Foto: Lasma Zute-Vītola / Latvijas RadioRēzeknes Kultūras nams Foto: Lasma Zute-Vītola / Latvijas RadioLatgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai” un Rēzeknes dome Foto: Lasma Zute-Vītola / Latvijas RadioRekonstrukcijas darbos apturētā bērnudārza ēka “Rotaļa” Foto: Lasma Zute-Vītola / Latvijas Radio
Analizējot to, kas četros gados ir noticis Rēzeknē, Groce minēja arī pozīcijas deputātu centienus par visām varītēm saglabāt padomju laika pieminekli “Aļoša”.
“Rēzekne bija viena no pēdējām pilsētām, kurā tas tika novākts. Un vienlaicīgi arī atklāja domes vadītāja patieso seju, ka visi šie sižeti tika rādīti Krievijas televīzijā. Bija šī sadarbība ar agresorvalsti,” norādīja Groce.
Parādi neuztrauc
Stāstījumam, ka Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtības ir mākslīgi radītas, tic arī daļa no Rēzeknes ielās uzrunātajiem iedzīvotājiem.
– Trauksmaini, teiksim tā! Nepastāvība, valdības maiņa jau neko labu nedod! Bet šo gadu laikā pilsēta ir kļuvusi skaistāka, attīstītāka, sakoptāka. Valdībai pārmest neko nevar.
– Nu, parādsaistības sanāca, kā sanāca, mūsu valstij arī lielas parādsaistības.
– Kas bija, mēs zinām, viss bija labi. Pat lieliski. – Parādi, jūs satrauc, vai nē? – Parādi, kādi parādi! Parādu nav. – Kāpēc jūs esat tik pārliecināts, ka tas tā ir? – Tāpēc, ka es redzu un analizēju. Ir Jādomā.
– Bartaševičs ir malacis, bet tagad visiem ir parādi. Jā, tā mums saka, ka lieli, bet kā mēs varam zināt, cik lieli ir parādi?
Turklāt rēzeknietis nemaz nenosoda, ja kaut kas tiek ielikts sev kabatā – visi tā darot! “Tāpēc jau tā ir vadība, viņa zina, cik paņemt sev, cik ieguldīt pilsētas attīstībai. Jebkura vadība jebkurā vietā vienalga ņem arī sev!”
Vēlēšanās gaidāma sīva konkurence
Bijušais mērs Aleksandrs Bartaševičs (“Kopā Latvijai”) joprojām aktīvi ar iedzīvotājiem komunicē sociālajos medijos, regulāri rīko tiešraides, paužot savu viedokli un atbildot uz dažādiem jautājumiem. Lielākoties dara to krievu valodā.
2021. gada pašvaldību vēlēšanās par domes deputātu krēsliem cīnījās pieci saraksti. Lai gan šobrīd situācija Rēzeknes pašvaldībā saistībā ar finanšu problēmām nav vienkārša, pie varas vēlas nokļūt jau krietni vairāk sarakstu. Šobrīd pēc neoficiālas informācijas tie varētu pat pārsniegt desmit. Taču, ko iedzīvotāji gaida pēc vēlēšanām?
– Nu, es domāju, ka diez vai varas maiņa dos kaut ko labāku, gribētos, bet es neesmu pārliecināta par to.”
– Kā Jums personīgi gribētos, lai ir tas pats pie varas vai kaut ko citu? –Nu, lai cits cilvēks pamēģina.
Ar šā gada Rēzeknes budžetu pietiek vien pašvaldības obligāto funkciju nodrošināšanai. Lielais parāds pēc šā brīža prognozēm vismaz turpmākos piecus gadus liegs iespēju īstenot jaunus attīstības projektus, jo no pilsētnieku maciņa vairs nebūs līdzekļu, par ko tos līdzfinansēt, taču aizņemties Valsts kasē arī nebūs iespējams. Tas rada arī neskaidrību, kas notiks ar jau iesākto, bet šobrīd rekonstrukcijas darbus apturēto bērnudārza ēku “Rotaļa”.
KONTEKSTS:
Pašvaldību vēlēšanas notiks 7. jūnijā 42 vēlēšanu apgabalos.
Pašvaldību vēlēšanās strādās 974 iecirkņi. Vēlētājiem iecirkņi būs pieejami jau no pirmdienas, 2. jūnija, kad sāksies vēlēšanu nedēļa, un tie dažādos laikos būs atvērti katru vēlēšanu nedēļas darba dienu. Savukārt vēlēšanu dienā, 7. jūnijā, iecirkņi būs atvērti no plkst. 8 līdz 20.
Šajās vēlēšanās būs jauna izskata vēlēšanu biļeteni. Vēlēšanu zīmes nolasīs skeneri, kas tās spēs korekti apkopot vēlēšanu rezultātos. Vienlaikus par balsojuma pareizu apkopošanu pārliecināsies arī vēlēšanu iecirkņu darbinieki
Partiju sarakstu iesniegšana sākās 19. martā un noslēgsies 8. aprīlī.
8. februārī Latvijā sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms pašvaldību vēlēšanām, kas ilgs līdz vēlēšanu dienai. Šajā periodā aģitācijas veicējiem, plašsaziņas līdzekļiem un citām iesaistītajām pusēm jāievēro priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanas noteiktā kārtība un ierobežojumi, tostarp jāņem vērā divas jaunas prasības, kas noteiktas Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un kas saistītas ar mākslīgā intelekta izmantošanu politiskajās reklāmās.
