Atbildi “nē” uz jautājumu par atbalstu Rinkēvičam pauda “Suverēnās varas/Apvienības Jaunlatvieši” pārstāve Jūlija Stepaņenko, Ainārs Šlesers (“Latvija pirmajā vietā”), “Mēs mainām noteikumus” pārstāvis Alvis Hermanis un partijas “Stabilitātei” pārstāve Svetlana Čulkova.
Vairāki premjera amata kanditāti – Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība), Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), Andris Šuvajevs (“Progresīvie”) atbildēja: ne jā, ne nē.
“Jaunās Vienotības” premjera amata kandidāts Arvils Ašeradens, kā arī esošais premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) norādīja, ka partijas šo jautājumu vēl nav vērtējušas, bet Rinkēviča darbību vērtēja pozitīvi. Ašeradens teica, ka atbalstītu Rinkēviča pārvēlēšanu. Kulbergs teica, ka Rinkēvičs, esot amatā, ir audzis.
Partiju līderu komentāri
“Zaļo un Zemnieku savienība primāri uzskata, ka prezidents jāvēlē tautai, tai jānodod šis mandāts, nākamai Saeimai par to būtu jālemj. Ja šis lēmums būs, tad Rinkēviča kungs varēs ļoti mierīgi startēt kā nākamais kandidāts ar tautas atbalstu kandidēt uz šo amatu. Bet, ja ne, tad es uzskatu, ka [2023. gadā] neesam kļūdījušies par RInkēviču kā prezidenta amata kandidātu,” pauda Valainis.
“Ko mēs te tagad lemsim. Ja, piemēram, divas partijas iegūst vairākumu, tad viņas arī vienosies, kurš būs premjers un prezidents,” teica Šlesers.
“Mēs esam par to, lai prezidentu ievēl tauta,” viņš piebilda.
Nacionālās apvienības premjera amata kandidāte Ilze Indriksone pauda, ka Nacionālā apvienība radusi virzīt savu kandidātu uz Valsts prezidenta amatu un tā rīkotos arī nākamgad.
Stepaņenko arī atbalsta ideju par tautas vēlētu prezidentu. “Ar kolēģiem to nodrošināsim,” viņa teica.
“Man nav partijas mandāta to apstiprināt, bet Rinkēvičs savus pienākumus veic labi,” teica “Jaunās Vienotības” premjera amata kandidāts Arvils Ašeradens.
Šuvajevs no “Progresīvajiem” teica, ka partija 2023. gadā atbalstīja Rinkēviča apstiprināšanu amatā, taču, runājot par nākamo termiņu, atzina: “Šobrīd ir par ātru par to spriest, jo vēl nav izlemts.”
Juris Pūce no partijas “Latvijas attīstībai” atzina, ka par ātru lemt, jo Rinkēvičs nav paudis gatavību kandidēt uz otro pilnvaru termiņu, taču viņa vērtējums par Rinkēviča darbību ir pozītīvs.
“Vajag atbildi no paša Rinkēviča. Rīcība pierāda, ka darbībā viņš ir labi audzis, bet jautājums jālemj arī partijai,” teica “Apvienotā saraksta” pārstāvis Kulbergs.
Savukārt Alvis Hermanis teica: “Kā režisors redzu, ka Rinkēvičam jau 15 gadus ir atbildība par valsts kursu. Pēc tabulām un sarakstiem nav labu rādītāju.”
KONTEKSTS:
Valsts prezidenta amatā Edgars Rinkēvičs stājā 2023. gada 8. jūlijā.
Ilggadējo ārlietu ministru Rinkēviču Valsts prezidenta amatam izvirzīja viņa partija “Jaunā Vienotība” pēc tam, kad Egils Levits nolēma nekandidēt uz otro četru gadu pilnvaru termiņu. Levits, kura pārvēlēšanu sākotnēji atbalstīja koalīcijā ietilpstošās Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība”, bet kuram nesolīja Saeimas vairākuma atbalstu, savu lēmumu nekandidēt skaidroja ar to, ka koalīcija nespēja vienoties par vienu prezidenta amata kandidātu.
Rinkēvičs par Valsts prezidentu ievēlēts 31. maijā, par viņu trešajā kārtā nobalsoja 52 Saeimas deputāti; par otru kandidātu, “Apvienotā saraksta” virzīto uzņēmēju Uldi Pīlēnu, balsoja 25 deputāti. Savukārt trešā kandidāte – “Progresīvo” virzītā Elīna Pinto – no cīņas izstājās otrajā kārtā.
