Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” noskaidroja, ka ministra minētais ieņēmumu kritums galvenajos ieņēmumu veidos pārvaldes datos nav redzams, bet tas, cik izmaksās kārtējā reorganizācija, nav skaidrs. Tavars apgalvo, ka papildu naudu nevajadzēs. Tomēr reformai iebildusi pat viņa paša politiskā spēka pārstāvja vadītā Finanšu ministrija.
ĪSUMĀ:
Par NBD pievienošanu DAP strīdi bija jau pērn. Viens no skaļākajiem reformas kritiķiem Saeimā bija toreizējais opozīcijas deputāts Edgars Tavars. Kopā ar vēl deviņiem deputātiem viņš prasīja toreizējam viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram (“Jaunā Vienotība”) skaidrot, kāpēc abas iestādes jāapvieno. “Kurš ir šīs idejas autors – vai tas ir pats viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Čudara kungs vai kāds cits? Izvērtējuma nav, skaidrības nav,” 2025. gada septembrī Saeimas sēdē sacīja Tavars. Saeima deputātu pieprasījumu noraidīja.
Toreiz apvienošanu pamatoja ar nepieciešamību uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, mazināt birokrātiju un taupīt naudu.
Pirms reorganizācijas NBD bija 106 amata vietas. DAP nodeva 99, bet septiņas likvidēja. No šo amata vietu likvidēšanas bija plānots ietaupīt aptuveni 147 tūkstošus eiro gadā, šo naudu novirzot darbinieku atalgojuma izlīdzināšanai. Ar valdības lēmumu NBD no šā gada 1. janvāra likvidēja kā atsevišķu iestādi un pievienoja DAP.
“Ja mums ir divas iestādes, kuras ir relatīvi maza izmēra un kurām ir līdzīgi uzdevumi, un kurām vajadzīgs atbalsts viņu darbam, tad ir pilnīgi skaidrs, ka ir jāapvieno, lai mēs šo atbalstu varētu nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvāk un labāk. Ja mēs skatāmies no personiskajām interesēm, tad, protams, secinājumi var būt citi,” tagad “De facto” sacīja Čudars.
Apvienošana prasīja vairākus mēnešus. Likvidācijas komisija sanāca desmit reižu un darbu pabeidza tikai maijā. Pievienošanas brīdī NBD trūka daudz darbinieku – bija 28 vakances. Personāla piesaistei sludinājumi un atlases procedūras rīkotas 67 reizes, un tagad brīvas palikušas tikai četras vietas. Deviņas no pārņemtajām amata vietām jau integrētas DAP kopējās atbalsta funkcijās – finansēs, personālvadībā, juridiskajā atbalstā, komunikācijā un lietvedībā.
Pārskatīta arī NBD saimniecība – kopumā 69 līgumi. No tiem 16 pakalpojumu līgumus izvērtēja kā izbeidzamus, tostarp vairākus tāpēc, ka DAP jau bija savi līgumi par tiem pašiem pakalpojumiem.
Trīs īres un nomas līgumos konstatēts, ka gadiem nav pārskatīta maksa. Piemēram, par 102 kvadrātmetru dzīvojamo māju īres maksa kopš 2018. gada bija 37,55 eiro mēnesī, bet 2021. gadā līguma termiņš pagarināts līdz 2035. gadam. Tagad šo līgumu maksas pārskatīšana nodota DAP Nekustamā īpašuma komisijai. Sākta arī pāreja uz ārpakalpojumu biļešu tirdzniecībā. Iepirkuma procedūra jau noslēgusies, un pēc līguma noslēgšanas bija plānots likvidēt vēl trīs kasieru amata vietas.
“Pārejas posms tieši uz šo reorganizācijas laiku ir noslēdzies. Esam kārtīgi ieeļļojuši šo mehānismu, un tas principā iet bez aizķeršanās,” sacīja DAP ģenerāldirektores vietnieks Andris Širovs.
Deviņus mēnešus pēc apvienošanas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) argumentācija ir mainījusies. Pērn apvienošanu pamatoja ar abu iestāžu saistītajiem uzdevumiem un iespēju centralizēt atbalsta funkcijas. Tagad VARAM uzsver pretējo – abu iestāžu pamatfunkcijas būtiski atšķiras, bet kopīgā pārvaldība radījusi papildu birokrātiju. Ministrija minējusi arī gadījumus, kad novēloti noslēgti līgumi par pļaušanu un oranžērijas remontu vai kavējusies augu aizsardzības līdzekļu iegāde.
“Tā bija acīmredzama, manuprāt, kļūda. Mēs redzam gan ieņēmumu kritumu, gan biļešu pārdošanas kritumu, gan arī, vedot sarunas ar Nacionālā botāniskā dārza darbiniekiem, es redzu, ka vairs nejūtu to patriotismu tāpēc, ka tas centrs ir aizbīdījies uz Dabas aizsardzības pārvaldi, kas arī ir mūsu resora iestāde. Nu loģiski, ka šī kļūda jālabo,” raidījumam sacīja Tavars.
Dati liecina, ka trīs galvenajās savstarpēji nepārklājošajās ieņēmumu grupās – nomā un īrē, maksas pakalpojumos un palīgražošanā – visā 2025. gadā ieņemti 262 tūkstoši eiro, bet līdz šā gada 15. septembrim šajās pašās pozīcijās ieņemti jau 331 tūkstotis eiro – vairāk nekā visā pagājušajā gadā. Kopumā Botāniskā dārza pašu ieņēmumu gada plāns līdz septembra vidum bija izpildīts par 74 %.
Biļešu ieņēmumi, kas ietilpst maksas pakalpojumu ieņēmumos, līdz septembra vidum sasnieguši 224 tūkstošus eiro jeb gandrīz 93 % no gada plāna.
Apmeklētāju skaits gan ir sarucis. Pirmajos astoņos mēnešos 2024. gadā dārzu apmeklēja aptuveni 72 tūkstoši cilvēku, pērn – 58 tūkstoši, bet šogad – tikai 35 tūkstoši. Tātad kritums bija aizsācies jau pirms Botāniskā dārza pievienošanas DAP.
Vienu no šā gada krituma iemesliem pārvalde saista ar nenotikušajiem stādu gadatirgiem. Šogad tos nolēma nerīkot pārejas periodā, kamēr tiek komplektēta komanda un sakārtoti darba procesi. Nākamgad bija plānots atsākt gadatirgu rīkošanu. Savukārt VARAM lēsa, ka nenotikušo tradicionālo publisko pasākumu un tirdziņu dēļ nav gūti aptuveni 33 tūkstoši eiro ieņēmumu.
NBD administrācijas direktors Artis Vītiņš atzina, ka pēc apvienošanas ikdienas saimnieciskos jautājumus risināt kļuvis sarežģītāk. “Mēs vadāmies no dabas procesiem, nevis no likumu procesiem. Kad iesniegums vai kāda lieta jāizskata nedēļas laikā, mums tas neder. Mums vajag šodien un tūlīt,” sacīja Vītiņš.
Par NBD atdalīšanu Tavars runājis arī ar sava politiskā spēka Saeimas deputātu un bijušo ilggadējo dārza direktoru Andreju Svilānu (AS), kurš NBD strādā arī pašlaik. Pērn Svilāns kandidēja uz direktora amatu, taču konkurss noslēdzās bez rezultāta, jo gaidāmās apvienošanas dēļ direktora amatu bija plānots likvidēt. Tavars “De facto” sacīja, ka gadījumā, ja NBD atdalīs, konkursu uz direktora amatu, visticamāk, rīkos jau pēc Saeimas vēlēšanām. Svilāns sacīja, ka konkursam šobrīd negatavojas. “Es zemo startu neesmu ieņēmis, lai startētu uz Botāniskā dārza direktora amatu,” sacīja Svilāns. Jautāts, vai šādu iespēju apsvērtu nākotnē, viņš atbildēja: “Varbūt nākotnē. Es vēl padomāšu.”
VARAM atdalīšanu pamato arī ar nepieciešamību stiprināt NBD zinātnisko darbību. Taču zinātniskās institūcijas statusu ministrija pašlaik atjaunot neplāno. Dārzs šo statusu zaudēja jau 2025. gada sākumā – vēl pirms pievienošanas DAP. Arī dārza administrācijas direktors Artis Vītiņš “De facto” sacīja, ka zinātniskās institūcijas statuss dārzam neesot nepieciešams.
Finanšu ministrija (FM) pret ieceri iebildusi. Tās ieskatā nav sniegts pietiekams pamatojums 2025. gada nogalē tikko likvidētas iestādes atjaunošanai, turklāt zinātnisko autonomiju NBD varētu nodrošināt arī, tam paliekot DAP sastāvā.
Atdalīšanas izmaksas nav aprēķinātas. DAP ieskatā NBD pietiktu ar ne vairāk kā 90 amata vietām, taču ministrija plāno tam atdot visas 99. Tavars apgalvoja, ka papildu budžeta nauda nebūs vajadzīga un jaunas amata vietas netiks veidotas. Taču finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS) nevarēja pateikt, kā atdalīšanu iespējams īstenot bez jaunām izmaksām. “Tas jāredz atbildīgajam ministram. Es nezinu,” viņš sacīja.
Iebildusi arī Valsts kanceleja. Tā norāda, ka vairākkārtēja iestādes statusa maiņa rada “nevajadzīgu administratīvi birokrātisko slogu”, tādējādi nelietderīgi tērējot valsts pārvaldes resursus, un, kancelejas ieskatā, liecina par nepārdomātu un iepriekš neizvērtētu lēmumu pieņemšanu.
Kanceleja arī vērsusi uzmanību, ka divu gadu laikā Botāniskā dārza statuss jau mainīts divreiz, bet iecerētā atdalīšana būtu trešā statusa maiņa.
Biedrības “Zaļā brīvība” biodaudzveidības eksperts Valters Kinna atzīst, ka arī vides organizācijas iepriekšējo apvienošanu īpaši neatbalstīja. Taču tagad tajā jau ieguldīts darbs un cilvēkresursi.
“Manā ieskatā tā ir, es nekautrējos teikt, administratīvā resursa izpļekarēšana, jo cilvēki ir nepilnu gadu strādājuši. Jā, varbūt sākotnējais lēmums nebija īpaši pārdomāts. Mēs arī kā vides organizācijas to īpaši neatbalstījām, bet tomēr tas darbs ir izdarīts, ir resurss ieguldīts, un tagad tā vienkārši ar brīvu roku atmest to visu atpakaļ, piedevām ar tādu ļoti īsu pārejas termiņu – nav forši!” sacīja Kinna.
Valdībā jautājuma izskatīšana jau divreiz atlikta – vispirms pēc “Jaunās Vienotības”, bet aizvadītajā nedēļā pēc Zaļo un Zemnieku savienības lūguma. Tikmēr VARAM iecerētās reorganizācijas sākuma datums joprojām ir 1. oktobris.
